Viedoklis: Vai jauns pavçrsiens Latvijas polîtikâ?
Apskatît komentârus (0)
08.06.2011
Viedoklis: Vai jauns pavçrsiens Latvijas polîtikâ?
Mums nav veicies ar „priekðniekiem”.
Gan padomju laikos, gan tagad. Starpkaºu Latvijas laikâ tomçr laikam veicâs
labâk. Viens otrs var aizrâdît, ka bija taèu ulmaòlaiki. Ðodien par tiem
laikiem bûtu muïíîgi spriest cilvçkiem, kas tos zina tikai teorçtiski vai arhîvos
rakòâjoties. Bet tâ jau cita runâðana.
Padomju okupâcijas laikos pirmie
komûnistu partijas sekretâri (kuºi, kâ zinâms, bija tagadçjo valsts prezidentu
statûsâ) bija pârkrievojuðies latvieði, kas ïaunâki par krieviem (pçc paða
Ïeòina formulçjuma par cittautautieðu komûnistiem), bet mûslaikos?
Katrs cilvçks lielâkâ vai mazâkâ mçrâ
tomçr ir karjçrists un avantûrists. Vçl jo vairâk polîtiíis. Tas nav nekas
slikts (kamçr nenotiek „kâpðana pâr lîíiem”). izmantojot ðîs îpaðîbas, cilvçce
ir izlîdusi no alâm un norâpusies no kokiem. Bez ðîm tieksmçm cilvçces
augðupeja apstâtos un mçs atkal kïûtu mçrkaíveidîgi (tas saskan ar komûunisma
vienlîdzîbas ideoloìiju). Ðo paðu îpaðîbu dçï katram valsts prezidentam
vajadzçtu kalpot noteikti divus prezidentûras laikus (ja viòð ir kaut cik
derîgs). Pirmos èetrus gadus viòð taèu cer uz nâkamiem èetriem, ja labi
uzvedîsies (no viòa „maizestçvu” viedokïa), bet otrus èetrus gadus, zinot, ka
tie ir pçdçjie, viòð jau var uzspïaut
tam, ko par viòu domâs un viòð var rîkoties tikai pçc savas sirdsapziòas.
Par Gunti Ulmani es pârâk spriest
negribçtu. No viòa rokâm es tomçr ordeni esmu saòçmis. Gribçtu tikai iebilst
pret viòa atvainoðanos þîdiem visas latvieðu tautas vârdâ (tâtad arî manâ
vârdâ). Ja atvainojas, tad jûtas vainîgs. Tâ ir liekulîba. Kas tagad lai
izpçtî, kuºð kuºam vairâk pâri nodarîjis? Latvietis þîdam, vai otrâdi? Nelietis
un sadists ir starptautiska katçgorija, vienalga vai viòð latvietis, þîds,
krievs vai vâcietis. Otrus èetrus gadus, kad mçs daudz ko gaidîjâm, Guntis
Ulmanis laikam vairâk domâja par hokeju nekâ par valsti.
Otrâ prezidente sâka labi, un diezin
vai kâds cits bûtu labâks, bet, otrus èetrus gadus Vaira Vîíe-Freiberga
galvenokârt domâja par sevi, kâ iekïût lielâ
starptautiskâ amatâ. Nemçìinot mazinât viòas lomu Latvijas labâ, manuprât nav
piedodamas divas lietas. Pirmkârt, Vîíes-Freibergas pienâkums bija kaut puíîti
aizsûtît ar kâdu leitnantiòu no savas svîtas uz Lestenes leìionâru kapiem. Tikai
tâpçc, ka tie puiði cînîjâs un krita Kurzemç, viòa taèu nokïuva nevis Krievijâ,
bet Rietumos.
Otrs aspekts, kâpçc es Vîíi-Freibergu
nevaru augsti vçrtçt, ir viòas nievîgâ attieksme pret Kârïa Ulmaòa piemiòu
Jelgavâ sava pçdçjâ ceïojuma laikâ pa Latviju. Vaira Vîíe-Freiberga toreiz
teica: „Lai nu kâ, bet es Latvijas tautai nevçlçtu tâdu prezidentu, kuºð
rîkotos tâ vai lîdzîgi, kâ to darîja Kârlis Ulmanis” (LA 19.05. 2007.). Kârtçjam
prezidentam tâ izteikties par bijuðo prezidentu ( ar kuºa pûlçm tapa Latvijas
valsts) - to var tikai slikti audzinâts cilvçks.
Treðais prezidents Valdis Zatlers jau
pirmâs prezidentûras laikâ „parâdîja zobus” viòu izbîdîjuðiem èaïiem. Bet valstiskas stâjas parâdîðana
TV 28.05.11. pielika punktu viòa karjçrai.
Par nupat ievçlçto prezidentu vçl
agri spriest, gribçtu tikai minçt to, ka krieviem ir sena paruna, ko latviski
varçtu tulkot – no kautrîbas nenomirs. To var attiecinât uz visiem tiem, kas
krievu laikos ieòçmuði augstus amatus, bûdami „nomenklâtûrâ”, un arî tagad
tiecas bût lieli „priekðnieki”. Neviens taèu negrasâs viòus ne kârt, ne ðaut,
bet jâjût taèu paðiem kaut kâdas cilvçciskas „morâlas bremzes”. Varbût tâpçcdçï
mums iet tik slikti?
Bet par balsojumu? Saskaòas centra balsojums ir gan saprotams, gan attaisnojams. Tâds
ir viòu (varbût Maskavas) nospraustais ceïð. Saprotams gan, bet nav
attaisnojams partiju gan Par labu Latviju,
gan zaïo zemnieku balsojums.
I. Knaìis