LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Politiskie komentāri

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

Par referenduma rezultātu domājot
Apskatīt komentārus (0)


21.02.2012


 

Kārlis Streips

 

Par referenduma rezultātu domājot

 

Nu jau notikušajam referendumam par to, vai krievu valodai būtu jāpiešķiŗ oficiāls statuss mūsu valstī, nebija ne sākuma, ne arī beigu līnijas – tā pēc rezultātu paziņošanas apgalvoja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņam ir taisnība.

 

Lasītāji, protams, zina, ka referendumā vairākums iedzīvotāju nobalsoja pret krievu valodas kā valsts valodas statusu. Kopumā gandrīz 75 procenti vēlētāju bija pret, gandrīz 25 procenti bija par (atlikušie biļeteni bija sabojāti, par to vēlāk). Pozitīvi jāvērtē fakts, ka vēlētāju skaits bija lielāks par vēlētāju skaitu jebkuŗā tautas nobalsošanā, kas rīkota atjaunotās Latvijas vēsturē. Cilvēki acīmredzot ir sapratuši, cik šis jautājums ir būtisks. Taču nebūt ne tikpat pozitīvs nav „par” balsojušo skaits.

 

Pirmkārt, rezultāti rāda, ka no Latvijas pēdējo gadu laikā emigrācijā devušies ne tikai latvieši. Londonā par krievu valodas statusu nobalsoja 32, Dublinā – 37 procenti vēlētāju. Iespējams, daļa šo cilvēku bija latvieši, kuŗi ar balsojumu vēlējās demonstrēt nepatiku pret ekonomisko situāciju, kas viņiem likusi doties svešumā, bet starp emigrantiem ir arī pietiekami liels skaits tā dēvēto krievvalodīgo.

 

Otrkārt, tas, ka ceturdaļa vēlētāju balsojuši par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā, ir īsta medusmaize Krievijai.

 

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 9, 10. lpp.)




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA