Rīgā piemin Kārli Zāli un atklāj restaurēto pilsētu ģerboņu galeriju Rīgas Brāļu kapos
Apskatīt komentārus (0)


22.10.2013

---

Rīgā piemin Kārli Zāli un atklāj restaurēto pilsētu ģerboņu galeriju Rīgas Brāļu kapos

 

Valsts prezidents Andris Bērziņš 21. oktobrī kopā ar citām amatpersonām tēlnieka Kārļa Zāles 125. gadu jubilejas priekšvakarā atklāja pilnībā atjaunoto Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galeriju. Ģerboņu galerija izveidota 1930. – 1936. gadā, un ģerboņi izgatavoti un uzstādīti par pašvaldību ziedotiem līdzekļiem, kas savākti pēc Lāčplēša kaŗa ordeņa kavalieŗa un kaŗa ministra ģenerāļa Jāņa Baloža 1935. gada aicinājuma. Restaurācijas darbi ilga divus gadus, un tos veica restaurātori Ivo Grauduma vadībā. Kopējās projekta izmaksas ir 57 127 lati. No tiem lielākā daļa ir tautas ziedojumi, otra daļa – pašvaldību līdzfinancējums. Darbs pie Rīgas Brāļu kapu atjaunošanas turpināsies, un ir plāns 2014. gadā restaurēt Noslēdzošo sienu ar Vidzemes–Latgales heraldiskiem tēliem un strēlnieku bareljefu, kā arī paredzēts pārbūvēt priekšlaukumu, nomainot saplīsušās plāksnes pret dolomīta plāksnēm. Ja arī jūs vēlaties piedalīties ar savu ārtavu šai darbā, ziedojumu sūtiet

 

Rīgas Pieminekļu pārvaldei

reģ. nr.: 90001774093

naudu ieskaitot

Banka: Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle

SWIFT: NDEALV2X

Konts: LV57NDEA0081300023010

 

 

28. oktobrī tiks svinēta Kārļa Zāles 125. dzimšanas diena.

Kārlis Zāle (dzimis 1888. gada 28. oktobrī Mažeiķos, miris 1942. gada 19. februārī Rīgā) bija izcils latviešu tēlnieks, kuŗa nozīmīgākie darbi ir Brīvības piemineklis un Brāļu kapu memoriālais ansamblis (sadarbībā ar citiem māksliniekiem). 1923. gadā Zāle sāka veidot Brāļu kapu memoriālo ansambli, kuŗa darināšanai izvēlējās Allažu šūnakmeni. Ansambļa autori ir pats Zāle, kā arī architekti Andrejs Zeidaks, Pēteris Feders un Aleksandrs Birzenieks. 1927. gadā gatava bija pirmā, viena no izteiksmīgākajām skulptūrām - "Ievainotais jātnieks", nākamajā gadā Zāle uzsāka darbu pie otra "Ievainotā jātnieka", kā arī galvenās — Mātes Latvijas skulptūras. Ansamblis tika atklāts 1936. gadā.

 

Rīgas Latviešu biedrības namā notika divi sarīkojumi, kas bija veltīti Kārļa Zāles 125 gadu jubilejai.

 

Pieminot Kārli Zāli un viņa veikumu, interesentiem bija iespēja apmeklēt Valda Rūmnieka un Andreja Miglas romāna "Trīs zvaigznes" atklāšanas svētkus un koncertu "Stalti jāja karavīri".

 

Romāna "Trīs zvaigznes" atvēršanas svētkos piedalījās autori, aktieŗi Andris Bulis, Mārtiņš Vilsons un izdevniecības "Zvaigzne" redaktori,  sarīkojumu vadīja publicists un rakstnieks Ēriks Hānbergs.

 

"Trīs zvaigznes" ir biografisks romāns. Grāmatas autori ir centušies atrast visu iespējamo vēsturisko materiālu par slavenā tēlnieka dzīvi, ietērpjot atrasto raitā stāstījumā, dzīvos un asprātīgos dialogos, spilgti tēlotās laikmeta ainās un iejūtīgās pārdomās. Grāmatu rotā gan krāsainas un melnbaltas fotogrāfijas - Zāles un viņa darbu attēli -, gan ar leģendāro mākslas darbu tapšanu saistīto oficiālo dokumentu kopijas.

 

„Krāsaino fotoattēlu vidū es gribu īpaši izcelt Ludolfa Liberta enerģisko portretu, kas arī parāda Kārļa Zāles interesanto un spēcīgo raksturu. Savu talantu viņš pilnveidojis Kazaņā, Maskavā, Sanktpēterburgā, vēlāk arī Berlīnē un Romā, uzsūcot visas jaunākās sava laika mākslas idejas. Tās atspoguļojas arī viņa monumentālajos darbos Latvijā.

 

 

 

Stipras gribas cilvēks ar savām, protams, vājībām un ar cholērisku temperamentu. Spējīgs, stingri pastāvēt uz savu pārliecību brīžos, kad liekas, ka tur taču nekas nevar izdoties. Galu galā atcerēsimies, ka Brīvības pieminekli uzcēla četros gados no nulles, tas tika īstenots ar izcilas komandas palīdzību, bet ļoti liela loma bija arī Kārļa Zāles stiprajam gribasspēkam, kas spēja visus savākt kopā  un enerģiskā tempā visu izdarīt,” saka Valdis Rūmnieks.

 

Grāmatā var izsekot arī tā laika konkursu kaislībām, kā arī Kārļa Zāles attiecībām ar valsts varu.

 

Lai ko tautas labā patiešām būtisku paveiktu, ļoti liela loma ir individuālās personības spēkam – tāda ir viena no autoru atziņām, strādājot pie vēsturiskā materiāla izpētes. Līdzās Zālem iepazīsim arī vēl citas tā laika atslēgas personības, stāsta otrs grāmatas autors Andrejs Migla – Zigfrīdu Annu Meierovicu, Valsts prezidentu Albertu Kviesi, kas savukārt iedibina sistēmu, kuŗas mērķis ir veidot godbijīgu attieksmi pret brīvības cīnītāju piemiņu – Andrejs Migla to uzskata par valstiski ļoti tālredzīgu soli.

 

Andreja Miglas un Valža Rūmnieka romāns „Trīs zvaigznes” tapis divu gadu laikā, bet līdzās apbrīnai par daudzajām tā laika ļoti spožajām personībām un sasniegumiem, autoriem ik pa laikam bijis arī skumji jānopūšas, ka ir daudz parādību, kas joprojām nav mainījušās – un viena no tām, - kā atzīst Valdis Rūmnieks – ir vecie, labie kašķi latviešu starpā...