Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Berga bazāra centrālajā ielā, kas ved no Elizabetes ielas garām Andalūzijas sunim un Berga viesnīcai, tā pa vidu, kur savulaik atradās zināmā Birojnīca, ik ceturtdienu pulcējas savi pāris desmiti priecīgu un zinātkāru cilvēku, kas klausās priekšlasījumus, stāsta paši, uzdzied un uzspēlē zolīti. Tie galvenokārt ir bijušie trimdinieki, kas savu dzīvi pārcēluši uz Latviju. Tāpat kā Berga bazāra īpašnieku atvases Nikolajs un Aleksandrs Karlsoni. Te tagad mitinās muzejs Latvieši pasaulē jeb LaPa muzejs kurā kopš pirmsākumiem strādā savulaik Austrālijas latviete Marianna Auliciema. Pie viņas arī ciemojos un izjautāju.
Dzīvē vienmēr ir šķēršļi, bet nevajag padoties. Ja ir nozīmīgs mērķis, ir jāmeklē cits ceļš, saka Dagnija Lāce, autore un uzņēmēja, runājot par nupat, februārī iznākušo grāmatu The Wall Falls, a Woman Rises.
Tas ir atmiņu stāsts par to, kā Dagnija Lāce, laužot tradicionālos standartus un pieņēmumus, kļuva par vienu no pirmajām sievietēm programmētājām ASV, palīdzēja ieviest datoru tehnoloģiju un modernizēt banku sistēmu darbu Latvijā un nodibināja vienu no pirmajiem IT uzņēmumiem Baltijā BTG.
Kad kādam, kas brauc pie manis ciemos un īsti nezina to namu, kurā dzīvoju, saku skaidri: Tā ir māja Krišjāņa Valdemāra un Zirņu ielas stūrī, iepretim Kaplim! Nesaku iepretim degvielas stacijai sēklkē (Circle-K), kā to grib dēvēt iedomīgie norvēģu naftas produktu tirgotāji. Un turpināšu teikt: Tiksimies pie Arēnas Rīga nevis pie Sjaomi arēnas, vai kā tur Paldies Rīgas pašvaldībai, kas sabiedriskā transporta pieturvietu joprojām atļauj saukt Arēna Rīga!
Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Amerikas Savienotajās Valstīs Elita Kuzma darbu sāka aizvadītā gada septembrī. Viņai ir bagātīga pieredze diplomātiskajā dienestā. Taču šis četru gadu pilnvaru laiks Elitai Kuzmai būs ar augstu darba intensitāti un stresa pilns, jo sakritis ar jaunā ASV Valsts prezidenta Donalda Trampa nākšanu pie varas.
Kopš 2018. gada Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā Latvijā darbojas reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkls. Tas izveidots ar mērķi uzrunāt un atbalstīt diasporas tautiešus, kuri vēlas atgriezties Latvijā. Koordinatori palīdz sagatavoties šim nopietnajam solim, piedāvā risinājumus sadzīves, darba un uzņēmējdarbības jomās. Janvāra nogalē es mēroju ceļu uz Daugavpili, kur tikos ar remigrācijas koordinatori Latgales reģionā Rutu Priedi.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs Dainis Krieviņš, ir Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes profesors un Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors. Viņš ir viens no tiem speciālistiem, kurš uzsācis Latvijā pielietot neinvazīvu metodi sirds asinsvadu izmeklēšanā. Šo metodi ir radījis izcilais latviešu izcelsmes asinsvadu ķirurgs Stenforda Universitātes profesors Kristaps Zariņš kopā ar viņa bijušo doktorantu, tagad profesoru Čārliju Teiloru (Charley Taylor). Pacientam tiek veikta sirds asinsvadu datortomogrāfija un pēc tam iegūtais izmeklējums nosūtīts uz ASV uzņēmumu Heart Flow, kur to apstrādā ar superdatoru.
Tikos ar Daini Krieviņu, lai uzzinātu, ko Latvijas iedzīvotāji iegūs no šīs abu asinsvadu ķirurgu sadarbības un vai daktera Zariņa izstrādātā metode varētu tikt izmantota jau kā valsts apmaksāta, lai samazinātu mirstību no kardiovaskulārajām slimībām.
