Astrîda errojas: Kur palikusi latvieðu loìika?
Apskatît komentârus (0)
01.06.2011
Astrîda errojas : Kur palikusi latvieðu loìika?
Mçs taèu nevaram un
nevaram savâ valstî neko kârtot tâ, kâ tas ðíiet loìiski domâjoðam cilvçkam.
Vismaz es lîdz ðim esmu sevi uzskatîjusi par samçrâ loìiski domâjoðu, bet nupat
sâku ðaubîties. Ja valstî pie teikðanas
lîdz ðim bijuði labi izglîtoti, inteliìenti, godîgi, valstiski un loìiski
domâjoði cilvçki, tad man jânâk pie slçdziena, ka mana loìika vairs nav nekâda
loìika. Liekas, jau 20 gadu gaºumâ
latvieðiem ar vienkârðu loìiku neveicas visai labi.
Loìiski domâjoði cilvçki
nedrîkstçja ieviest likumus, kas jau paðos atjaunotâs neatkarîbas sâkumos ïâva
iznîcinât, izvazât un „privâtizçt” fabrikas, kolchozus, slimnîcas, sanatorijas,
viesnîcas un visu citu, kas piederçja valstij un bija vçl kaut kam derîgs.
Nedrîkstçja ieviest privâtizâcijas sertifikâtus un palaist brîvâ tirgû, lai tos par smiekla naudu
iegâdâtos spekulanti, kuºri tad par to paðu smiekla naudu iegâdâjâs valsts
uzòçmumus un tos izsaimniekoja vai pârdeva ar lielu peïòu. Vçl mazâk loìiski
man liekas tas, ka tie paði cilvçki atkal un atkal tika ievçlçti Saeimâ un tie
paði vai viòu sponsori tagad nosaka Latvijas polîtikas virzienu. Tas, ka viens
no viòiem tagad arî tautas acîs ir viens no visvairâk piemçrotajiem kandidâtiem
prezidenta amatam, man jau liekas pilnîgs ârprâts, ne jau vairs tikai loìikas
trûkums. Vçl nesaprotamâks kïûst tas, ka mçs ðo lçmumu pieòçmçjus ievçlçjam
augstos amatos atkal un atkal.
Man liktos loìiski, ja tie cilvçki, kas Latvijâ
strâdâjot nopelna daudz vairâk nekâ citi, arî nodokïos maksâtu daudz vairâk.
Tas ir, maksâtu tâ saukto progresîvo nodokli. Ja Latvijas valstî viòiem ir
iespçjas labâk pelnît, tad viòiem bûtu valstij arî vairâk jâatmaksâ. It seviðíi
tas bûtu sakâms par tiem, kas strâdâ valsts uzòçmumos vai valsts iestâdçs.
Nepavisam loìiski man
neizklausâs tas, ka bçrna pabalstu 45 tûkstoðu latu apmçrâ vienâ gadâ saòem
tçtiòð, kas valsts iestâdç ir jau gadâ nopelnîjis vairâk nekâ 100 tûkstoðus. Loìiski
domâjot, bçrna pabalstu nevajadzçtu saòemt cilvçkam, kuºa alga gadâ pârsniedz
100 tûkstoðus latu. Kâpçc Latvijâ bçrnu pabalstus saòem cilvçki, kam tas nav
nepiecieðams, manai loìikai nav un nebûs saprotams. Manâ loìikâ pabalsts ir
kaut kas tâds, kas nepiecieðams trûcîgiem, sliktos financiâlos apstâkïos
nonâkuðiem cilvçkiem, nevis cilvçkiem, kuºi ar saviem ienâkumiem bez rûpçm
varçtu uzturçt daudz vairâk nekâ tikai savus bçrnus.
