Vēstniece E.Kuzma Latvijas diplomātiskajā dienestā strādā kopš 1992.gada. Viņa bijusi vēstniece Austrijas Republikā, Zviedrijas Karalistē, Itālijas Republikā, Vācijas Federatīvajā Republikā un Čehijas Republikā, kā arī bijusi nerezidējošā vēstniece vairākās pasaules valstīs. Viņa ir bijusi Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāve ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā (FAO). Elita Kuzma ir pirmā sieviete, kas akreditēta Latvijas vēstnieces amatā ASV. 

Jūsu diplomātiskais dienests ASV sakrīt ar izaicinošu laiku pasaulē, kā arī  saspringumu pasaules valstu starpā. Kas šobrīd ir Latvijas diplomātijas aktuālākie virzieni Amerikas Savienotajās Valstīs?

E.K. Vispirms jāteic, ka priecājos būt Kalifornijā saistībā ar Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības 75 gadu jubileju. Tā iekrīt gadā, kad Amerikas Savienotās Valstis svin 250 gadus kopš neatkarīgas un demokrātiskas valsts izveidošanās. ASV mums ir bijušas stratēģisks un nozīmīgs sabiedrotais jau vairāk nekā simt gadus, un nākamajā gadā mēs atzīmēsim 105 gadus kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas. ASV uzņēma Latvijas bēgļus pēc Otrā pasaules kara un vienmēr ir atbalstījusi Latvijas valsts pēctecību, nekad neatzīstot Latvijas nelikumīgo pievienošanu Padomju savienībai. Tas viss veido pamatu mūsu darbam, lai mūsu attiecības būtu labas, noturīgas un uz nākotni vērstas. 

Drošības situācija pasaulē mainās, un mums, Baltijas valstīm, ir jābūt labiem un uzticamiem sabiedrotajiem. Mums jārūpējas par savas valsts drošību, jāsniedz finanšu ieguldījums Eiropas drošībā, jāsargā NATO ārējā robeža, bet jāsaglabā arī transatlantisko attiecību ilgtspēja ekonomikas  jomā. Šobrīd balstīties tikai uz sadarbību drošības jautājumos vairs nav mūsdienīgi. Visas valstis vēlas redzēt, ka partneris ir ieinteresēts sadarbībā, kas sniedz pievienoto vērtību abām pusēm. Drošība joprojām paliek ļoti svarīgs jautājums, bet klāt nāk arī ciešas ekonomiskās saites. 

Ļoti nozīmīgi arī manas vizītes laikā Kalifornijā bija runāt par mūsu sadarbību jauno tehnoloģiju jomā, modernas izglītības jomā, piemēram, mākslīgā intelekta (MI) attīstībā.  Vienlaikus mēs stāstām par Latvijas sasniegumiem. Mana divu dienu vizīte bija lielā mērā veltīta tam, lai apmeklētu Amerikas kompānijas, un iepriecina, ka jūtam lielu ieinteresētību no šo kompāniju puses.

Kas Amerikas uzņēmējiem izraisa lielāko interesi par Latviju?

Pēdējo divu nedēļu laikā esmu bijusi vizītē arī Floridā, kur redzējām, ka ASV dronu ražošanas kompānija XTEND Reality Expansion Ltd. ir iegādājusies Latvijas dronu ražotāju. Mēs redzējām Latvijā ražotus produktus, kurus jau iepērk Amerikas militārā industrija. Silīcija ielejā apmeklējām uzņēmumu Xoriant, kas ir iegādājies Latvijas kompāniju TestDevLab. Vakar tikāmies ar kompānijas OpenAI pārstāvjiem un pārrunājām arī iespējas, ko sniedz Latvijā izveidotais MI centrs. Latvijā MI jomā sadarbojas valsts aparāts, izglītības joma un privātais bizness. Amerikas kompānijas interesētu mūsu normatīvajā vidē testēt savus produktus un iepazīties, kā tie darbojas Eiropas Savienības regulējuma vidē. Latvijai ir izveidota ļoti laba vide dronu un autonomo sistēmu inovācijās, kas saistīta ar mūsu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un aizsardzības industrijas attīstību.  Transatlantiskās attiecības nav tikai par drošību un ienaidnieka atturēšanu, bet arī par to, kā veidot labklājīgu un ilgtspējīgu vidi ar drošām tehnoloģijām. 

