Latvija ANO Drošības padomē
10.06.2025

Vēsturisks brīdis Latvijai- mūsu valsts uz diviem gadiem (2026- 2027) ievēlēta ANO Drošības padomē. Lai kļūtu par Drošības padomes nepastāvīgo locekli, Latvijai bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībval­stu atbalsts, tātad vismaz 129 balsis no 193. Latvija saņēma 178 balsis, kas ir izcils rādītājs. Visticamāk, balsojumā par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē atturējās tikai Krie­vija un tās tuvākie sabiedrotie.

Kā caur adatas aci. Pašvaldību velēšanas Latvijā: rezultāti, secinājumi un sekas
10.06.2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir notikušas visos 42 novados, ļoti negaidītu, lielu un nepatīkamu pārsteigumu to rezultātos nav, lai gan gluži bez pārsteigu­miem tās nav notikušas. Pavisam Latvijā nobalsoja 46,97 procenti vēlētāju. Turklāt šogad pašvaldību vēlēšanās ievērojami pieaudzis to Latvijas pilsoņu skaits, kuri balsoja no ārvalstīm. Kopumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēma vairāk nekā 2200 pieteikumu balsošanai pa pastu no diasporas, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Tehnoloģijas maina karu
03.06.2025

Gluži kā “aukstā kara” laikos, pie Eiropas vārtiem atkal stāv līdz zobiem apbruņota armija. Toreiz tā bija gatava atnest komunismu, šodien- “krievu pasauli”. “Aukstā kara” laikā vienotie Rietumi spēja atrast atbildes PSRS draudiem. Diemžēl pagaidām vēl nav skaidrs, vai tā tas izdosies arī šoreiz.

Stāsts par Preses brīvību
27.05.2025

Latvija Preses brīvības indeksā atkāpusies uz 15. vietu 180 val­stu vidū salīdzinājumā ar 12. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) publicētais jaunākais reitings. Tiesa gan, no pasaules reģioniem žurnālisti visbrīvāk savu darbu joprojām var darīt Eiropā, secināts RSF pētījumā. Visaugstāk reitingā joprojām ir Norvēģija, par četrām pozīcijām uz otro vietu pakāpusies Igaunija, Nīderlande pakāpusies par vienu pozīciju uz trešo vietu. Zaudējot vienu pozīciju, ceturto vietu pasaules Preses brīvības indeksā šogad ieņem Zviedrija, piekto vietu saglabājusi Somija, bet Dānija zaudējusi četras pozīcijas un atkāpusies uz sesto vietu. Pakāpjoties par vienu vietu, septītajā vietā ir Īrija. Šajās septiņās valstīs, kas visas atrodas Eiropā, situācija preses brīvības jomā tiek vērtēta kā laba, secina RSF. Lietuva atrodas vienu vietu augstāk nekā Latvija – 14. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka karš Ukrainā un Gazas joslā un ar to saistītais hibrīdkarš spriedzi daudzās valstīs ir palielinājis, un eksperti nenoliedz, ka kara laikā preses un vārda brīvība nereti tiek nedaudz ierobežota. Tas parasti notiek nolūkā ierobežot nejaušu, ar militāriem jautājumiem jūtīgas informācijas publiskošanu, un cenšoties neļaut izplatīties naida runai. Tomēr gadās arī tā, ka valsts institūcijas neprot vai negrib atšķirt aģitāciju un reklāmu no žurnālistikas.

Pētījums: Latvijas sabiedrības sociālā atmiņa
06.05.2025

30. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošie pētnieki Dr. Mārtiņš Kaprāns un Dr. Andris Saulītis prezentēja pētījuma “Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2025” rezultātus. Sociālā atmiņa ir sabied­rībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uz­tvere, izpratne un interpretācija, un tā ietekmē un veido arī attieksmi pret val­sti. Iepriekšējais Latvijas sociālās atmiņas moni­toringa ziņojums tika publicēts 2017. gadā – īsi pirms Latvijas simtgades svinībām. Kopš tā laika aizritējuši astoņi gadi, kuri ir bijuši ļoti dinamiski. Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī aktualizēja Latvijas iedzīvotāju vēsturisko pieredzi.

Latvijas otrā dzimšanas diena
29.04.2025

Latvijas Republikas neatkarības proklamēšana 1918. gada 18. novembrī un Deklarācijas par neatkarības atjaunošanu pieņemšana 1990. gada 4. maijā ir nozīmīgākie un svarīgākie brīži Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē. „Tolaik neviens no mums nezināja, kā beigsies Atmoda, cik upuru prasīs un vai vispār būs iespējama izraušanās no PSRS impērijas asiņainajām ķetnām,” savulaik atcerējās  jurists, politiķis, viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Aivars Endziņš (1940–2023.). Tādēļ,  iespējams, ka piedalīties cīņā par brīvību un neatkarību pirms 35 gadiem prasīja pat lielāku drosmi un bezbailību, nekā juku laikos pēc Pirmā pasaules kara beigām. Kā zināms, toreizējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs sarunās ar Latvijas delegāciju Maskavā paziņoja: „”Jums nekas neizdosies. Tauta jūs neatbalsta!" Gorbačovs arī brīdināja, ja Latvija vienpusēji pasludinās neatkarību, nekādas sarunas turpinātas netiks. „Atskanēja draudi, ja Baltijas valstis uzdrošināsies izstāties no PSRS, tiks organizēti tautas referendumi Narvā, Daugavpilī, Visaginā, lai veidotu padomju anklāvus, ar kuriem terorizētu Baltijas valstis. Bija skaidrs, ka Maskavai ir vairāki scenāriji – gan tautas referendums, gan varas pielietošana," atceras toreizējais Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns. 

