| LV |
| TAVS LATVIEÐU LAIKRAKSTS ÂRPUS LATVIJAS | / Lasîtâju komentâri |
PASÛTINI LAIKRAKSTU ÐEIT TAS IR DROÐI UN ÇRTI!
|
LAIKS IR VÇRTÎBA |
--> | |
|
|
JAUNO LAIKS |
||
|
Our content: collegefootballfaniacs.com
Our store: collegefootballfaniacsstore.com
 |
|
TAVS LATVIEÐU LAIKRAKSTS ÂRPUS LATVIJAS Ìertrûdes iela 27, Rîga,LV-1011 Latvija  +371 67326761 +371 67326784 [email protected]
Laika birojs ASV: Tâlr:. 727-385-4256 Sarîkojumu un dievkalpojumu ziòas: Inese Zaíis e-pasts: [email protected]
        |
|
Pazaudçtâ un atrastâ identitâte
Pazaudçtâ un atrastâ identitâte
Laikraksta Laiks 2006. gada 14 - 20. janvâºa numurâ bija ievietota mana vçstule ,,Meklçju savu identitâti”. Diemþçl neviens neatsaucâs.
Visa mana dzîve pagriezâs par simt astoòdesmit gradiem 2010. gada 20. maijâ, kad no Starptautiskâs meklçðanas dienesta Vâcijâ saòçmu vçstuli ar dokumentu kopijâm un fotokopijâm, un atklâjâs, kas ar mani noticis. Mani pâròçma ðoks, pârsteigums, dusmas un naids. Naids pret cilvçkiem, kuºi pastrâdâja un palîdzçja veikt noziegumu. Es tiku nozagts savai mâtei, ìimenei Beïìijâ, man atòçma visu, ko vien var atòemt – vârdu, uzvârdu, mâti, mâsu, vecmâmiòu un citus ìimenes locekïus. Pret savu gribu (man bija tikai nepilni èetri gadi) tiku burtiski vazâts pa latvieðu bçgïu nometnçm Lîbekâ, Minchenç, lîdz Anna Jaunzeme, sieviete, kas mani bija nolaupîjusi, no Minchenes emigrçja uz Jaunzçlandi. Viòai palîdzçja Vçsma Ira, kas 1947. gadâ kopâ ar mazu bçrnu, meitu Enidu, emigrçja uz Angliju, un Irina Ðatta (dz. 1919. gadâ Rîgâ), kas 1949. gadâ emigrçja uz ASV. Viòas abas iestâþu darbiniekiem, kuºi bija sâkuði manu meklçðanu, apgalvoja, ka Anna Jaunzeme esot mani adoptçjusi, bet dokumenti esot Briselç – Beïìijâ.
Nav iespçjams sîki aprakstît visu notikuðo, jo Starptautiskâ meklçðanas dienesta atbildes dokumenti ir uz apmçram uz 150 lappusçm.
Annai Jaunzemei tikt ar mani uz Jaunzçlandi palîdzçja Antons Silkalns, apgalvojot, ka 1893. gadâ dzimusî Anna Jaunzeme ir viòa audþumâte!
Es uzaugu un jaunîbu lîdz aizieðanai pensijâ nodzîvoju Jaunzçlandç.
Pateicos liktenim un Vijai no Latvijas, kas man palîdzçja daudz uzzinât. Latvieðu sabiedrîba Jaunzçlandç mani nepieòçma (slikti runâju latviski).
Jaunzçlandç 1998. gadâ ciemojâs Vija no Latvijas. Viòa runâja ar latvieðiem – Ainu Apsi, Martu un Vili Gavariem, mâcîtâju Reinfeldu, bet visi klusçja, lai gan tagad, pçc publikâcijâm laikrakstos, sâkuði runât, ka zinâjuði par mani. Vai atkal jauni meli? Kâpçc viòi klusçja, ja zinâja, ka Anna Jaunzeme nav mana îstâ mâte, ka neesmu adoptçts, ka mana îstâ mâte ir Beïìijâ un prasa, lai mani sûta atpakaï. Vismaz bûtu palîdzçjuði ar Þençvas bçrnu meklçðanas komitejas starpniecîbu man kontaktçties ar mâti. Ðâda iespçja man netika dota. Neviens darbinieks Jaunzçlandes iestâdç nav ar mani runâjis. Tagad saprotu, ka esmu audzis tâdâ kâ dvçseïu cietumâ. Man trûka ìimenes siltuma, mâtes mîlestîbas, ko Anna Jaunzeme nespçja man dot. Nekad nesvinçja manu dzimðanas atceres dienu, man nekad nav bijuði Ziemsvçtki. Biju viens, izsalcis, trûcîgi ìçrbts. Vairâkkârt biju ievietots bçrnu namâ, bet Annai Jaunzemei vienmçr izdevâs mani izòemt no bçrnu nama.
No 1952. lîdz 1957. gadam faktiski atrados Sociâlâ dienesta aprûpç. Kâpçc? Kâpçc netiku atdots saviem vecâkiem? Kâpçc no agras bçrnîbas man bija jâdzîvo pie sveðas, neizglîtotas sievietes?
Kas ir atbildîgs par man atòemtajâm bçrna un pieaugða cilvçka tiesîbâm? Par morâlâm un fiziskâm cieðanâm?
Apsveºu iespçju pieprasît kompensâciju par morâlo kaitçjumu no Jaunzçlandes valdîbas. Ceru, ka atradîðu zinîgu advokâtu cilvçktiesîbu jautâjumos, jo ðim nodarîjumam nav noilguma.
2000. gadâ repatriçjos uz Latviju un apprecçjos ar Viju. Mçs kopâ astoòus gadus meklçjâm pa archîviem, baznîcu grâmatâ ziòas par Annu Jaunzemi un mani. Paldies manai sievai Vijai par milzîgo neatlaidîbu, atbalstu un lielo pacietîbu brîþos, kad cerîbas zuda, ka izdosies kaut ko atrast.
Liels paldies kundzei no Vâcijas par manu dokumentu meklçðanu Vâcijâ. Paldies Starptautiskam meklçðanas dienestam par milzîgo darbu un par manu sirsnîgo uzòemðanu.
Ar Viju ieradâmies Berlînç 14. maijâ, un tâ mums bija liela diena. Satiku savas mâsas dçlu, vçlâk Magdeburgâ citus radus, kuºi mani sagaidîja ar mîlestîbu un lielu sirsnîbu.
Diemþçl nekad nesatikðu savu mîïo mâsu Gerdu, kas bija par mani trîs gadus vecâka un visu savu dzîvi veltîja manis meklçðanai, bet nevarçja mani atrast, jo man taèu tika mainîts vârds. Mâsa nomira 2007. gadâ. Mana mâte nomira 2009. gadâ.
Vçl daudz kas jânoskaidro. Esmu laimîgs, ka man ir liela, skaista, draudzîga ìimene. Man ir mîïa sieva un viòas bçrni, kuºi mani sen jau pieòçmuði.
Esmu dzimis Vâcijâ, Magdeburgâ, un mans vârds piedzimstot bija Pçter Thomass.
Georgs Jaunzemis
Atpakaï |