Kârlis Ulmanis nebija diktâtors!
Apskatît komentârus (0)
13.07.2011
Kârlis Ulmanis nebija diktâtors!
Publicists Kârlis Streips vairâkkârt
( Nr. 16 un Nr. 22) prezidentu Kârli Ulmani sauc par diktâtoru.
Kârïa
Ulmaòa valdîba kopð 1934. gada bija autokratija,
bet tâ bija tâlu no diktâtûras. Var jautât,
kâpçc K. Ulmanis 1934. gada 15.maijâ atlaida Saeimu un ieviesa
autokratisko iekârtu. Atbilde ir vienkârða, ja skatâm, kâds bija 1931. gadâ
ievçlçtâs Saeimas sastâvs. Bija pârstâvçtas 27 daþâdas partijas un grupas.
Lielâkâs bija Sociâldemokratu strâdnieku partija ar 21 deputâtu, Zemnieku
savienîba ar 14, Kristîgie zemnieki un katoïi - 8, Kreisâ strâdniecîba un darba
zemniecîba (komûnisti) - 6, Demokratiskais cents - 6, Jaunsaimnieku un
sîkgruntnieku partija -7, Latgales progresîvo zemnieku apvienîba - 5, Vâcu
baltieðu partija -5, tad divi grupçjumi katrs ar 3, pieci grupçjumi katrs ar 2
un divpadsmit grupçjumi katrs ar vienu deputâtu. Ðodienas valodâ tâ bûtu
“privâtizçta demokratija”.
Latvijas
vçlçðanu likums to atïâva, un liela daïa toreizçjo polîtikâòu, tâpat kâ tagad,
vairâk rûpçjâs par personiskajâm interesçm un mazâk par valsts un tautas
interesçm un nepiekrita domai mainît vçlçðanu likumu.
Lai
Latvijâ bûtu darboties spçjîga valdîba, Kârlis Ulmanis sadarbîbâ ar Aizsargu organizâciju un armijas
vadîbu naktî uz 1934. gada 15. maiju izdarîja apvçrsumu, atlaida Saeimu un
pâròçma varu valstî. Tas notika bez asins izlieðanas un gandrîz bez neviena
ðaviena. Teica, ka Strâdnieku sporta savienîbas (SSS) priekðnieks Bruno
Kalniòð, kad viòu nâca aizturçt, esot ieðâvis griestos. Tas laikam arî bija
vienîgais ðaviens apvçrsuma laikâ.
Ar
to tad sâkâs tâ sauktie Ulmaòa laiki un Latvijas uzplaukums. Lauksaimnieki audzçja
tâ sauktâs bçkona cûkas, bçkonu eksportçja uz Lielbritaniju. Latvijas sviests pasaules tirgû sacentâs ar
Dânijas sviestu. Tika remontçtas un celtas jaunas skolas.
Rîgâ
pie Apgabaltiesas çkas uzcçla Tiesu pili, Iekðrîgâ Finanèu ministriju un blakus
Pulveºtornim jauno Kaºa mûzeja çku. Tie ir tikai daþi piemçri. Var jau debatçt,
vai laba autokratija ir labâka par sliktu demokratiju. Visu to pârtrauca
komûnistu okupâcija 1940. gada 17. jûnijâ.
Ja
K. Ulmanim varçtu ko pârmest, tad kapçc viòð neizdarîja pârmaiòas vçlçðanu
likumâ un nesarîkoja vçlçðanas, viòa partija - Zemnieku savienîba noteikti bûtu
dabûjusi vairâkumu.
K.
Streips arî raksta, ka viòð K. Ulmani nevarot uzskatît par prezidentu. Bet uz
kâ tad balstîjâs visa mûsu trimda - uz Kârïa Ulmaòa valdîbas izdotâm speciâlâm
pilnvarâm sûtòiem - Kârlim Zariòam Londonâ un Alfredam Bîlmanim Vaðingtonâ.
Nobeigumâ
man viens lûgums Kârlim Streipam, lûdzu, nesauciet mûs, Kârïa Ulmaòa cienîtâjus,
par faniem. Mçs neesam nekâdi fani, mçs esam veci cilvçki, kuºi auga un
izglîtojâs tieðâm brîvâs un neatkarîgâs Latvijas laikâ un paði piedzîvoja un
redzçja, ko nozîmç Ulmaòa laiki Latvijai.
Harijs Valdmanis
Oslo