Diaspora un vēlēšanas
15.04.2025

2024. gadā Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs veica pētījumu par diasporas līdzdalību vēlēšanās. Pētījums tika publicēts šogad, tā mērķis ir „veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību, pilsonisko izglītību un informētību, veicināt diasporas organizāciju savstarpējo sadarbību pilsoniskas sabiedrības stiprināšanā un interešu pārstāvībā un valsts līmeņa risinājumus diasporas vēlēšanu iesaistes palielināšanā”. Īsi sakot, pētījuma mērķis bija noskaidrot diasporas motivāciju piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās un rast atbildi uz jautājumu, kas jādara, lai vēlēšanās piedalītos vairāk diasporā dzīvojošo. Īpašu uzmanību pētījums pievērsa cilvēkiem, kuri rīkoja un piedalījās 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā, bet atturējās iesaistīties un nepiedalījās 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, jautājot par viņu motivāciju un pieredzi.

Tarifi un protesti: fakti un skaitļi
08.04.2025

Sestdien, 5. aprīlī, simtiem tūkstošu cilvēku visos 50 ASV štatos izgāja ielās, lai protestētu pret ASV prezidentu Donaldu Trampu un viņa sabiedroto Īlonu Masku. Akcija ar nosaukumu “Hands Off” (“Rokas nost”) norisinājās vairāk nekā 1200 pilsētās. Protesti notika arī dažās Eiropas galvaspilsētās, kur demonstranti pauda pretestību Trampam un viņa agresīvajai tirdzniecības politikai. Protesti bija vērsti pret Trampa admini­strācijas īstenoto ekonomikas politiku un reformām valdības struktūrās, kur atlaisti tūkstošiem darbinieku, kā arī pret valdības plāniem deportēt imigrantus, ierobežot cilvēktiesības vairākām sabiedrības grupām,, samazināt federālo finansējumu veselības aprūpes programmām un citiem pasākumiem. Demons­trācijas organizēja vairāk nekā 150 dažādas organizācijas, arī veterāni un vēlēšanu tiesību aktīvisti.

Valsts valodas prioritāte jeb “mācies pats, dumais latvieti!”
04.03.2025

Kad kādam, kas brauc pie manis ciemos un īsti nezina to namu, kurā dzīvoju, saku skaidri: “Tā ir māja Krišjāņa Valdemāra un Zirņu ielas stūrī, iepretim Kaplim!” Nesaku – iepretim degvielas stacijai sēklkē (Circle-K), kā to grib dēvēt iedomīgie norvēģu naftas produktu tirgotāji. Un turpināšu teikt: “Tiksimies pie “Arēnas Rīga” – nevis pie Sjaomi arēnas, vai kā tur… Paldies Rīgas pašvaldībai, kas sabied­riskā transporta pieturvietu joprojām atļauj saukt – “Arēna Rīga”!

2025. gads: prognozes un cerības
14.01.2025

Krievijas nežēlīgais pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, katru dienu tiek ziņots par bojāgājušiem un ievaino­tiem cilvēkiem. Gandrīz katru dienu šogad notiek triecieni ar raķetēm un droniem pa Kijivu. Patiesībā situācija Ukrainā kļūst aizvien sliktāka, dažādos komentāros jau tiek runāts par to, ka Ukraina karu zaudē. Tikmēr t.s. lielā politika brīžam turpina laipot, bet jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi pārsteidz aizvien vairāk. Tāpat arī Tramps jau vairākas reizes ir atkārtojis, ka pēc savas inaugurācijas noteikti tiksies ar Putinu. Pēc paziņojumiem, ka Amerikai vajag vairākas teritorijas un tā grib tās pievākt, ticamāks sāk kļūt st Washington Post (WP) rakstītais komentārā, ka Tramps plāno tikties ar Putinu, lai vienotos par ietekmes sadalīšanu pasaulē jeb jauna Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu. Protams, runāt un solīt var jebko, galvenais ir, ko ASV prezidents darīs pēc stāšanās amatā. Uzreiz gan jāteic, ka republikāņu vadītā Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja jau ir paudusi, ka atbalsta Trampa plānus.

Diaspora un Latvijas politika
07.01.2025

Aizvadītā gada nogalē ar īsu ierakstu sociālajā tīklā “X” no aktīvās politikas atvadījās Krišjānis Kariņš. Formālais iemesls – uzskatu atšķirības ar partijas Jaunā Vienotība vadību. 2024. gada 6. decembrī K. Kariņš raksta: “Paziņoju, ka atkāpjos no Vienotības valdes, kuras politiku vairs neatbalstu. Ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem.”