Foto LSM

Ligita Kovtuna 

3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š.g. 30. oktobrī Saeimā pieņemtā likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” (turpmāk – Likums) otrreizējās caurlūkošanas lūgumu.

“Nav šaubu, ka tieši Saeima ir tiesīga lemt par Latvijas izstāšanos no Saeimā apstiprināta starptautiska līguma. Tāpat nav šaubu, ka var rasties pamatota nepieciešamība izstāties no starptautiska līguma. Taču nopietnas bažas rada pretruna starp likumdevēju un izpildvaru jautājumā, kurā likumdevējs ir nepārprotami piešķīris izpildvarai būtisku kompetenci, bet kurā nav sniegts likumdevēja pienācīgs vērtējums par izpildvaras viedokli, ko tā izteikusi likumdevēja piešķirtajā kompetencē. Varas dalīšanas sistēmā būtisks ir varu savstarpējais dialogs un sadarbība kopējo valsts mērķu sekmēšanā,” pausts Valsts prezidenta vēstulē. 

“Konvencijas ratifikācija un denonsēšana vienas Saeimas sasaukuma laikā rada pretrunīgu vēstījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem starptautiski par Latvijas gatavību labā ticībā pildīt savas starptautiskās saistības. Šāda valsts rīcības nenoteiktība un neprognozējamība nav iederīga Eiropas tiesību telpā.”

Latvijas rīcība, izstājoties no kādas Eiropas Padomes konvencijas, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību, ir nebijis precedents Eiropas tiesību telpā. Šāds precedents tālu pārsniedz Latvijas iekšpolitiskos tiesībpolitikas jautājumus un var apdraudēt kopīgo Eiropas tiesiskuma arhitektūru. 

“Tāpat jāņem vērā, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izstātos no starptautiska cilvēktiesību līguma. Būtu nopietni jāvērtē, vai šāda rīcība ir savietojama ar Līgumā par Eiropas Savienību nostiprināto lojālās sadarbības principu un Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumu ar patiesu savstarpējo cieņu palīdzēt cita citai veikt uzdevumus Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai, tostarp Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minēto sieviešu un vīriešu līdztiesību,” akcentē Valsts prezidents. 

“Nav strīda, ka Saeima, pastāvot noteiktiem apstākļiem un paveiktiem priekšdarbiem, var lemt par izstāšanos no starptautiska līguma atbilstošā procedūrā. Diemžēl nākas secināt, ka nav paveikti nepieciešamie priekšdarbi, lai šāda izstāšanās būtu pienācīgi pamatota,” pausts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstulē Saeimas priekšsēdētājai.

Ievērojot otrreizējās caurlūko­šanas lūgumā izteiktos apsvērumus, Valsts prezidents aicina šī jautājuma izlemšanu nodot nākamajai Saeimai.

Nu, kas tad tā par jezgu ap Stambulas konvenciju, kas tika tik mierīgi pieņemta Valsts likumdevējā 2023. gada rudenī? Tā paša gada 16. aprīlī notika šaušalīgs vardarbības noziegums – vīrietis, vārdā Leons Rusiņš, pēc ilgstošas vajāšanas un draudiem bērnu acu priekšā nogalināja viņu māti. Tas lika mainīt ne tikai likumdevēju un tiesībsargu darbu, bet arī sabiedrības attieksmi pret vardarbību ģimenē. Visi atviegloti uzelpoja – likums un starptautiski pieņemtas normas nu droši aizsargās sievietes un bērnus. Piebildīšu – slepkava joprojām nav noķerts, gan jau slapstās kaut kur Krievijā, varbūt Eiropā.