Latviešu literatūra nav īpaši bagāta ar dienasgrāmatām. Ar atmiņu un memuāru grāmatām jā, bet ne ar dienasgrāmatām. Iespējams, tā nav mūsu tradīcija- rakstīt dienasgrāmatu. Tiem, kuri Otrā pasaules kara laikā devās trimdā un bija aizņemti ar jaunas dzīves iekārtošanu, tādām lietām vienkārši neatlika laika. Savukārt Latvijā palikušie baidījās uzticēt dienasgrāmatas lappusēm savas patiesās domas. Jo vienmēr pastāvēja varbūtība, ka tās nejauši izlasīs padomju varas iestādēm lojāli cilvēki. Tāpēc tik liela vērtība ir piecām piezīmju kladēm, nejauši uzietām 2022. gada beigās kādas ģimenes mājas bēniņos Latvijā, Lubānā, Krasta ielā. Klades ar ierakstiem piederēja latviešu lauksaimniekam, leģionāram un trimdas latvietim Aleksandram Kalniņam, kurš mūža pēdējos gadus pavadīja Lubānā pie sava dēla Jāņa.
Karš un miers
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs 19. janvāra rītā ziņoja, ka pēdējās diennakts laikā frontē notikušas 199 kaujas. Turpinās regulāri uzbrukumi ar droniem un raķetēm galvaspilsētai Kijivai, kas ir prasījuši arī iedzīvotāju upurus. Agresorvalsts kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms gandrīz trīs gadiem, ir zaudējusi apmēram 820 320 militārpersonas. Tas gan Krieviju nav apturējis. Tiesa gan, pēdējā laikā aizvien biežāk izskan runas, ka šogad iespējama kara izbeigšana vai vismaz konflikta iesaldēšana. Iemesls: Donalda Trampa atgriešanās pie varas ASV.Spēcīgākās lielvaras līderis ir solījis panākt kara izbeigšanu Ukrainā. Taču starp Ukrainai pieņemamu kara izbeigšanas scenāriju un agresorvalsts Krievijas prasībām joprojām ir bezdibenis, tādēļ maz ticams, ka tuvākā nākotnē karadarbība Ukrainā (un Kurskas apgabalā Krievijā) varētu beigties.
Krievijas nežēlīgais pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās, katru dienu tiek ziņots par bojāgājušiem un ievainotiem cilvēkiem. Gandrīz katru dienu šogad notiek triecieni ar raķetēm un droniem pa Kijivu. Patiesībā situācija Ukrainā kļūst aizvien sliktāka, dažādos komentāros jau tiek runāts par to, ka Ukraina karu zaudē. Tikmēr t.s. lielā politika brīžam turpina laipot, bet jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi pārsteidz aizvien vairāk. Tāpat arī Tramps jau vairākas reizes ir atkārtojis, ka pēc savas inaugurācijas noteikti tiksies ar Putinu. Pēc paziņojumiem, ka Amerikai vajag vairākas teritorijas un tā grib tās pievākt, ticamāks sāk kļūt st Washington Post (WP) rakstītais komentārā, ka Tramps plāno tikties ar Putinu, lai vienotos par ietekmes sadalīšanu pasaulē jeb jauna Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu. Protams, runāt un solīt var jebko, galvenais ir, ko ASV prezidents darīs pēc stāšanās amatā. Uzreiz gan jāteic, ka republikāņu vadītā Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja jau ir paudusi, ka atbalsta Trampa plānus.
Aizvadītā gada nogalē ar īsu ierakstu sociālajā tīklā X no aktīvās politikas atvadījās Krišjānis Kariņš. Formālais iemesls uzskatu atšķirības ar partijas Jaunā Vienotība vadību. 2024. gada 6. decembrī K. Kariņš raksta: Paziņoju, ka atkāpjos no Vienotības valdes, kuras politiku vairs neatbalstu. Ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
