Viens no pirmajiem lēmumiem, ko 1991. gada 10. septembrī (tikai divas nedēļas pēc pilnīgas Latvijas neatkarības atjaunošanas!) pieņēma Augstākā Padome, bija likums Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu. Tā paša gada 11. novembrī, Lāčplēšu dienā, Brāļu kapos notika pirmais karavīru zvērests kopš neatkarības atjaunošanas, bet 1992. gada 1. aprīlī sākās pirmais iesaukums Latvijas Aizsardzības spēkos. Tolaik atgūtās neatkarības iespaidā tautā valdīja milzīgs patriotisks pacēlums. Tas, ka jauniešiem jāiet dienēt savas valsts armijā, bija pašsaprotama, savā ziņā pat goda lieta. Tomēr obligātais militārais dienests Latvijā tika atcelts 2006. gadā, kad Saeima pieņēma grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā, izslēdzot no tā obligātā dienesta normas. Valdošajā koalīcijā tolaik ietilpa Tautas partija, Latvijas Pirmā partija un Zaļo un Zemnieku savienība. Ministru prezidents Aigars Kalvītis (Tautas partija), savukārt Valsts prezidenta amatu ieņēma Vaira Vīķe Freiberga. Šāds lēmums tika pieņemts eiforijas iespaidā pēc 2004. gadā notikušās Latvijas iestāšanās NATO. Latvijas politiķi uzskatīja, ka NATO kolektīvās aizsardzības sistēma un profesionāli bruņotie spēki būs efektīvāki par armiju, kurā dienē arī obligātā iesaukuma karavīri. Un tā 2006. gada novembrī dienestu beidza pēdējie obligātā iesaukuma karavīri, bet pilnībā profesionālā armija Latvijā sāka darboties kopš 2007. gada 1. janvāra.
24. februārī jau būs četri gadi, kopš Krievija iebruka Ukrainā, un sākās pilna mēroga karš. Runājot par šo karu, apzīmējums dejas tumsā ir saprotams gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Proti, ukraiņi nereti vakaros iziet pie savām mājām, kurās nav ne apkures, ne apgaismojuma (un bieži vien nav arī ūdens), lēkā un dejo, ja izdodas arī atnest kādu radioaparātu vai magnetofonu lai sasildītos. Videosižeti liecina par to, kā pie mājām valsi dejo daži pāri vai arī pat simtiem cilvēku cenšas vienā ritmā dejot un lēkāt diskotēkas stilā. Tikmēr lielvalstu sarunas un vēlmes par mieru vai pamieru Ukrainā brīžiem atgādina dejas tumsā, kad neviens neko lāgā neredz vai negrib redzēt. Karš ir radījis arī jaunu terminu: holodomors. Kā zināms, pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados miljoniem cilvēku, arī ukraiņu, iznīcināja bads jeb golodomors, ko izraisīja Staļina lēmums kolektivizēt lauksaimniecību atņemt zemniekiem zemi, lopus, bieži vien arī viņu mājokļus. Krievu valodā golod nozīmē bads; holod aukstums, bet moriķ nozīmē nogalināt. Tā nu divdesmitā gadsimta golodomora noziegumam šodien, divdesmit pirmajā gadsimtā, ir pievienojies arī holodomors, un šo noziegumu iniciators jeb autors aptuveni pirms simts gadiem un šodien ir viena un tā pati valsts.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