Vai jūtat izpratni par Latvijas un Baltijas situāciju,  arī tiekoties ar ASV valdības pārstāvjiem?

Man liekas, izpratne par Baltijas valstīm, to vēsturi un sasniegumiem, ir pietiekami liela. Varbūt gan ne vienmēr sajūtam izpratni par to, ka arī karš Ukrainā ļoti tiešā veidā ietekmē Eiropas drošību kopumā. Mūsu ieguldījums ir runāt ar sadarbības partneriem visos līmeņos, skaidrot mūsu pieredzi un arī runāt par pieredzi, ko esam guvuši, palīdzot Ukrainai pretoties pārspēkam un milzīgai agresijai četru gadu garumā. 

Vakar es apmeklēju Stenforda universitāti, man bija tikšanās ar profesoriem, kuri jau gadiem ilgi strādā ar Eiropas drošības jautājumiem, un viņi bija spiesti atzīt, ka nav pats par sevi saprotams, ka Amerikā arī turpmāk būs Eiropas drošības eksperti.  Tomēr bija liels prieks redzēt, ka Baltijas valstis ir Stenfordā nostiprinājušas savu klātbūtni. Es tikos ar studentiem, kas studē Baltijas virzienu, un viņu jautājumi liecināja par ļoti labu sagatavotību. Daudzi saprot, ka studēt Baltijas vēsturi mūsdienās ir ceļš, lai labāk saprastu Eiropas drošības izaicinājumus nākotnē. Mūsu ekspertīzi noteikti novērtē, un mums pašiem jābūt atvērtiem, aktīviem un nemitīgā dialogā. 

Jādomā, ka šo dialogu uzturēt palīdz arī Amerikas latviešu kopiena. Nupat notika Baltijas aizstāvības  dienas (Baltic Advocacy Days) Vašingtonā, kur Baltiešu diasporas pārstāvji devās ikgadējā ASV kongresa apmeklējumā. 

Latviešu sabiedrībai vislielākā pateicība un apbrīna par konsekvento un ilgus gadus darīto darbu, nodrošinot atbalstu ASV kongresā no abu partiju puses. Esam panākuši, ka ir pieņemts Baltijas drošības iniciatīvas akts (BDI akts iekļauj ASV budžetā  350 miljonu dolāru ikgadēju atbalstu Baltijas valstu drošības un aizsardzības spēju stiprināšanai laikā no 2026. – 2028.gadam). Tātad arī nākamos gadus varēsim strādāt tādā pašā līmenī. Jāatzīst, ka citas valstis,  kā Ukraina un  Moldova, pauž apbrīnu par to, kā mūsu diaspora ir strādājusi visus šos gadus ar ASV kongresu, un meklē iespēju mācīties mūsu pieredzi. 

Vienlaikus jāteic, ka arī tie diasporas pārstāvji, kas aktīvi nepiedalās šajā virzienā, diendienā ir mūsu valsts vēstnieki ASV katrs savā jomā. Braucot reģionālajās vizītēs, esmu dzirdējusi ļoti labus vārdus no Amerikas pilsētu mēriem un arī štatu līmenī. Tā ir pateicība par latviešu diasporas ieguldījumu, atzīstot viņus par labiem ASV pilsoņiem, par kultūras bagātību, ko mūsu kopiena gan uztur savā vidē, gan māca tālāk saviem bērniem. Dzirdēt šos labos vārdus ir bijis ļoti aizkustinoši. 

