| LV |
| TAVS LATVIEÐU LAIKRAKSTS ÂRPUS LATVIJAS | / Lasîtâju komentâri |
PASÛTINI LAIKRAKSTU ÐEIT TAS IR DROÐI UN ÇRTI!
|
LAIKS IR VÇRTÎBA |
--> | |
|
|
JAUNO LAIKS |
||
|
Our content: collegefootballfaniacs.com
Our store: collegefootballfaniacsstore.com
 |
|
TAVS LATVIEÐU LAIKRAKSTS ÂRPUS LATVIJAS Ìertrûdes iela 27, Rîga,LV-1011 Latvija  +371 67326761 +371 67326784 [email protected]
Laika birojs ASV: Tâlr:. 727-385-4256 Sarîkojumu un dievkalpojumu ziòas: Inese Zaíis e-pasts: [email protected]
        |
|
Aivars Slucis un Kârlis Streips turpina diskusiju
Aivars Slucis un Kârlis Streips turpina diskusiju
Sveiki, Laiks!
Kârlis Streips Laikâ prasîja, lai es atbildu uz trim no viòa jautâjumiem (komentâriem). Labi!
1. K. S. Kas notiktu un vai tas nav bîstami, ja daudzi krievi Latvijâ iegûtu Krievijas pilsonîbu?
A. S. Nç. Tad ðie krievi nevarçtu piedalîties polîtiskâ procesâ Latvijâ. Viòi nevarçtu balsot Latvijâ. Viòi nevarçtu ziedot naudu nevienai partijai Latvijâ. Tad bûtu mazâk atbalstîtâju un vietu Saeimâ Saskaòas centramSC). Ðie krievi balsotu Krievijas vçlçðanâs un bûtu labâk informçti par Krieviju, un tâdçï varbût pârceltos tur lielâkâ skaitâ. ( Ðî lieta var bût bîstama TIKAI, ja Kârlis Streips plâno Latvijas krieviem uzbrukt un viòu dzîvîbas apdraudçt, jo tikai tad Krievija var, iespçjams, iejaukties. Neviens cits Latvijâ nav krieviem draudçjis un nedraud.
2. K. S. Ja no Latvijas aizbrauktu 500 000 krievi, Latvija sabruktu. Ekonomika sabruktu.
A. S. Atkal nç. Kuºð var pateikt, kas ir visoptimâlâkais iedzîvotâju skaits Latvijâ. Neviens! Ar 1,6 miljoniem iedzîvotâju, 75% latvieðu, Latvija bûtu skaista, tîra, godîga. Bûtu mazâk atkritumu un nevajadzçtu importçt tik daudz izejvielu. Bet eksperti, vçsturnieki, polîtologi visâ pasaulç gan ir teikuði, ka pamatnâcijai vajag bût vismaz 75%, lai valsts bûtu stabila. Tad minoritâtes dzîvotu mierîgi. Ja tâs ir lielâkas nekâ Latvijâ ðodien, tad ðîs minoritâtes sâk cînîties ar pamatnâciju polîtiski. Brîvîbas laikâ (1918-1940) Latvijâa bija 12% krievu un nebija nekâdu problçmu, nebija nekâ lîdzîga Saskaòas centram.
3. K. S. Lîdz ðim visâs Saeimâs valdîja tikai latvieði, tâdçï viss, kas ir slikts Latvijâ ir latvieðu vaina... A. S. Bet valdîbu latvieði nebija normâlie latvieði. Valdîbâs bija galvenokârt vecie komûnisti, padomju laika funkcionâri, komjaunatnes vadoòi un tamlîdzîgi. Esmu dzirdçjis, ka 70% no visiem Saeimas deputâtiem ir bijuði komûnistu partijas biedri.
