LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Politiskie komentāri

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

 


 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

Eiropas izaicinājumi un Latvija
16.09.2025

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pats svarīgākais mūsu valsts attīstības mērķis bija iekļaušanās Rietumu politiskajās, drošības un un saimnieciskajās struktūrās, pirmām kārtām NATO un Eiropas Savie­nībā (ES). Šo mērķi atbalstīja visi nozīmīgākie politiskie spēki, kas Latvijā darbojās 1990. gados – Tautas Fronte, Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, Tēvzemei un Brīvībai, Latvijas Ceļš, Kristīgo demokrātu savienība, Tautas partija. Pateicoties konsekventai reformu politikai, Latvija 2004. gadā kļuva par piln­tiesīgu NATO un ES dalībvalsti. Šodien varam lepoties ar piederību pašiem prestižākajiem pasaules val­stu klubiņiem. Kopš 2007. gada esam Šengenas zonā, kas ļauj pārvietoties Eiropas kontinentā bez robežkontroles. Savukārt 2014. gadā Latvija pievienojās eirozonai. Tā gluži burtiski piepildījies sauklis “Atgriezties Eiropā”. Attīstība, par kādu pirms gadiem trīsdesmit varējām tikai sapņot. Arī pati Eiropa pagaidām vismaz ārēji saglabā spožumu un pievilcību. Eiropas iedzīvotāji, īpaši kontinenta Rietumos, bauda vienu no augstākajiem dzīves standar­tiem pasaulē. NATO joprojām sargā “vecā kontinenta” ārējās robežas. Vienlaikus Rietumu pasaule un pirmām kārtām Eiropa saskaras ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem, kas apdraud tās ierasto dzīves kārtību. Patiesībā tie ir nopietni draudi, kas aptver vairākas jomas – ekonomisko konkurētspēju, demogrāfiju, drošību.

Lasīt vairāk ...


Nelūgtie ciemiņi
26.08.2025

Viena no apspriestākajām tēmām šovasar Latvijā – Spānijas kailgliemeži. Par tiem runā draugu un paziņu lokā, pie viesību gal­diem, apspriežas sociālajos tīklos. Mediju virsraksti vēstī: “Spānijas kailgliemeži pārņem dārzus!”, “Kailgliemeži turpina uzvaras gājienu”, “Kā uzvarēt kailgliemežus?”, “Pilnībā izskaust Spānijas kailgliemezi vairs nav iespējams” utt. Spānijas kailgliemezis (angliski- spanish slug) ir no 8 līdz pat 14 centimetrus garš radījums netīri brūnganā vai pelēkzaļā krāsā. Pirmo reizi tas Latvijā novērots 2009. gadā. Visticamāk, gliemezis pie mums atceļoja kopā ar augu stādiem no Nīderlandes vai Vācijas. Šie gliemeži ir nepatīkami pēc izskata un nodara milzīgu kaitējumu dārziem. Dienā tie parasti uzturas ēnainās slēptuvēs, bet vakarā un naktī dodas baroties. Tiek notiesāts viss – dārzeņi, zemenes, puķes, pat citas gliemežu sugas. Šī gada vēsā un lietainā vasara īpaši veicinājusi kailgliemeža izplatību. Eksperti uzskata – pilnībā izskaust šo invazīvo sugu vairs nav iespējams, taču cīņa ir jāturpina. Darbā tiek laisti visi iespējamie līdzekļi – nolasīšana ar rokām, indes, īpašas gliemežu lamatas. Pat Indijas skrējējpīles, kurām šie gliemeži ļoti garšo. Kā gliemežu ienaidnieki tiek minēti arī eži, krupji un čūskas, taču šos radījumus cilvēks vēl nav pieradinājis. Interesanti, ka paši gliemeži ir ļoti kāri uz alu, tāpēc šis alkoholiskais dzēriens kalpo kā lielisks pievilinātājs.

Lasīt vairāk ...


Nu garšo latviešiem tie pīrāgi!
15.07.2025

Šī gada aprīļa vidū kāds jauns cilvēks Sandris Mūriņš (kurš pats sevi raksturo par “ilgtspējas sociologu un inovatoru”) interneta portālā manabalss.lv sāka jaunu iniciatīvu − parakstu vākšanu ar mērķi ieviest Latvijā “gaļas nodokli”. Kaut ko līdzīgu alkohola, tabakas un azartspēļu nodoklim. Pamatojums − tas sekmēs klimata mērķu sasniegšanu un veselīgāku dzīvesveidu. Lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, nepieciešams savākt 10 tūkstošus parakstu. Ideju atbalsta arī sabied­riskās organizācijas “Zaļā Brīvība” valdes loceklis Jānis Brizga. Kopā ar S. Mūriņu viņš sagatavoja publikāciju “Mīti, ko mums stāsta par gaļu un gaļas nodokli”, kas tika izvietota vairākos medijos. Tajā izteikti apgalvojumi, ka mājlopu turēšana rada teju neglābjamu ietekmi uz dabas daudzveidību un planētas klimatu. Secinājums- “gaļas nodoklis ir nepieciešams, lai strauji mainītu ēšanas paradumus”. Kā liecina “Zaļās Brīvības” mājaslapā zalabriviba.lv pieejamā informācija, pēdējos gados dažādu projektu realizācijai tai izdevies piesaistīt vairākus miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem. Daži projektu piemēri: “Virtuļa ekonomikas pieeja ilgtspējīgai dekarbonizācijai un iedzīvotāju iesaistīšanai”- 557 413 eiro, “Ambiciozi un iekļaujoši tīras enerģijas plāni reģionu taisnīgai pārejai”- 178 788 eiro, projekts bez tulkojuma latviešu valodā “Extended: Know­ledge based blueprint for extended textile circularity”- 305 000 eiro. Te būtu lietderīgi paskaidrot, ka “virtuļa ekonomika” ir jauns termins latviešu valodā un apzīmē ekonomikas modeli, kas iekļauj arī sociālos un vides jautājumus. Tas viss būtu labi un apsveicami ‒ gadījumā, ja nauda šiem projektiem nāktu no privātu ziedotāju kabatām. Tomēr šajā gadījumā tā tas nav. Kaut kur Briseles kabinetos sēž eksperti, kuri pēc viņiem vien izprotamiem kritērijiem izdala Eiropas iedzīvotāju naudu. Patiesībā Eiropā daudzas tā saucamās nevalstiskās organizācijas (NGO) jau sen nav “nevalstiskas”,jo tās saņem pašvaldību, valstu vai Eiropas Savienības finansējumu. Tātad naudu no nodokļu maksātāju kabatām. Un tagad uzdosim sev jautājumu- vai nevalstiska organizācija, kas saņem valsts finansējumu, uzdrošināsies kritizēt savu “maizes tēvu”, šajā gadījumā valsti?

