Latvija ANO Drošības padomē
10.06.2025

Vēsturisks brīdis Latvijai- mūsu valsts uz diviem gadiem (2026- 2027) ievēlēta ANO Drošības padomē. Lai kļūtu par Drošības padomes nepastāvīgo locekli, Latvijai bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībval­stu atbalsts, tātad vismaz 129 balsis no 193. Latvija saņēma 178 balsis, kas ir izcils rādītājs. Visticamāk, balsojumā par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē atturējās tikai Krie­vija un tās tuvākie sabiedrotie.

Kā caur adatas aci. Pašvaldību velēšanas Latvijā: rezultāti, secinājumi un sekas
10.06.2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir notikušas visos 42 novados, ļoti negaidītu, lielu un nepatīkamu pārsteigumu to rezultātos nav, lai gan gluži bez pārsteigu­miem tās nav notikušas. Pavisam Latvijā nobalsoja 46,97 procenti vēlētāju. Turklāt šogad pašvaldību vēlēšanās ievērojami pieaudzis to Latvijas pilsoņu skaits, kuri balsoja no ārvalstīm. Kopumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēma vairāk nekā 2200 pieteikumu balsošanai pa pastu no diasporas, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Tehnoloģijas maina karu
03.06.2025

Gluži kā “aukstā kara” laikos, pie Eiropas vārtiem atkal stāv līdz zobiem apbruņota armija. Toreiz tā bija gatava atnest komunismu, šodien- “krievu pasauli”. “Aukstā kara” laikā vienotie Rietumi spēja atrast atbildes PSRS draudiem. Diemžēl pagaidām vēl nav skaidrs, vai tā tas izdosies arī šoreiz.

Stāsts par Preses brīvību
27.05.2025

Latvija Preses brīvības indeksā atkāpusies uz 15. vietu 180 val­stu vidū salīdzinājumā ar 12. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) publicētais jaunākais reitings. Tiesa gan, no pasaules reģioniem žurnālisti visbrīvāk savu darbu joprojām var darīt Eiropā, secināts RSF pētījumā. Visaugstāk reitingā joprojām ir Norvēģija, par četrām pozīcijām uz otro vietu pakāpusies Igaunija, Nīderlande pakāpusies par vienu pozīciju uz trešo vietu. Zaudējot vienu pozīciju, ceturto vietu pasaules Preses brīvības indeksā šogad ieņem Zviedrija, piekto vietu saglabājusi Somija, bet Dānija zaudējusi četras pozīcijas un atkāpusies uz sesto vietu. Pakāpjoties par vienu vietu, septītajā vietā ir Īrija. Šajās septiņās valstīs, kas visas atrodas Eiropā, situācija preses brīvības jomā tiek vērtēta kā laba, secina RSF. Lietuva atrodas vienu vietu augstāk nekā Latvija – 14. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka karš Ukrainā un Gazas joslā un ar to saistītais hibrīdkarš spriedzi daudzās valstīs ir palielinājis, un eksperti nenoliedz, ka kara laikā preses un vārda brīvība nereti tiek nedaudz ierobežota. Tas parasti notiek nolūkā ierobežot nejaušu, ar militāriem jautājumiem jūtīgas informācijas publiskošanu, un cenšoties neļaut izplatīties naida runai. Tomēr gadās arī tā, ka valsts institūcijas neprot vai negrib atšķirt aģitāciju un reklāmu no žurnālistikas.

Pētījums: Latvijas sabiedrības sociālā atmiņa
06.05.2025

30. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošie pētnieki Dr. Mārtiņš Kaprāns un Dr. Andris Saulītis prezentēja pētījuma “Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2025” rezultātus. Sociālā atmiņa ir sabied­rībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uz­tvere, izpratne un interpretācija, un tā ietekmē un veido arī attieksmi pret val­sti. Iepriekšējais Latvijas sociālās atmiņas moni­toringa ziņojums tika publicēts 2017. gadā – īsi pirms Latvijas simtgades svinībām. Kopš tā laika aizritējuši astoņi gadi, kuri ir bijuši ļoti dinamiski. Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī aktualizēja Latvijas iedzīvotāju vēsturisko pieredzi.