Dejotâji poðas "lielajam uznâcienam"
28.06.2022
Ko tas nozîmç – bût diasporas deju kopu virsvadîtâjam?
Pirmâm kârtâm – lielu atbildîbu! Ir jâòem vçrâ, ka latvieðu deja diasporâ ir attîstîjusies daþâdi, attîstîbas gaita Ziemeïamerikâ, piemçram, ir bijusi atðíirîga no Austrâlijas vai Vâcijas. Man savâ radoðajâ darbîbâ ir bijusi iespçja satikt un vçrot dejotâjus gan Kanadâ, gan Austrâlijâ, arî strâdât ar Zviedrijas dejotâjiem, lîdz ar to mana izpratne un kopaina ir veidojusies daudzu gadu gaºumâ. Runâjot no organizatoriskâ viedokïa, jâatzîst, ka Latvijâ jau ilgâku laiku pastâv kârtîba, saskaòâ ar kuºu vadîtajiem sniedz metodisku palîdzîbu, palîdz arî gluþi praktiski, ja rodas jautâjumi, kâ, piemçram, veidot dejas rakstu, kâ ìçrbties utt. Un to dara virsvadîtâjs, kas ir profesionâlis. Es esmu Dienvidkurzemes kopu virsvadîtâjs, tâtad palîdzu tâm gatavoties lielajiem svçtkiem. Laika gaitâ ir bijuði rajonu, apriòíu virsvadîtâji, tagad – novadu. Aizvadîtajâ rudenî tika nolemts ðâdas „profesionâlâs vienîbas” ieviest arî attiecîbâ uz diasporu. Koºu virsdiriìenta gods tika Ivaram Cinkusam (interviju ar viòu lasiet mûsu laikraksta ...nr. – LK), bet deju virsvadîtâja – nav.
Gara acîm iedomâju pasaules karti – jûsu vadîbas reìioni taèu sniedzas vai pa visiem kontinentiem, ieskaitot Latîòameriku, kur spçcîgas deju kopas ir Brazîlijâ. Kâ iespçjams to visu savâkt kopâ?!
Redzat, mans mçríis nekâdâ ziòâ nav visiem dejotâjiem pateikt – lûk, ðâdi ir pareizi! Nç! Mçríis ir palîdzçt sagatavoties lielajiem deju svçtkiem. Un man palîdz mana pieredze, tâs gaitâ iegûtâ izpratne, ka latvieðu dejoðana Kanadâ vai Austrâlijâ nav tikai dejoðana – tâ ir latviskâ vide, tradicijas, jâ, varbût vienîgâ saikne ar latvisko identitâti. Es nedrîkstu ðai vidç un tradicijâs iejaukties – man tâs ir jâòem vçrâ.
Kâ iespçjams „savâkt kopâ”? Vairâkkârt esam tikuðies zoom formâtâ, un patîk tas vai ne, ðis zoom mums devis iespçju pandçmijas laikâ turpinât strâdât, turklât daþâdâs laika joslâs. Bijuðas sarunas par repertuâru, par tautastçrpiem, kâdus izvçlçties, turpina notikt meistarklases.Tagad radusies iespçja tikties, un mçs pulcçjam deju kopas par reìioniem, piemçram, Zviedrijâ ieradâs dejotâji no visâm Skandinavijas valstîm. Galvenais, ka joprojâm ir dejotâju interese un paðam spars arî.
Runâjot par tçrpiem – iedvesmojoties mûsu sarunai, papçtîju trimdas Dziesmu un deju svçtku „Vadoòus”. Lûk, 1963. gados Klîvlande. Katram dejotâjam mugurâ citâds tautastçrps. Latvijâ ierasts redzçt visus vienâdos.
To esam pârrunâjuði un nolçmuði, ka tçrpi nu nebûs prioritâte, arî Latvijâ no ðîs „vienâdîbas” sâkam atkâpties. Manis vadîtajam deju ansamblim „Lîgo”, ar ko strâdâju kopð 1995. gada, ir izveidota ðobrîd Latvijâ lielâkâ tautastçrpu kollekcija, kuºâ ir vairâk nekâ 40 daþâdi veidi. Protams, ir arî priekðnesumi, ka izejam uz skatuves viena novada tçrpâ, bet, uzstâjoties ârzemçs, parasti velkam daþâdus, lai parâdîtu visu to lielo krâðòumu un daþâdîbu. Îstenîbâ taèu katram cilvçkam viòa tautastçrps ir ïoti privâts, personisks, lîdz ar ko personisks ir arî viòa dejojums.
Taèu – ir jçdziens latvieðu skatuviskâ deja, kas ir skatuves priekðnesums un kas atðíiras no danèiem, kuºus dejojam sava prieka pçc. Skatuves priekðnesums uzliek savu pienâkumu – uz mums skatâs kâ uz izveidotu priekðnesumu, kas saistâs ar skatuves çtiku un kopçjo dejas tçlu padara spçcîgâku. Katrâ ziòâ tâda diskusija – vai visiem bût vienâdiem, vai ìçrbties daþâdi, nav aktuâla.
Trimdas Dziesmu svçtkos visapmeklçtâkie koncerti bez gala,jeb lielkoncerti allaþ ir deju, îpaði jaundeju koncerti. Vai tie ir skatuviskâs dejas priekðnesumi vai danèi?
