LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Politiskie komentāri

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















Vienotība ne tikai Vienotības izpildījumā
Apskatīt komentārus (0)


31.01.2012


 

Kārlis Streips

 

Vienotība ne tikai Vienotības izpildījumā

 

Šā gada 26. janvārī Latvijas Republikas Saeimā notika kārtējā plēnārsēde, un deputāti tajā demonstrēja interesantu vienprātību veselā serijā jautājumu. Domājot gan par pirmo, gan otru, gan arī par trešo lasījumu konkrētu likumprojektu sakarā, deputāti 20 reizes tos atbalstīja vienbalsīgi, tātad – nevienam nebalsojot pret un nevienam neatturoties. Rezultāts 80:0, 83:0, 84:0 u.tml., protams, liek jautāt, kur tad bija tie 20, 17 vai 16 deputāti, kuŗi vispār nebalsoja. Veselas piektdaļas iztrūkums neko īpaši labu par parlamenta darbu neliecina. Taču tas tomēr ir labs paraugs vienotībai ne tikai valdības koalicijā (Vienotība, Zatlera Reformu partija (ZRP) un Nacionālā apvienība (NA) ar sešu neatkarīgo deputātu, tā dēvēto olšteiniešu atbalstu), bet arī pašā Saeimā ar visu opoziciju.

 

Šāda veida koalicijas un opozicijas vienotība nav nekas nedzirdēts. Piemēram, pagājušajā gadā Saeimai pirmo reizi izdevās ievēlēt jaunu Korupcijas novēršanas un apkaŗošanas biroja vadītāju pēc vienbalsības principa, lai arī tas bija visnotaļ liels pārsteigums, jo balsojums bija slepens un slepenos balsojumos Saeimas „gudrās galvas” tradicionāli ir demonstrējušas visādus brīnumus. Taču balsojums tāds bija, un tas bija labi, vēl jo vairāk tāpēc, ka pēc katastrofālā Normunda Vilnīša perioda KNAB vadībā biroja priekšnieka amatu pārņēma ilglaicīgs KNAB darbinieks, par kuŗa zināšanām un spējām nevienam nevarēja būt šaubu. Turklāt 11. Saeimā pagaidām bijis raksturīgi, ka vienkāršos jautājumos opozicija balso kopā ar koaliciju. It īpaši tas ir tad, ja likumprojektam ir pirmais lasījums (kad balsojums ir par to, vai to nodot Saeimas komisijām) vai otrs lasījums (kad vēl var ierosināt priekšlikumus par labojumiem vai pilnveidojumiem). Un tas vēl jo vairāk liek padomāt par tiem gadījumiem, kad šāda veida vienprātība nav manāma.

 

Būtiskākais jautājums, kuŗā vienprātības nav un nav, ir gaidāmais balsojums par Eiropas Savienības tā dēvētā Lisabonas līguma labošanu, lai tajā ieviestu vienotus principus par budžeta disciplīnu ES dalībvalstīs. Šo labojumu galīgais variants patlaban vēl nav izstrādāts, bet tas nav traucējis Saeimas deputātus un valdības pārstāvjus izturēties tādējādi, kā tas Latvijas polītikā diemžēl ne tikai nav nekas neparasts, bet ir arī nožēlojams.

 

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 6, 10. lpp.)




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA