Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Nu jau notikušajam referendumam par to, vai krievu valodai būtu jāpiešķiŗ oficiāls statuss mūsu valstī, nebija ne sākuma, ne arī beigu līnijas tā pēc rezultātu paziņošanas apgalvoja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņam ir taisnība.
Iepriecinošie 18. februāŗa tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka bezkaunīgais izaicinājums valsts valodas statusa jautājumā ir saņēmis pelnīto atbildi, saņēmis to no latviešu tautas. Ja arī neviens latvietis nebūtu piedalījies pretbalsojumā, savākto atbalsta balsu kopsumma krievu valodu kā otru valsts valodu nebūtu pietuvinājis šādam godam. Ar ceturtdaļas vēlētāju palīdzību neko tādu nav iespējams sasniegt.
Kad saņēmu dziesminieces Ievas Akurateres sūtīto e-pasta vēstuli, kuŗā viņa raksta par to, ka Ritmaņu dziesma Manai tautai izmantota videoklipā, kas aicina balsot par krievu valodu kā otru valsts valodu, man aizrāvās elpa. Labu brīdi jutos kā stūrī iedzīts zvēriņš, izmisums, aizvainojums un sāpe par to, kā par mums var ņirgāties, skatoties acīs un smaidot, bet mēs esam spiesti cīnīties, lai izdzīvotu.
Vai jūs esat par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu? Atbildes: Par vai Pret.
4. februārī Maskavā notika Putina pretinieku un Putina piekritēju spēku skate - spilgta, daudzkrāsaina un, jāatzīst, bez vardarbības tiklab no demonstrantu, kā arī no drošībnieku puses.
2012. gada Austrālijas dienā Gunāram Bērzzariņam par viņa darbu latviešu sabiedrībai, kā arī par administrātora un žurnālista darbību sportā piešķirts apbalvojums Austrālijas Ordeņa medaļa (OAM) (Order of Australia Medal).
Rīgas krievvalodīgajā avīzē Čas Aleksandrs Gurins ņemas lasītājiem rādīt, cik jauka bijusi Latvijas demokratija Satversmes sapulces un pirmo četru Saeimu laikā: deputāti varēja klāstīt savu viedokli tiklab latviski, kā arī vāciski un krieviski.
Referendums par to, vai krievu valodai jābūt otrai valsts valodai, vēl tikai būs, un Latvijas faktu janvārī veiktā aptauja liecina, ka referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pavalstnieku.
Valsts prezidents Andris Bērziņš tomēr izlēmis, ka piedalīsies 18. februārī gaidāmajā tautas nobalsošanā referendumā par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu arī krievu valodai.
Šā gada 26. janvārī Latvijas Republikas Saeimā notika kārtējā plēnārsēde, un deputāti tajā demonstrēja interesantu vienprātību veselā serijā jautājumu. Domājot gan par pirmo, gan otru, gan arī par trešo lasījumu konkrētu likumprojektu sakarā, deputāti 20 reizes tos atbalstīja vienbalsīgi, tātad nevienam nebalsojot pret un nevienam neatturoties.
Antilatviskuma triecienbrigādes nerimstas. Vēl nebija paspējis izvērsties referendums ar prasību piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu, t. i., grozīt LR struktūru, padarot to par divu nāciju valsti, kad tika ierosināts cits referendums - ar mērķi automatiski piešķirt LR pavalstniecību it visiem pašreizējiem nepilsoņiem vienalga, vai viņi runā vai nerunā, vai negrib runāt latviski, vai jūt piederību Latvijai vai ne.
Pasaulē nav varenākas militāras alianses par Ziemeļatlantijas līguma organizāciju, ko mēs visi pazīstam ar tās saīsināto nosaukumu angļu valodā, proti, NATO.
Tas paredzēts Satversmē: Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuŗu Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Ušakovs un Urbanovičs dievojas, ka tie 190 000, kas parakstījušies par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, un tie, kuŗi grasās tiem pievienoties 18. februāŗa referendumā, skaidri apzinoties, ka šī prasība neiegūs vajadzīgo balsu skaitu, bet vēlas "tikai" izkliegt savu protestu pret to, ka ar viņiem "nerēķinās", viņus neuzklausa, viņus pazemo u.tml. Bet izaicinošais, provokātoriskais minētās prasības raksturs taču paliek?
Ir ļaudis, kas piekasījušies Ministru prezidenta Valža Dombrovska uzrunai gadu mijā. Nu nav viņš nekāds lielais orātors, nav viņam tas dots. Un tad? Pagājušajā gadsimtā bija runātāji, kas prata iedvesmot, pat apburt masas, bet viņu vārdus labāk neminēsim...
Uzreiz jāteic, ka cilvēktiesības nav pie vainas, to vārds tiek izmantots, lai vērstos pret Latvijas valsti un lai tie, kuŗi to dara, kļūtu par likumam neaizskaŗamiem.
Atšķirībā no Krievijas Latvijā praktiski nebija nekādas disidentu kustības, apgalvo Guščins. Toties viņaprāt 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā kustību par neatkarību noteicoši ietekmējusi radikāli noskaņotā latviešu emigrācija Rietumos.
No vairākiem latviešiem esmu dzirdējis, ka viņi balsos par krievu valodu - ne jau tāpēc, ka gribētu valstī oficiālu divvalodību, bet tāpēc, ka viņiem ir piegriezies viss, kas notiek Latvijas polītikā.
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]