Pats esmu bijis svçtkos Indianapolç un Toronto, arî Kultûras dienâs Austrâlijâ. Man gribçtos teikt, ka ðie koncerti ir ieskaitâmi skatuviskâs dejas katçgorijâ. Danèu uzbûves pamatâ ir âtra uztveramîba, danèi ir vienkârði, un tajos varam no sirds izlçkâties. Jaundeju skates un koncertus vçrojot, jâsecina, ka te parâdâs kustîbas un kombinâcijas, kas nebût nav vienkârði sagrupçtas viena aiz otras; mainâs dejas zîmçjumi, un tos vajag cîtîgi iemâcîties. Tâtad – tâ tomçr ir skatuves mâksla.
Tas taèu saistâs arî ar zinâmu dejas teoriju, ko sauc par aprakstu. Lai atminamies leìendâro Johannu Rinku u.c. Vai un kâ ir mainîjuðies viòu apraksti?
Par ðo varçtu runât ilgi un dikti – esmu docçtâjs mûsu Mûzikas akadçmijâ un paðreiz doktorantûras ietvaros veicu pçtîjumu par dejas laukuma zîmçjumiem kopð 1937. gada. Pirmkârt vçlos uzsvçrt, ka Johanna Rinka nekâdâ ziòâ nav tâla pagâtne –labi, tâ ir vçsture, kas ir aktuâla vçl joprojâm. Rinka lîdz ar Jâni Oðu un Jçkabu Stumbru ir tie cilvçki, kas aizvadîtâ gadsimta 30. un 40. gados pierakstîja dejas, aprakstos nosaucot soïu nosaukumus, satvçrienus, dodot zîmçjumus 40. gados, kad visi, kâds nu kuºam bija liktenis, izklîda pasaulç vai palika Latvijâ, ar savu bagâþu ieradâs mîtnes zemç, kur latvieðu deja turpinâja savu attîstîbas gaitu, kâ jau sâkumâ minçju, ─ atðíirîgu. Skaidrîte Dârziòa Austrâlijâ man savulaik stâstîja, kâ tapa tâs zemes latvieðu deju kopas un to programmas – „Rinkas un Stumbra laiku” dejotâji nemaz nepieïâva kaut kâdas atkâpes, kurpretim Ziemeïamerikâ tas noritçja vieglâk un ïâva uzplaukt, piemçram, Zigurda Miezîða „lidojoðajâm” jaundejâm. Tâds interesants fakts – neviens man nevar atbildçt uz jautâjumu, kuºâ mirklî Rinkas un Oða aprakstu zîmçjumos pieòemtais vîrieða attçlojums pârmainîts otrâdi?! Turklât – visâ pasaulç.
Pçc jûsu aplçsçm, cik diasporas dejotâju vai deju kopu poðas uz mûsu lielajiem svçtkiem nâkamvasar Rîgâ?
Kopu skaits ir ap 40 –, dejotâju skaitu gan nevaru aplçst. Un vçl varu paziòot – ir paredzçts atseviðís iznâciens tieði diasporas deju kopâm. Lîdzîgi kâ tas mums izdevâs 2018. gadâ, kad turklât ðajâ iznâcienâ „Daugavas” stadionâ tika iznests Latvijas karogs, kas 1945. gadâ tika aizvests lîdzi, to sargâjot. Tagad ðis karogs atrodas Latvijas Nacionâlajâ Vçstures mûzejâ.
Ðo svçtku iznâciens notiks ar „Lîderieðu tûru kadriïu” – deju, kam arî ir sava vçsture. Izvçles pamatâ bija doma, ka ðai dejai jânâk no diasporas jaundeju krâjuma, un Toronto „Daugaviòas” vadîtâja Selga Apse palîdzçja sagâdât materiâlus. Interesanti, ka ðî deja tikusi dejota latvieðu saietos kopð aizvadîtâ gadsimta 30. gadiem, dejotâji paði ðuvuði tçrpus, dejojuði bez kâda vienota apraksta. Tagad apraksts, aptaujâjot vecos dejotâjus un pçtot fotografijas, ir restaurçts, un ðâda vçsturiska deja ar savu stâstu tiks dejota Rîgâ, ”Daugavas” stadionâ 2023. gada vasarâ...
... kad atkal apbrînosim neticami skaistos un sareþìîtos deju rakstus! Kâ tie top? Vai tos „zîmç” dators?
Nç, nç, dators neko – cilvçks ar savu intuîciju, fantâziju, sirdi un prâtu! Pats ðai jomâ darbojos kopð1998. gada, kad kïuvu par deju svçtku virsvadîtâju. (Kopð 2003. gada Jânis Purviòð bijis arî visu dju svçtku mâkslinieciskais vadîtâjs – L.K. ). Atïaujos uzskatît, ka ðie deju raksti laukumâ ir Latvijas fenomens. Turklât tas ir attîstîjies, tas sen vairs nav tikai grafisks – tas arî „kustas”. Katrs raksts ir vismaz pusgada darbs, katrai dejai jâizrçíina, piemçram, ar cik soïiem var aiziet no viena punkta uz citu, kad vienai diagonâlîtei pievienot vçl vienu un vçl vienu, lîdz izveidojas Mâras krusts utt. Vai „apïojot” izveidot Zalkða zîmi, piemçram!
Un vai „Daugavas” stadiona laukumâ ir zîmes, pçc kuºâm dejotâji zin kustçties?
Zîmes nu nav, bet ir cipari, pçc kuºiem dejotâji orientçjas. Arî to palîdz apgût vadîtâji, kuºu kvalifikâciju visnotaï augstu vçrtçju. Ar gandarîjumu varu teikt, ka mums ir izveidojusies ïoti laba sadarbîba.