Òujorkâ kopð 1949.gada iznâkoðais laikraksts LAIKS ir plaðâkais latvieðu izdevums ârpus Latvijas. Ievietojot sludinâjumu, jûs sasniedzat (vai sasniegsit) vairâku tûkstoðu lielu lasîtâju auditoriju ASV, Kanâdâ un citviet pasaulç.
LAIKS iznâk reizi nedçïâ. Èetras reizes gadâ – „Jauno Laika” krâsains pielikums.
Ik nedçïu
Ziòas par latvieðu sabiedrisko dzîvi Amerikâ un citâs mîtòu zemçs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartâna komentâri par notiekoðo Latvijâ un starptautiskajâ politikâ;
Intervijas ar latvieðu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultûras apskatnieku vçrojumi un vçrtçjumi;
Ceïojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jaunieðu komentâri un viedokïi par latvieðu sabiedrîbas nâkotni ASV un citâs mîtòu zemçs;
Amerikas Latvieðu Jaunatnes Apvienîbas lapa;
Pasâkumi ASV un Kanâdâ;
Intervijas ar jaunajiem mâksliniekiem, mûziíiem un sportistiem;
Paldies Frankam Gordonam par viòa vçrojumiem un pârdomâm par Latgali. Tas ir temats, kas mîïð un tuvs man, un tâdam tam jâbût mums visiem, jo Latgale mûsu vçsturç vienmçr ir bijusi ïoti dârga un neatòemama dzimtenes sastâvdaïa. Atzîstos, arî pats esmu dzimis latgalietis vistâlâkajâ Latgales nostûrî – Purvmalâ, tâtad aiz Latvijas robeþas, kur mani vecâki, abi vidzemnieki, bija nosûtîti pirmajâ skolotâju darbâ nest „apgaismîbu” toreiz varbût vistumðâkajâ, nesen no Krievijas atkaºotajâ Latvijas stûrî.
Gadu gaitâ mûsu laikraksta slejâs par Latvieðu leìionu ir bijuði neskaitâmi raksti, vairâki pat manis rakstîti. Biju domâjis, ka beidzot ðis temats ir izsmelts, lîdz laikraksta 11. numurâ izlasîju rakstu “Brîvprâtîgi iesauktie, jeb lai runâ fakti’. Ðis raksts bija labs, precîzs, òemts no Visvalþa Lâèa un Andreja Meþmaïa grâmatâm, un man ir ïoti maz iebildumu, bet daþi tomçr ir.
Laiks 9. numurâ 25. februârî ir Kârïa Streipa raksts „ Par referenduma rezultâtu domâjot”. Ðî raksta pçdçjâ paragrafâ Streips piemin labâs gribas manifestu – morâlu izlîgumu – un saka, ka tâ trûkst mûsu polîtiskajai ðíirai. Un „ka parakstu vâkðana par krievu valodu sâkâs pçc tam, kad tâ devçtâ Nacionâlâ apvienîba darîja to paðu par jautâjumu – vai visâs Latvijas skolâs bûtu jânodroðina visu klaðu mâcîbas tikai un vienîgi latvieðu valodâ”.
Es nesaprotu paðu jçdzienu - "krievvalodîgie" – to cilvçku apzîmçðanai, kuºu dzimtâ vai sadzîvç lietotâ valoda ir krievu valoda. Vai tad tâpçc, ka mana dzimtâ valoda ir latvieðu valoda, es bûtu ieskaitâms kaut kâdâ "latvieðvalodîgo" katçgorijâ?