LV
 TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS / Lastju komentri

 

 

 

 

 

PASTINI LAIKRAKSTU EIT

 

  TAS IR DROI UN RTI!


 

--> 

LAIKS IR VRTBA

ABONANA

SLUDINJUMU IZCENOJUMS

ujork kop 1949.gada iznkoais laikraksts LAIKS  ir plakais latvieu izdevums rpus Latvijas. Ievietojot sludinjumu, js sasniedzat (vai sasniegsit) vairku tkstou lielu lastju auditoriju ASV, Kand un citviet pasaul.

LAIKS iznk reizi ned. etras reizes gad Jauno Laika krsains pielikums.

Ik nedu

  • Zias par latvieu sabiedrisko dzvi Amerik un cits mtu zems;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartna komentri par notiekoo Latvij un starptautiskaj politik;
  • Intervijas ar latvieu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultras apskatnieku vrojumi un vrtjumi;
  • Ceojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieu komentri un viedoki par latvieu sabiedrbas nkotni ASV un cits mtu zems;
  • Amerikas Latvieu Jaunatnes Apvienbas lapa;
  • Paskumi ASV un Kand;
  • Intervijas ar jaunajiem mksliniekiem, mziiem un sportistiem;
  • Informcija par vasaras nometnm Ziemeamerik;

  • Padomi par dzvoanu un mcbm Latvij. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas zias
TAVS LATVIEU LAIKRAKSTS RPUS LATVIJAS
ertrdes iela 27,
Rga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tlr:. 727-385-4256

Sarkojumu un dievkalpojumu zias:
Inese Zais
e-pasts: [email protected]

 

LATVIEU VALODA
Apskatt komentrus (0)


09.11.2011


 

LATVIEU VALODA

 

Smejat, audis, dziesmiai, nesmejat valodai:

Dziesmi mana izdomta, valodia Dieva dota.

                                  Kr. B. Dsk. 906. (23)

 

Lasot olaiku latvieu laikrakstus, urnlus, rakstus tmekl, pat daas grmatas vai klausoties Latvij cilvku runs, kst skumji, kad redzam un dzirdam, k tagad raksta un run latvieu valod.  Cilvkam, kas dzimis latvietis un skol mcjies latvieu valodu, to ir grti pieemt, jo teikumi biei oti sareti, pilni ar liekvrdbu, tie piebrstti viet un neviet ar svevrdiem, doma nav skaidri izteikta un izprotama.  Kas notiek tagad ar latvieu valodu?  Valoda tau raksturo tautu, t ir tautas drgk vrtba.  Valoda ir tautas sirds un dzvba.  K cilvks ar slimu sirdi nelaik mirst, t tauta, kam valoda piesrota un kuvusi par nevalodu, ar pazd no pasaules tautu saimes. Bez valodas nav tautas.  Doma, lai Latvij pieirtu valsts valodas tiesbas krievu valodai, tpc ir neprts.

 

Pirms vairkiem gadiem, kad vadju Latvieu tautisk mantojuma kursus Latvijas universitt Rg, man gadjs saruna ar kdu vcieti, kas tur mcja vcu valodu.  Toreiz Latvij, pc krievu okupcijas un Latvijas neatkarbas atjaunoanas, taut bija biei dzirdams teiciens, ka vajagot iziet Eirop.  Msu saruna novirzjs uz o teicienu un via teica:  Ko tad latviei var Eiropai piedvt?  Latviei pat savu valodu nevar saglabt.  Dzirdot to no svetautietes, man oti spja sirds.  o vcu valodas profesores teicienu neesmu aizmirsis, un tas nk atmi vienmr, kad  gads sastapties ar valodas kropojumiem.

 

Dain lasm, ka valodia Dieva dota.  T ir jsarga un jglab.  Valoda nav tikai sazinans ldzeklis.  Valod izteiktas cilvka jtas, vlans, novrojumi, spriedumi, secinjumi, gribas un negribas izpausmes.  Ar valodas paldzbu varam izpaust savus priekus, izmisumu un bdas.  Valod atskan tautas dvseles stgas. 

 

Dainu sacertji izteikui savas jtas, prdzvojumus un domas skaidros, vienkros vrdos.  Ts lai ir paraugs sdienas latvieiem visur, viss viets, visos gadjumos un vajadzbs.  Msu seno dainotju radts trs un nepiesrots dainas atspoguo latvieu tautas dvseli. 

 

Ms visi esam atbildgi, lai latvieu valoda paliktu tra, sveu, tai nepiedergu pienesumu, aizguvumu un izteicienu nepiesrota.  Atgdinsim sev, ka valodia Dieva dota, un latvieu uzdevums un svts  pienkums ir ikdienas to kopt un sargt, lai msu valoda, kas ir tautas sirds un dvsele, ldz ar visu latvieu tautu dzvotu saules mu. 

 

Marers Grns

 



      Atpaka

atstj tuku: atstj tuku:
vrds:




Ievadiet drobas kodu:

Visual CAPTCHA