Pusotra gada laikā ASV jūs jau esat paspējusi apmeklēt daudzus latviešu centrus. Vai ir kāda vieta vai notikums, kas iīpaši iekritis prātā? 

Visi latviešu sabiedrības apmeklējumi bijuši ļoti iespaidīgi un arī dažādi – gan Garezers un Kursa, gan latviešu nedēļas nogales skolas, kas ir ļoti spēcīgas it visur. Rokvilē ir iespaidīgs skolēnu skaits, Losandželosā skolotājas pat ir panākušas, ka latviešu valoda ir akreditēta vienā no Losandželosas apmācību apgabaliem.  Iespaidīgs ir darbs ar Baltijas mantojumu, ko redzēju Vašingtona universitātē Sietlā. Stenfordā satiku doktorantūras studentu, kurš jau runā septiņās valodās, un viņš izrādīja interesi apgūt latviešu valodu, lai varētu mācīt Latvijas kultūru saviem studentiem. Latvijai ir jābūt lepnai Eiropas valstij, un šī vēsts mums jāizplata. Mēs esam nācija ar senu un ļoti bagātu kultūru, un mūs par to apbrīno. Kad stāstu par Amerikas latviešu Dziesmu svētkiem Grandrapidos šovasar, cilvēki atplaukst, izrāda interesi pat apmeklēt tos, it īpaši, ja ģimenē ir saistība ar mūziku. 

Īpaši manā pozitīvajā pieredzē palikusi Ziemeļkalifornijas latviešu biedrība, jo jau otrajā dienā pēc tam, kad biju iesniegusi akreditācijas rakstu ASV prezidentam, man bija gods pavadīt Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču viņa vizītē Kalifornijā. Tā man bija pirmā iespēja uzrunāt Amerikas latviešu sabiedrību, kaut arī vien  ar pāris teikumiem, un pieteikt Valsts prezidenta uzrunu. Atceros to ārkārtīgi pacilājošo sajūtu, ieraugot daudzskaitlīgo un ļoti iedvesmoto  sabiedrību, arī skaisto Latviešu namu. Apbrīnoju, cik labi organizēta, pašpietiekama un spēcīga ir Amerikas latviešu sabiedrība, kas dara un negaida, ka Latvijas valsts vai vēstniecība ik brīdi būs klātesoša. Tas bija ļoti iespaidīgi, un esmu priecīga atkal te atgriezties un piedalīties ZKLB 75 gadu jubilejas svinībās. Mani  personīgi uzrunā arī tas, ka šeit darbojas Sanfrancisko jaunais teātris, ko vada mana klasesbiedrene Māra Luisa.

Rudenī, 3.oktobrī, notiks 15.Saeimas vēlēšanas. Vēstniecība ir latviešu sabiedrības galvenais balsts un koordinators, lai visiem Latvijas pilsoņiem būtu iespēja piedalīties vēlēšanās. Savukārt mums, latviešiem, dalība Latvijas Saeimas vēlēšanās vienmēr ir pacilājošs notikums ar svētku sajūtu.

Liela pateicība Amerikas latviešu apvienībai, latviešu organizācijām un tiem cilvēkiem, kas uzņēmušies un uztur visu vēlēšanu sagatavošanas darbu, rūpējoties, lai  Amerikā būtu pēc iespējas daudz iecirkņu. Vēstniecība no savas puses dara visu iespējamo, lai visiem, kas vēlas balstot, būtu kārtībā pases un ID kartes. Nupat bija vēstniecības pasu stacijas izbraukums Losandželosā, būs vēl pasu stacija Bostonā un arī Gradrapidos Dziesmu svētku laikā. Vēstniecība pieņem dokumentus arī Vašingtonā -  parastajā kārtībā, ko var atrast vēstniecības mājaslapā. 

Vēlos aicināt visus Latvijas pilsoņus, kam ir tiesības vēlēt, izpildīt šo savu pilsoņa pienākumu, jo mēs esam viena tauta, kaut arī dažādās ģeogrāfiskās vietās.