Neloìiski man liekas arî
tas, ka vairâku mûsu deputâtu ieskatâ darbs parlamentâ nav pilna laika darbs,
un viòi nodarbojas vçl ar kâdu darbu un
saòem vçl vienu algu. Loìiski domâjot, ja darbs parlamentâ ir tikai puslaika
darbs, tad mçs varçtu valstij ietaupît pusi Saeimas gada izdevumu un iztikt tikai ar 50 deputâtiem.
Vairâk stulbîbas nekâ loìiskas rîcîbas radîti ðíiet
likumi vai noteikumi, kas tagad tiesu izpildîtâjiem dod iespçju mçnesî nopelnît
60 tûkstoðus latu vai vairâk uz to cilvçku rçíina, kuºi krizes apstâkïos nonâkuði financiâlâs grûtîbâs. Turklât ðo
iespçju tiesu izpildîtâjiem nodroðinâjis
Ministru kabinets ar noteikumu, ka viòi no atgûtâs mantas var paturçt 3 -15
procentus, un tas viòus padara ne tikai par centîgiem, bet pat par diezgan
neþçlîgiem sava darba darîtâjiem.
Vçl neloìiskâks liekas
fakts, ka par iekðlietu ministru kïûst cilvçks, ko tauta vçlçðanu zîmç
izsvîtro, bet valdîbas vadîtâjs stûrgalvîgi atstâj amatâ un, kad ministre pati demisionç, piespieþ viòu palikt amatâ vçl gandrîz
pusgadu. Un nu viòai vçl pietiek
paðapziòas, lai ieteiktu savu pçcnâcçju ministra amatâ.
Viena no lielâkajâm stulbîbâm
tikko parâdîjâs tîmekïa ziòâs, ka Latvijâ
kâds pensionârs saòem pensiju 4500 latu mçnesî. Interesanti bûtu zinât, kâ to
varçja panâkt, jo gadâ tas sanâk 54 tûkstoði latu, bet desmit gados vairâk nekâ
pusmiljons. Vçl interesantâk bûtu zinât, kuºam vai kuºiem mûsu polîtiíiem ðis pensionârs par to var
pateikties, cik viòð sociâlajâ budþetâ ir iemaksâjis un cik no tâ ðajâ fantastiskajâ pensijâ jau saòçmis.
Pavisam neloìiski ir tas,
ka paðvaldîbu amatpersonas var uzòemties piecus, seðus pienâkumus un amatus un vçl vairâk, turklât
tie visi nâk ar lielâku vai mazâku algu. Ja vienas pilsçtas galvam ar pilsçtas
vadîbas darbu nepietiek, tad varbût vajadzçtu divâm pilsçtâm vienu galvu, bet pârçjos viòa
darbus varçtu uzòemties kâds bezdarbnieks. Tad tik daudziem Latvijas iedzîvotâjiem darbs
nebûtu jâmeklç ârzemçs.
Nekâds loìiskais darbs
nav arî tas, ka valsts ïauj izcirst Latvijas meþus un eksportçt kokus
nepârstrâdâtus. Nu jau runâ, ka likvidçs meþniecîbas, un tas var
nozîmçt tikai vienu, ka izcirðana notiks neierobeþoti un bez kontroles. Tikpat
neloìiski liekas tas, ka daudz lauksaimniecîbas zemes tiek aizlaista atmatâ
un tur jau tagad parâdîjuðâs nekoptas prieþu un krûmâju jaunaudzes.
Neloìiski bija arî tas,
ka tûlît pçc neatkarîbas atjaunoðanas netika
atjaunota ar valsts naudu samaksâtâ pamatizglîtîba tikai valsts valodâ.
Tagad nebûtu jâuztraucas par divvalodîbas ievieðanu.
Diemþçl tâ varçtu
uzrakstît veselu grâmatu par neloìiskiem lçmumiem un notikumiem, ko Latvijâ pieïauj valdoðâs aprindas, taèu jautâjums,
kur palikusi latvieðu loìiskâ domâðana, paliek neatbildçts.
Astrîda