Par to ka nacionâli noskaòoti, patriotiski latvieði netika Saeimâ un valdîbâ, jâatbild Kârlim Streipam, Çlertei, Raudsepam un citiem þurnâlistiem un plaðsaziòas lîdzekïu pârstâvjiem. Jûs 20 gadus uzbrûkat, nomelnojat, apmelojat, kritizçjat visus, kas bija nacionâli noskaòoti, visus, kuºi gribçja latvisku Latviju, visus, kas gribçja likvidçt okupâcijas sekas. Tas turpinâs ðodien. Nedçïa nepaiet, ka Kârlis Streips neuzrakstîtu kaut ko negâtîvu par Visu Latvijai. Krieviem un kreisiem ir nauda, bet diemþçl nacionâïiem un patriotiem nav.
Aivars Slucis
Kârlis Streips nepiekrît
Kas attiecas uz Sluèa kunga atbildçm uz maniem jautâjumiem (skat. Laiks Nr. 17), tad paldies par tâm, bet es turpinu nepiekrist.
Par pirmo. Sluèa kungs acîmredzot nav aplûkojis to, kas pirms pâris gadiem notika Gruzijâ. Pirms militârâ uzbrukuma Krievija masveidâ izsniedza pases cilvçkiem Osetijâ un Abhazijâ un tad ðo apstâkli izmantoja kâ ieganstu, lai okupçtu vienu Gruzijas daïu. Protams, Gruzija, atðíirîbâ no Latvijas, nav NATO dalîbvalsts, un tomçr. Krievijas bezkaunîba, iejaucoties "tuvo ârzemju" iekðlietâs, ir labi zinâma un, ja Latvijâ bûtu lielâks skaits Krievijas Federâcijas pilsoòu, ðî bezkaunîba tikai augtu augumâ.
Par otru jautâjumu. Pirmkârt, nav pareizi argumentâ minçt vârdâ nenosauktus "ekspertus" un nepateikt, kas tie tâdi. Taèu, no kurienes Sluèa kungs uzskata, ka Latvija nav stabila? Minoritâðu "konflikts" Latvijâ ir polîtisks konstrukts, tas uzliesmo 9. maijâ (arî 16. martâ), bet ikdienâ gan ne. Ja, savukârt, runa ir par polîtiku, tad salîdzinâjumam varam òemt Igauniju, kur arî ir ievçrojams skaits neigauòu, bet polîtikâ konfliktu, izòemot "bronzas kareivja" epopeju, nav. Tas, savukârt, ir tâpçc, ka Igaunijâ, atðíirîbâ no Latvijas, igauòu polîtiskâs partijas ir pratuðas runât ar cittautieðiem. Latvijâ ar ïoti retiem izòçmumiem nav noticis absolûti nekas tamlîdzîgs, un tâpçc Saskaòas centrs ir tik stiprs, cik tas ir. Piedevâm pçdçjâs vçlçðanâs paði latvieði ïoti naski no partiju sarakstiem svîtroja laukâ visus, kam ir "nelatvisks" uzvârds, tâpat kâ Saskaòas centra vçlçtâji to darîja ar latviskiem uzvârdiem. Un, saku vçlreiz, tas ir lielâkoties tâpçc, ka nelatvieðus neviena latvieðu partija uzrunât pat nav centusies.
Bet nopietnâks jautâjums tomçr ir cits. Kaut kâ atbrîvoties no Latvijas krieviem tas, diemþçl, pirmkârt, bûtu saistâms ar pasaulç ïoti bçdîgi slaveno jçdzienu "etniskâ tîrîðana" un, otrkârt, un atkârtojot to, ko es rakstîju pagâjuðajâ reizç, visnotaï rets bûtu tas Latvijas krievs, kurð nevarçtu atrast latvieti, kas par viòu aizliek labu vârdu. Pat kvazifaðistiskais Aivars Garda krievu tautîbas policistam, kurð izmeklçja uzbrukumu pret A. Gardu, teica, ka viòam nu gan nebûtu jâbrauc prom, jo, lûk, ðis konkrçtais krievs viòam ir palîdzçjis (to man stâstîja pats policists).
