Pazaudçtâ un atrastâ identitâte
Apskatît komentârus (0)
06.07.2011
Pazaudçtâ un atrastâ identitâte
Laikraksta Laiks 2006. gada 14 - 20. janvâºa numurâ bija ievietota mana vçstule
,,Meklçju savu identitâti”. Diemþçl neviens neatsaucâs.
Visa mana dzîve pagriezâs par simt
astoòdesmit gradiem 2010. gada 20. maijâ, kad no Starptautiskâs meklçðanas
dienesta Vâcijâ saòçmu vçstuli ar dokumentu kopijâm un fotokopijâm, un
atklâjâs, kas ar mani noticis. Mani pâròçma ðoks, pârsteigums, dusmas un naids.
Naids pret cilvçkiem, kuºi pastrâdâja un palîdzçja veikt noziegumu. Es tiku
nozagts savai mâtei, ìimenei Beïìijâ, man atòçma visu, ko vien var atòemt –
vârdu, uzvârdu, mâti, mâsu, vecmâmiòu un citus ìimenes locekïus. Pret savu
gribu (man bija tikai nepilni èetri gadi) tiku burtiski vazâts pa latvieðu
bçgïu nometnçm Lîbekâ, Minchenç, lîdz Anna Jaunzeme, sieviete, kas mani bija
nolaupîjusi, no Minchenes emigrçja uz Jaunzçlandi. Viòai palîdzçja Vçsma Ira,
kas 1947. gadâ kopâ ar mazu bçrnu, meitu Enidu, emigrçja uz Angliju, un Irina
Ðatta (dz. 1919. gadâ Rîgâ), kas 1949. gadâ emigrçja uz ASV. Viòas abas iestâþu
darbiniekiem, kuºi bija sâkuði manu meklçðanu, apgalvoja, ka Anna Jaunzeme esot
mani adoptçjusi, bet dokumenti esot Briselç – Beïìijâ.
Nav iespçjams sîki aprakstît visu
notikuðo, jo Starptautiskâ meklçðanas dienesta atbildes dokumenti ir uz apmçram
uz 150 lappusçm.
Annai Jaunzemei tikt ar mani uz
Jaunzçlandi palîdzçja Antons Silkalns, apgalvojot, ka 1893. gadâ dzimusî Anna Jaunzeme
ir viòa audþumâte!
Es uzaugu un jaunîbu lîdz aizieðanai
pensijâ nodzîvoju Jaunzçlandç.
Pateicos liktenim un Vijai no
Latvijas, kas man palîdzçja daudz uzzinât. Latvieðu sabiedrîba Jaunzçlandç mani
nepieòçma (slikti runâju latviski).
Jaunzçlandç 1998. gadâ ciemojâs Vija
no Latvijas. Viòa runâja ar latvieðiem – Ainu Apsi, Martu un Vili Gavariem,
mâcîtâju Reinfeldu, bet visi klusçja, lai gan tagad, pçc publikâcijâm
laikrakstos, sâkuði runât, ka zinâjuði par mani. Vai atkal jauni meli? Kâpçc viòi klusçja, ja zinâja, ka Anna
Jaunzeme nav mana îstâ mâte, ka neesmu adoptçts, ka mana îstâ mâte ir Beïìijâ
un prasa, lai mani sûta atpakaï. Vismaz bûtu palîdzçjuði ar Þençvas bçrnu
meklçðanas komitejas starpniecîbu man kontaktçties ar mâti. Ðâda iespçja man
netika dota. Neviens darbinieks Jaunzçlandes iestâdç nav ar mani runâjis. Tagad
saprotu, ka esmu audzis tâdâ kâ dvçseïu cietumâ. Man trûka ìimenes siltuma,
mâtes mîlestîbas, ko Anna Jaunzeme nespçja man dot. Nekad nesvinçja manu
dzimðanas atceres dienu, man nekad nav bijuði Ziemsvçtki. Biju viens, izsalcis,
trûcîgi ìçrbts. Vairâkkârt biju ievietots bçrnu namâ, bet Annai Jaunzemei
vienmçr izdevâs mani izòemt no bçrnu nama.
No 1952. lîdz 1957. gadam faktiski
atrados Sociâlâ dienesta aprûpç. Kâpçc? Kâpçc netiku atdots saviem vecâkiem?
Kâpçc no agras bçrnîbas man bija jâdzîvo pie sveðas, neizglîtotas sievietes?
Kas ir atbildîgs par man atòemtajâm
bçrna un pieaugða cilvçka tiesîbâm? Par morâlâm un fiziskâm cieðanâm?
Apsveºu iespçju pieprasît kompensâciju
par morâlo kaitçjumu no Jaunzçlandes valdîbas. Ceru, ka atradîðu zinîgu
advokâtu cilvçktiesîbu jautâjumos, jo ðim nodarîjumam nav noilguma.
2000. gadâ repatriçjos uz Latviju un
apprecçjos ar Viju. Mçs kopâ astoòus gadus meklçjâm pa archîviem, baznîcu
grâmatâ ziòas par Annu Jaunzemi un mani. Paldies manai sievai Vijai par milzîgo
neatlaidîbu, atbalstu un lielo pacietîbu brîþos, kad cerîbas zuda, ka izdosies
kaut ko atrast.
Liels paldies kundzei no Vâcijas
par manu dokumentu meklçðanu Vâcijâ.
Paldies Starptautiskam meklçðanas dienestam par milzîgo darbu un par manu
sirsnîgo uzòemðanu.
Ar Viju ieradâmies Berlînç 14. maijâ,
un tâ mums bija liela diena. Satiku savas mâsas dçlu, vçlâk Magdeburgâ citus
radus, kuºi mani sagaidîja ar mîlestîbu un lielu sirsnîbu.
Diemþçl nekad nesatikðu savu mîïo mâsu
Gerdu, kas bija par mani trîs gadus vecâka un visu savu dzîvi veltîja manis
meklçðanai, bet nevarçja mani atrast, jo man taèu tika mainîts vârds. Mâsa
nomira 2007. gadâ. Mana mâte nomira 2009. gadâ.
Vçl daudz kas jânoskaidro. Esmu
laimîgs, ka man ir liela, skaista, draudzîga ìimene. Man ir mîïa sieva un viòas
bçrni, kuºi mani sen jau pieòçmuði.
Esmu dzimis Vâcijâ, Magdeburgâ, un
mans vârds piedzimstot bija Pçter Thomass.
Georgs Jaunzemis