Un te pēkšņi, pašā valsts budžeta pieņemšanas karstumā, viena un tā paša Saeimas sasaukuma laikā uzpeld neticams pavērsiens – Stambulas konvenciju pieprasa denonsēt jeb vienpusīgi atcelt. To pieprasa koalīcijā esošā (!) ZZS (Zaļo un zemnieku savienība), kā arī Nacionālā apvienība, kura gan jau 2023. gadā konvencijas pieņemšanu neatbalstīja, tagad kopā ar Apvienoto sarakstu un Šlesera “Latvija pirmajā vietā,” un, protams, krievu “Stabilitātei” un “Suverēnā vara”. Kas tad tāds noticis? Pēc diviem gadiem viņi ieraudzījuši vienu “traku lietu”: konvencijā ir vārdi “sociālais dzi­mums”, angliski – gender, kas draudot ar to, ka vairs nebūšot vien divu dzimumu, vīrietis un sieviete. Kas vairs lasīs, ka 2011. gadā Konvencijai pievienotajā skaidrojumā teikts, ka termina “sociālais dzimums” pamatā ir “divi bioloģiskie (pasvītrojums mans – L. K.) dzimumi”, un tas, šis sociālais dzimums, tikai apraksta lomas, ko sabiedrība uzskata par “atbilstošām sievietēm un vīriešiem”, taču neaizstāj (L. K.) terminus “vīrietis” un “sieviete”. Te vie­tā citēt Latvijas jauno tiesībsar­dzi Karinu Palkovu, lieliski izglītotu un juridiski pieredzējušu speciālis­ti, kura uzskata – termins “sociālais dzimums” nav korekti interpretēts/ iztulkots no angļu valodas, tāpēc dod iemeslu pārpratumiem. (Es piebildīšu – spekulācijām, jo tādas tagad notiek!) Jautājums – kāpēc tā institūcija (Ārlietu ministrija? Valsts valodas centrs?), kas atbildīga par starptautisko dokumentu tulkošanu latviešu valodā, nav steigšus nākusi klajā ar komentāru vai precizējumu? Tikmēr interpretācijas sit augstu vilni, un ir pamatotas aizdomas, ka skaļākie ir ļaudis, kas Konvencijas tekstu nemaz nav lasījuši. Politikas “vecā mēbele”, kas šai laukā rosās jau no aizvadītā gadsimta, Augusts Brigmanis no ZZS, aizkustinošā naivumā atzīst, ka par Konvencijas denonsēšanu iestājas, respektējot savas pārstāvētās partijas vēlētāju intereses, kuriem svarīgas ir konservatīvās vērtības. Hei! Priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies, neticami ātri! ZZS biedre, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa lokās kā niedra vējā, izvairoties no balsošanas un nepiedaloties Saeimas izšķirošā sēdē, un denonsēšanas ideju nosaucot par “politisko teātri”. Kas nu ir, tas ir! Slikts, bet ļoti bīstams teātris, kas notiek – vēlreiz uzsveru! – valstij svarīgajā budžeta pieņemšanas brīdī. Dramatiskā brīdī, kad vairāk nekā svarīgi ir domāt par Latvijas tautsaimniecību un drošību.

Satversmes tiesa jau sākotnēji ir atzinusi Konvenciju par valsts pamatlikumam atbilstošu. Jurists, starptautisko tiesību eksperts Māris Lejnieks skaidri pateicis: “Starptautisks līgums Latvijā ir normatīvs akts ar likuma spēku.” Ko vēl?!

Mani patiesi izbrīna, ka sabiedrības pārāk liela daļa vairs “nedzird” autoritātes. Par politiķiem gan nebrīnos – šamie aizņemti ar nākamajām vēlēšanām un iztapšanu savam elektorātam. Pret Konvencijas denonsēšanu iestājušās diasporas jumtorganizācija PBLA, Ārvalstu investoru padome u.c. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga sociālajos tīklos raksta – tie, kas balsos pret Stambulas konvenciju, apliecinās sevi par Putina ideoloģijas ietekmē­tiem cilvēkiem. Vēsturnieks Gatis Krūmiņš pasaka vēl vairāk – šie cilvēki nav atraisījušies no 50 gadu totalitārisma ietekmes. Man ir tāds kauns… Arī par varas partiju Jaunā Vienotība un Progresīvajiem, kas nav pratuši vienoties, lai novērstu skaidru politisko strupceļu, ļaujot uzvarēt provokācijai, kuras rezul­tātā politiskais smagsvars ticis atdots opozīcijas spēkiem.

Ielās iziet tūkstoši cilvēku, kas rauga pārliecināt apjukušos: 29. oktobrī pie Saeimas un Doma laukumā pulcējās vismaz pieci tūkstoši jaunu izglītotu cilvēku, radošā inteliģence u.c. 30. oktobra rītā Jūlijas Stepaņenko (“Suverēnā vara”) sapulcēja pārdesmit protestējošus dīvainīšus.

Bija tik nežēlīgi redzēt Latvijas sabiedriskajā TV, kad žurnālisti uzdeva ZZS “vecbiedriem”, piemēram, bijušajam premjeram Mārim Kučinskim un Ingmāram Līdakam, kā arī ZZS jaunuzlēkušajai zvaigznei Harijam Rokpelnim vienkāršu jautājumu – kāpēc jūs balsojāt pret, viņu mulsuma pilnās un strupās atbildes. “Štoterēja” arī citkārt aktīvais un runātīgais Eduards Smiltēns no Apvienotā saraksta. Kas noticis, kungi?! Kur jūsu, politiķu, pārliecinošā atbilde?

Pa tam laikam portālā “Mana balss” savākti Konvencijas atbalsta paraksti skaitā, kas pārsniedz 60 tūkstošus, Saimas spīkerei Mieriņai nosūtītas Ziemeļvalstu, Nīderlandes u.c. kolēģu vēstules, pie Latvijas vēstniecību namiem ārvalstīs piketē diasporas tautieši, kuriem rūp savas valsts reputācija pasaulē. Cerams, ka drīz tomēr nāks attapšanās, atmošanās no murgainā sapņa, kurā sajaucies apjukums, maldināšana, vientiesība un stulbums.