Lasīt vairāk ...


Pretrunīgais NATO samits
08.07.2025

24. jūnijā, kad pasaulē daudzviet vēl dega Jāņu ugunskuri, Nīderlandes pilsētā Hāgā sākās gadskārtējais NATO samits. Sanāksme, ko Eiropa, īpaši Baltijas valstis, gaidīja ar bažām. Labā ziņa ir tā, ka arī šajā samitā NATO dalībvalstis atkārtoti apliecināja gatavību uzbrukuma gadījumā aizstāvēt viena otru. Samita noslēguma deklarācijā teikts: “Mēs vēlreiz apstiprinām savu dzelžaino apņemšanos (ironclad commitment) nodrošināt kolektīvo aizsardzību, kā noteikts Vašingtonas līguma 5. pantā ‒ uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem.” Krievija deklarācijā raksturota kā “ilgtermiņa drauds” (long- term threat posed by Russia to Euro-Atlantic security). Tāpat pausta gatavība būtiski palielināt valstu aizsardzībai paredzētos izdevumus- 5 % no iekšzemes kopprodukta (GDP) nākamo desmit gadu laikā, tātad līdz 2035. gadam. 5 % no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai- tā bija ASV prezidenta Donalda Trampa prasība alianses dalībvalstīm. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atzinis, ka bez Trampa spiediena šāds iznākums diezin vai būtu iespējams: “Gribu izteikt pateicību prezidentam Trampam, jo bez viņa iesaistīšanās mēs droši vien vēl diskutētu par 2, 5% slieksni, bez garantijām par pozitīvu iznākumu. Iespējams, šīs diskusijas būtu beigušās ar neko.” Mazliet citādās domās ir Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris: “Politiskā ziņā laika grafika izstiepšana ir slikts signāls. Mēs ne tikai nosakām laika grafiku paši sev, bet arī parādām mūsu pretiniekam Krievijai, ka mums būs nepieciešami desmit gadi, lai sasniegtu savas ambīcijas. Tas nav labi.”

Lasīt vairāk ...


Kam aizgāja krievu balsis?
01.07.2025

Viena no lielākajām aizvadīto pašvaldību vēlēšanu intrigām bija – kam aizies tā saucamo krievvalodīgo pilsoņu balsis? Sa­protams, galvenā uzmanība tika pievērsta Rīgai, Daugavpilij un Rēzeknei. Īpaši vēlēšanas Rīgā tika pasludinātas bezmaz par izšķirošo kauju, kurā notiek cīņa starp valstiskajiem un uz Maskavu orientētajiem spēkiem. Galvaspilsētā visvairāk balsu savāca Aināra Šlesera vadītā partija “Latvija pirmajā vie­tā” – 18, 2 %. Tomēr tā bija Pirra uzvara, kas A.Šleseram neatnesa iecerēto Rīgas domes priekšsēdētāja krēslu. Jo nākamās vietas ieguva partija “Progresīvie” (16, 6 %), Nacionālā apvienība (14, 2 % ) un Jaunā Vie­notība (12, 9 %). Kopā ar domē iekļuvušo Apvienoto sarakstu (6, 3 %) valstiskajai koalīcijai tika nodrošinātas 34 deputātu vietas no 60, kas patiesībā ir komfor­tabls vairākums. Ja A. Šlesera partijas rezultāts uztverams kā neveiksme, tad to nevar teikt par divām citām partijām, kas orientējās pirmām kārtām uz krievvalodīgo balsīm. “Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši” kopējais saraksts saņēma 12, 1 %, bet skandalozā politiķa Alekseja Rosļikova vadītā partija “Stabili­tātei!”- 6, 9 % balsu. Iespējams, lielākais pārsteigums bija partijas “Saskaņas” ne­iekļūšana Rīgas domē. Partija, kas ilgu laiku tika uzskatīta par krievvalodīgo interešu aizstāvi, saņēma vien 3, 5 % un nepārvarēja 5 % barjeru.

Lasīt vairāk ...





Iepriekšējie numuri

Arhīvs
2025 (17)   
2024 (24)   
2023 (4)   
2022 (5)   
2020 (1)   
2019 (3)   
2018 (7)   
2017 (1)   
2014 (1)   
2012 (60)   
2011 (98)   
2010 (52)