Atkal viena vilðanâs
Apskatît komentârus (0)
03.11.2010
Atkal viena vilðanâs
Desmitâs Saeimas vçlçðanas ir
iegâjuðas vçsturç kâ kaut kas interesants, bet tagad ar koalicijas un valdîbas
veidoðanu notiek teâtris, kas pârspçj jebkuºu iespçjamu Meksikas, Kolumbijas un
Krievijas seriâlu kombinâciju. Nabaga Dombrovskis tiek raustîts un dancinâts kâ
ampelmanis diedziòâ. Kad diedziòu parausta SCP,
viòam paceïas labâ roka, kad parausta SC,
viòam paceïas kreisâ roka, kad diedziòu parauj PS, viòð jau lçkâ augðup lejup, bet, kad pie ðòorçm tiek JL, tad nabaga Dombrovskis grieþas kâ
vilciòð. Nu viòa diedziòu jau sâk raustît lîdz ðim „uzticamâkie” biedri un
kompanjoni ZZS, un viòð ne vairs tikai palçkdamies grieþas kâ vilciòð , bet jau
met arî kûleòus. Vienu dienu lçmumi ir tâdi, nâkamâ dienâ tie ir citâdi, un
dienu vçlâk tie jau ir tâ samudþinâti, ka nevienam tur vairs nekas nav
saprotams. Tâ vien ðíiet, ka ðo danci neviens vairs nevar îsti iesâkt, jo kâds
nepârtraukti pârbîda ierasto krâsns stûri, no kuºa dancis vienmçr ir sâkts.
Diemþçl tas vairs nav nekâds
„tûdaliò, tagadiò”, nu tâ ir cîòa par pozicijâm, cîòa par krçsliem ministrijâs,
un aizmirsti ir visi patriotiskie solîjumi, aizmirsta valsts, aizmirsts it
grûtais budþets un aizmirsta tautas labklâjîba. Nav vairs neviena, kas domâ, ka
amatos jâliek iespçjamie labâkie kandidâti, neviens vairs nedomâ, ka amatos
bûtu jâatstâj tie, kas tur kâdu laiku jau ir iestrâdâjuðies, bet tagad jâspçlç
spçle, ko Amerikâ sauc par mûzikâliem krçsliem. Tikko apklust mûzika, katrs íeº
ko mâk, ka tikai krçsls, un tagad izskatâs tâ, ka te kâds grib apsçsties uz
diviem vai pat trim krçsliem, bet trîs citi cînâs ap vienu.
Ðonedçï jâapstiprina valdîba, bet ðodien mçs vçl
neesam pavisam droði, kas bûs koalicijâ, kur nu vçl - kuºð bûs kuºâ valdîbas
krçslâ. Par amatiem te nav iespçjams vispâr
runât, jo nevar taèu bût tâ, ka viens cilvçks ir apveltîts ar tik daudziem
talantiem, ka spçj strâdât jebkuºâ amatâ. Prâtâ nâk kâds Latvijas kâdreizçjais LC lai varçtu teikt, ka tas bijis
Latvijas interesçs. Tâpçc arî LC
vispirms dabûja iebraukt cita polîtiskâ spçka vadoòa kabatâ un pçc tam galîgâ
grâvî. Ja mums lîdz ðim bûtu bijuði ministri, kas domâ par Latvijas interesçm,
tad mçs nebûtu iebrukuði tâdâ bedrç, kâdâ esam ðodien Ministru prezidents, kuºð televîzijâ
par sevi apgalvoja, ka ir tik pieredzçjis polîtiíis, ka spçj veikt jebkuºa
ministra pienâkumus. Diemþçl lîdz tam laikam nebija veicis pat ne vienu vienîgu
tâ, lai varçtu teikt, ka tas bijis
Latvijas interesçs. Tâpçc arî LC
vispirms dabûja iebraukt cita polîtiskâ spçka vadoòa kabatâ un pçc tam galîgâ
grâvî. Ja mums lîdz ðim bûtu bijuði ministri, kas domâ par Latvijas interesçm,
tad mçs nebûtu iebrukuði tâdâ bedrç, kâdâ esam ðodien.
...Un atkal man gribas jautât: „Kâ
tas nâk, ka Latvija un latvieði var tik daudz ko pat labâk nekâ citas tautas,
bet nevar atrast valstsvîrus, kam svarîgâkais ir valsts un tautas labklâjîba,
bet vienmçr ievçlç tikai polîtikâòus, kuºiem vienîgais iemesls iesaistîties
polîtikâ ir paðu un savçjo intereses. Diemþçl arî Vienotîba savus vçlçtâjus ir pievîlusi, un ðî Saeima nez vai bûs
labâka par iepriekðçjâm. Kur palikuði kandidâti, kam svarîgâka par visu citu ir
valsts un tautas labklâjîba. Liekas, tâdu vairs nav. Þçl, ïoti þçl. Paðlaik
cerîbas, ka kaut kas var mainîties, ir ïoti, ïoti mazas. Ja Vienotîbas saraksts
bija labâkais no visiem (un tâ tas tieðâm likâs), tad jâatzîst, ka situâcija
Latvijâ ir diezgan traìiska.
Astrîda