Kas notiek ar Brāļu kapiem un Ulmaņa pieminekli?
Apskatīt komentārus (0)
17.04.2012
Attēlā: Pikšās pie Ulmaņa pieminekļa. No kreisās: Ivars Feldbergs, Arta Dumpe un Laimonis Šmits
Sallija Benfelde
Kas notiek ar Brāļu kapiem un Ulmaņa pieminekli?
Kā lasītājiem solījām, esam turpinājuši pētījumus - kas notiek ar Rīgas Brāļu kapu renovācijas projektu un Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanu Turkmēnbašī. Lai to uzzinātu, tika norunāta tikšanās ar Mirdzu Stirnu Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda un Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda vadītāju.
Pirms stāstām par sarunā uzzināto un to, cik no Stirnas kundzes teiktā vēlāk, pētījot fondu darbību, apstiprinājās, mūsu lasītājiem jāpastāsta dažas Latvijas likumdošanas normas, kas nosaka biedrību, nodibinājumu jeb fondu tiesības un pienākumus.
...
Uzreiz jāteic, ka mūsu sarunā, kas ieskaņota diktofonā, Stirnas kundze apgalvoja, ka abi fondi ir sabiedriskā labuma organizācijas, bet VID mājaslapā sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā bija iekļauts tikai Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonds tātad Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fondam šāda statusa nav.
Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda dokumentos rakstīts, ka tā darbības mērķi ir kultūras veicināšana, pilsoniskās sabiedrības attīstība un labdarība. Gada pārskati liecina, ka kopējie ieņēmumi ir bijuši:
2005. gadā 156 518, 55 lati, no tiem mērķziedojumi 28 604, 93 lati;
2006. gadā 5639,22 lati;
2007. gadā 11 990,00 lati;
2008. gadā 260 452,28 lati;
2009. gadā 47 376,97 lati;
2010. gadā 52 580, 00 lati.
Savukārt par Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda kopējiem ieņēmumiem šobrīd redakcijai ir pieejami šādi dati:
2004. gadā 35 811 lati;
2006. gadā 54 540 lati;
2009. gadā 17 886 lati;
2010. gadā 11 487 lati;
2011. gadā 16 080 lati.
Abu fondu darbības lauks ir ļoti plašs, bet mērķziedojumu skaits neliels, tāpēc saziedoto naudu fondi var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja vien naudas izlietošana atbilst fondu mērķiem. Piemēram, saistībā ar pieminekli Ulmanim Turkmēnbašī tika organizēta pārraide televīzijā Sašķeltā pasaule kā veltījums Latvijas dibinātājiem, un tās laikā tika vākti ziedojumi piemineklim. Šajos gados ir notikuši daudzi dažādi koncerti, lekcijas, sarīkojumi, kuŗos ieeja ir bijusi bez maksas, tāpat arī Austrālijas un Kanadas latviešu organizācijas ir vākušas humāno palīdzību Latvijas nabadzīgajiem iedzīvotājiem, ir notikuši izglītotāji sarīkojumi skolās. Daudz naudas, pēc Mirdzas Stirnas teiktā, aiziet nodokļos un pasākumos, kas reklāmē fondus.
...
Architekts Laimonis Šmits, kuŗam jautājām par Pikšām, atbildēja, ka, pirmkārt, tā sauktos labiekārtošanas darbus veikusi Valsts aģentūra K. Ulmaņa piemiņas mūzejs Pikšas, zālāji, celiņi, apstādījumi bijuši aģentūras ziņā. Kopējā architektoniskajā plānojumā darbu gaitā notikušas dažas pārmaiņas, kuŗas vēlējies mūzeja direktors Gunārs Ulmanis, un tas, protams, tikušas saskaņotas. L. Šmits atsūtīja arī vēstuli par Pikšām un Ulmaņa pieminekli Turkmēnbašī:
Piemineklis Pikšās ir uzstādīts un atklāts 2010. gada 6. septembrī.
Pikšās ir paveikti visi tēlnieka, architekta un akmeņkļa darbi. Ja tā nebūtu, prezidents nevarētu pieminekli atklāt. Zatlers apmeklēja Ivara (Feldberga) darbnīcu īsi pirms pieminekļa uzstādīšanas Pikšās, lai personiski pārliecinātos, ka piemineklis ir pabeigts iecerētajā veidolā un to var uzstādīt un augstākajā līmenī atklāt. Esmu fotografijās fiksējis pieminekļa tapšanas procesu. Unikāls ir īpaši tēlnieka darbs, jo izveidot portretisku līdzību, atspoguļojot personības raksturu, nebūt nav vienkārši. Veidošana un oriģināla atliešana ģipsī tiek veikta daudzos etapos. Artai Dumpei bija nepieciešama ģipša atliešanas speciālista līdzdalība.
...
Savukārt akmeņkalis Feldbergs stāsta, ka faktiski naudu par darbu Pikšās ir devusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS): Viņi to pārskaitīja fondam, kuŗam nauda bija jāpārskaita man. Kādēļ ZZS to nedarīja pa tiešo, neprotu teikt. Summa kopumā bija aptuveni 4000 latu, no kuŗiem es maksāju dažādus nepieciešamos izdevumus, lai darbu vispār varētu veikt piemēram, no šīs naudas iekārtoju grants ceļu pāri zālājam, lai varētu braukt autopacēlājs. Protams, samaksāju arī nodokļus, tāpēc nekas daudz pāri nepalika. Saprotiet, man ir uzņēmums, tātad esmu juridiska persona, tāpēc man ir jāmaksā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un visu laiku man ir nācies lūgt Stirnas kundzi to ievērot, jo es gribu godīgi samaksāt visus nodokļus. Stirnas kundze savukārt ik pa laikam ir teikusi, ka varbūt varētu pārskaitīt mazāk naudas, ka varbūt to PVN var nemaksāt. Laikam jau tāpēc esmu kļuvis sliktais viņas acīs, jo gribu visu darīt atklāti un pēc likuma. Es negribu vairāk naudas sev, bet vēlos tādu samaksu par darbu, lai varētu samaksāt arī nodokļus.
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 17)
