Èetri rakstnieki laivâ un suns krastâ
Apskatît komentârus (0)
14.09.2011
Biruta Magone
Èetri rakstnieki laivâ un suns krastâ
Nesen Laikâ bija ievietots mans raksts „Provinciâlisma rûgtâs vçrmeles” un
vienlaikus èetru pastâvîgo laikraksta korespondentu komentâri par to. Uz komentâriem
tieði neatbildçju, lai neizraisîtu neauglîgu polemiku, bet gatavoju dziïâka
ieskata rakstu problçmâs, kuºas grûti analizçt viedokïu sadursmç. Tomçr vçlâk
sapratu, ka blakus dziïâkâm problçmâm, kuºas vçrts pârrunât, ir arî daþi
elementâri jautâjumi, kas patiesîbâ bija iemesls rakstam „par vçrmelçm”. Tâ
vedinâja domât divi teikumi Franka Gordona komentârâ: „Birutai Magonei ir
tiesîbas paust savu viedokli. Man
arî.”
Tieði tâ, Gordona kungs, un manas
iebildes par Jûsu rakstiem bija par ðo tematu: „Neatkarîgâs Rîta Avîzes”
þurnâlistiem Paideram, Veidemanei, Avotiòam, Latkovskim arî ir tiesîbas paust
savu viedokli laikrakstâ, kas atbilst viòu domâðanas profilam. Gordona kungs
raksta, ka NRA ir „neparasta parâdîba Latvijas preses ainavâ: tâ ir Lemberga „kabatas
lapa”. Var piekrist, ka NRA ir neparasta parâdîba Latvijâ, bet, pretçji Gordona
kungam, es un daudzi citi domâ, ka tas ir apsveicami. Lîdzîgi kâ starp polîtiskâm
partijâm Latvijâ ir neiespçjami atrast kaut vienu konservâtîva,
prokapitâlistiska virziena partiju, tâpat ir neiespçjami atrast konservâtîva
virziena preses izdevumu. NRA profils bûtu vçrtçjams kâ tuvâkais
konservâtîvismam, kâds Latvijas polîtiskajâ klimatâ vispâr iespçjams. Tas
nenozîmç, ka katram ðajâ laikrakstâ paustam viedoklim var piekrist, to
karsti atbalstot. Tomçr NRA ir kâ svaigs strautiòð vispârçjos liberâli/,,progresîvo”
eirosociâlistu propagandas plûdos Latvijas masu saziòas lîdzekïos. Seviðíi
izceïas Latvijas valsts sponsorçtâ televîzija un radio. Vai tâpçc, ka Franks
Gordons raksta laikrakstam Laiks, bûtu
jâizdara secinâjums, ka viòð atrodas izdevçjas kabatâ? Protams, jâatzîst, ka
kopð zinâma laika laikraksts ir manîjis savu profilu, kïûstot par monolîti
pârstâvçtu liberâlo viedokïu paudçju. Tas ir laikraksta izdevçju un redakcijas
ziòâ, taèu tas vçl jo vairâk rada izbrînu par nemitîgiem uzbrukumiem laikrakstam,
kuºâ pausts citâds viedoklis. Zinot, kâda ir latvieðu sabiedrîbas polîtiskâ pârliecîba ASV,
var droði teikt, ka pçdçjo divdesmit gadu laikâ tâ no diezgan stabila centra
manâmi pasvçrusies uz kreiso pusi. Sabiedrîbas polîtiskajâs aktîvitâtçs ienâkot
vidçjai un jaunâkai paaudzei, kas ieguvuði izglîtîbu skolâs, liberâla virziena
idejiskâ apstrâdç, nav jâbrînâs, ka ðis pavçrsiens noticis. Kaut arî redakcija
ignorç faktu, ka vçl ir konservâtîvi noskaòoti lasîtâji, Republikâòu partijai
piederîgie, kuºi atbalsta tâs ideâlus un
viedokïus, ðî apzinâtâ rîcîba reâlitâti nemaina. Lîdzîgi, kâdi ir mûsu uzskati
par polîtisko un ekonomisko dzîvi ASV, tâdi arî ir mûsu nâkotnes redzçjumi par
Latviju.
(Birutas Magones rakstu pilnîbâ varat
lasît Laika mâjaslapâ)
Konservâtîvo rîcîbâ ir informâcija par
Sorosa postoðo darbîbu Austrumeiropas ekonomikâ, kâ arî par ðîs darbîbas sekâm
Latvijâ. Un neviens no viòiem nav Sorosa bijuðais vai arî tagadçjais
stipendiâts. Tâpçc lasît laikrakstâ Laiks
par Sorosu kâ par Latvijas un Austrumeiropas labdari ir vairâk nekâ satraucoði,
lai neteiktu, ka tâ ir bîstama dezinformâcija.
Saprotams, Frankam Gordonam, dzîvojot Izraelâ, ko gandrîz
varçtu saukt par Izraelas Tautas Republiku, zinâmâ mçrâ postboïðeviku un daïçji
arabu, daïçji Austrumeiropas crony kapitâlisma sistçmu ar nomenklâtûras
birokratiem un oligarchiem, varbût ðíiet, ka visai presei jâatgâdina laikraksts
Pravda. Tiesa, lîdzîgs stâvoklis ir arî
Latvijâ, bet pçc ASV standartiem, tâds grûti raksturojams par normâlu. Nebûtu
iebildumi, ka Kârlis Streips katrâ rakstâ pauþ izteikti kreisi liberâlo
viedokli, jo viòa uzskati jau sen zinâmi. Tâpçc jâpieòem, tieði tas arî ir
iemesls, kâpçc redakcija uzskata viòa viedokïus par apsveicamu ieguldîjumu. Ðo
paðu lîniju turpina arî katrs Sallijas
Benfeldes raksts, nemaz nerunâjot par Astrîdas (bez uzvârda) iesûtîtajâm
vçstulçm. Amizanti, ka Astrîdas pirmâ doma, lasot manu rakstu, bijusi: „Vai
Biruta Magone ir viena no Aivara Lemberga dzîvojoðâm radiniecçm?” Nç,
Astrîda, neesmu ne tuva, ne arî attâla
Lemberga radiniece. Vçlos atgâdinât Astrîdai, ka esmu latviete, tâtad rietumu kultûras pârstâve. Ja es bûtu dzimusi
Afgânistânâ, tad mana domâðanas kultûra bûtu saskaòâ ar cilts un ìints piederîbu,
un tâds jautâjums varbût bûtu vietâ. Bet rietumu domâðanâ viedokïi veidojas
nevis uz radniecîbas, bet gan uz principu un filozofijas pamata. Man nav zinâmi
Lemberga kunga uzskati dziïâkâ lîmenî par ekonomiku un polîtiku. Par viòu
sprieþu tikai pçc viòa padarîtâ darba, kâ arî pçc tâ, ko viòð rakstîjis, vai
arî kas dzirdçts/redzçts kâdâ videopârraidç. Tâpat arî, es vienmçr ievçroju, ko dara un kâ
sprieþ opozicijâ. Vçrojot opoziciju, Lemberga un Ðleseru kungu pozicija man
rada vçl jo lielâku cieòu un simpatijas.
Varçtu uzzîmçt ðâdu ainu – èetri rakstnieki sçþ vienâ laivâ, kas omulîgi
peld lejup pa straumi. Viòu omulîbu netraucç neviens neparedzçts akmentiòð un
olîtis, kas tiktu iemests liberâli sarkanajos ûdeòos. Krastâ, visu to vçrojot,
stâv suns un ierçjies ziòo, ka ûdens straume viòam ðíiet pârâk sarkani
duïíaina.