Savukârt, kas atteicas uz pirmskara Saeimâm, nelatvieðu proporcija tajâs bija tuvu nelatvieðu proporcijai sabiedrîbâ - pirmajâ un otrâ Saeimâ 16, treðajâ - 17 un ceturtajâ - 20 nelatvieðu. Protams, tie visi nebija krievi, bija arî ebrçji un vâcieði, bet nav patiesi domât, ka viòiem nebija savu partiju. Tiesa, ne tik spçcîgu, kâ patlaban ir Saskaòas centrs, un tomçr. Un par to, kâpçc Saskaòas centrs patlaban ir tik stiprs, esmu jau rakstîjis.
Kas attiecas uz treðo jautâjumu - no kurienes tad, pçc Sluèa kunga domâm, pirmâ Latvijas polîtiíu paaudze bûtu nâkusi, ja ne no vides, kurâ tiem, kuri gribçja tikt uz priekðu, lielâkoties kabatâ tomçr bija Kompartijas biedra karte? Tiesa, tas nebija sakâms par visiem, kas tika ievçlçti pçdçjâ Augstâkajâ padomç un piektajâ Saeimâ, bet par lielu skaitu gan, tostarp arî par pietiekami daudziem "nacionâli noskaòotiem un patriotiskiem" latvieðiem. Piemçram, izteikti nacionâlistiskais Pçteris Tabûns laikâ pirms neatkarîbas atjaunoðanas bija Latvijas Radio galvenais cenzors Kompartijas uzdevumâ. Vai arî P. Tabûnu Sluèa kungs uzskata par nepatriotisku? Diez vai. Kâ rakstîju citreiz, problçma Latvijâ nav tâ, ka polîtiíi kâdreiz bija Kompartijas biedri. Problçma ir tâ, ka viòi ir institucionâli negodîgi, un tam gan ir daudz vairâk saites ar pçcneatkarîbas privatizâcijas procesu un arPSRS nomenklatûriskâs polîtikas mantojumu nekâ ar biedra karti.
Ja runa ir par tiem, kurus Sluèa kungs uzskata par patiesi "nacionâliem un patriotiskiem" latvieðiem, tad, runâjot par "okupâcijas seku likvidçðanu," viòð ir vienâ laivâ ar Latvijas ultranacionâlistiem, kuri latvieðu galâ nav pa sprîdi atraktîvâki par tiem, kuri ir krievu galâ. Lielais vairums Latvijas iedzîvotâju nav ultranacionâlistiski noskaòoti, tas bija redzams 7. Saeimas vçlçðanâs, kad Gardas veidotâ "Latvieðu partija" saòçma null-komma-nullpadsmit procentus balsu. Nekad es neesmu "uzbrucis, nomelnojis, apmelojis un kritizçjis" visus, kas ir nacionâli noskaòoti. Vienotîba ir nacionâli noskaòota. Taèu nekas labs man nav sakâms par tiem, kuri latviskumu vçlas celt uz diskriminâcijas rçíina. Man nav un nekad nebûs nekâda prieka par tiem Latvijas nelatvieðiem, kuri uzskata, ka krievu valodai bûtu jâbût oficiâlai valodai u.tml., par to es tomçr arî Laikâ esmu rakstîjis pietiekami daudz. Taèu tâ ir minoritâte minoritâtes vidç.
Ja Sluèa kungs pârceltos uz Latviju un censtos savus polîtiskos uzskatus bîdît sabiedriski polîtiskajâ vidç, tad nekur tâlu viòð netiktu, par to nu gan mçs visi varam bût pârliecinâti. Jo tas nebija nekas cits kâ likumsakarîba, ka Pilsoniskâ savienîba no savâm aprindâm viòu izslçdza, un Pilsonisko savienîbu saukt par nelatvisku vai netautisku nu gan nevar.
Visu labu, Kârlis Streips Atpakaï |