Lai cīnītos ar nelegālo imigrāciju un cilvēku kontrabandu, Polija šī gada jūlijā atjaunoja robežkontroli ar Vāciju un Lietuvu. Vēl agrāk savas robežas sāka kontrolēt Vācija un Lietuva. Pēdējā laikā poļu un lietuviešu robežsargi gandrīz vai katru dienu aiztur nelegālos migrantus un to pārvadātājus no Latvijas, kuri mūsu valstī iekļuvuši no Baltkrievijas. Tagad dzirdama nožēla, ka šādi lēmumi iedragājot Šengenas zonu un brīvu cilvēku kustību ES valstu iekšienē. Patiesībā starp Eiropas valstīm joprojām saglabājas brīva cilvēku kustība, ceļotājiem uz robežas vien jāuzrāda pase. Personīgi es esmu pārliecināts, daudzi iedzīvotāji šādus lēmumus uzņem atzinīgi. Jo tagad laimes meklētājiem būs daudz grūtāk sasniegt Vāciju, Skandināviju vai Apvienoto Karalisti, kas ir nelikumīgo mig­rantu galvenie mērķi. Latvija šos cilvēkus neinteresē, pārāk auksta un neviesmīlīga, jo atšķirībā no Skandināvijas zemēm un Vācijas (ko paši migranti ironiski dēvē par Germoney) nemaksā dāsnus pabalstus.

Bet kāda ir demogrāfiskā situācija Latvijā? 1991. gadā, kad Latvija atguva neatkarību, mūsu valstī dzī­voja 2, 65 miljoni cilvēku. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada sākumā iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1, 857 miljoni. Tātad neatkarības gados iedzīvotāju skaits samazinājies par 30 %. Aizvadītajā 2024. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits saruka vēl par  16 000 jeb 0,9 %. Tāpat 2024. gadā Latvijā tika reģistrēts vismazākais dzimušo skaits pēdējos simt gados. Nelabvēlīgā tendence turpinājās šī gada pirmajos piecos mēnešos, kuros reģistrēti tikai 4678 jaundzimušie. Tas ir par 774 jaundzimušajiem jeb 14, 2 %  mazāk nekā 2024. gada pirmajos piecos mēnešos. Līdzīgi kā daudzas citas Eiropas valstis, Latvija atrodas milzīgu demogrāfisku izaicinājumu priekšā, kas nākotnē iespaidos tautsaimniecību, pensiju sistēmu, veselības aprūpi, nekustamo īpašumu tirgu un valsts drošību.

Bet ir arī dažas pozitīvas tendences. Lai gan kopš neatkarības atgūšanas latviešu skaits Latvijā ir sarucis par aptuveni 200 000 (no 1, 39 miljoniem 1991. gadā līdz 1, 18 miljoniem pašlaik), latviešu īpatsvars savā zemē ir palielinājies. Ja 1989. gadā tas bija tikai 52 %, tad tagad jau 64 %. Šī tendence ir stabila un noturīga. Arī aizvadītajā 2024. gadā latviešu īpatsvars Latvijā palielinājies par 0, 4 %, sasniedzot 64 %. Palielinājies arī igauņu īpatsvars Igaunijā- par 0, 3 %. Visās pārējās Eiropas valstīs (izņemot Slovākiju) pamattautu īpatsvars savā valstī iepriekšējā gada laikā ir samazinājies. Daži piemēri: Zviedrijā- par 0, 4 %, Nīderlandē- par 0, 6 %, Somijā- 0, 8%, Vācijā- par 1, 2 %. Tātad vismaz vienā demogrāfiskā rādītājā esam pirmajā vietā Eiropā! Šai attīstībai ir divi skaidrojumi. Pirmais ‒ lai gan no Latvijas joprojām izbrauc vairāk cilvēku nekā iebrauc, latviešu aizbraukšana ir apstājusies. 2023. gadā no Latvijas izbrauca 5432 latvieši, bet atgriezās 5857. Šī tendence saglabājās (lai gan ne tik izteikta) arī 20024, gadā, ka atgriezās 5390, bet izbrauca 5364 latvieši. Savukārt pagājušajā gadā uz Latviju pārcēlās 3399 etniskie krievi, bet aizbrauca no Latvijas- 4598. Otrais skaidrojums,‒ latviešiem dzimst vairāk bērnu nekā cittautiešiem. Vidējais dzimstības koeficients Latvijā patlaban svārstās robežās starp 1, 35 un 1, 6 bērniem uz vienu sievieti (atšķirība skaitļos skaidrojama ar dažādām uzskaites metodikām). Tomēr demogrāfu novērojumi liecina, ka latviešu ģimenēs bērnu skaits ir nedaudz lielāks nekā cittautiešiem. Tas atspoguļojas arī statistikā. 2024. gada sākumā no visiem bērniem (par tādu tiek uzskatīta persona līdz 18 gadu vecumam) Latvijā 70  % bija latvieši, 13 % ‒ krievi, bet vēl 17 % ‒ ar citu etnisko piederību. Interesanti, ka pirmo reizi jaunāko laiku vēsturē latviešiem dzimst vairāk bērnu nekā lietuviešiem un poļiem. Tas ir visai neparasti, jo Lietuva un Polija ir konservatīvas katoļu zemes, kas tradicionāli izslavētas ar savām kuplajām ģimenēm. Un šie fakti netieši norāda uz to, ka bērnu dzimšanu iespaido ne tik daudz saimnieciskie apstākļi, kas Polijā un Lietuvā ir labāki nekā Latvijā, bet gan sabiedrības vērtību sistēma.