Svelme
21.07.2010
Sallija Benfelde
Svelme
Latvijā valda svelme, un
dažādās apdzīvotās vietās cits pēc cita tiek pārspēti karstuma rekordi. Rīgā
termometra stabiņš sasniedzis pat + 33 gradu atzīmi. Bet svelme turpinās arī
dažādās norisēs, kas saistītas ar polītiku un gaidāmajām vēlēšanām.
Polītiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) Saeimas frakcija vērsusies pie iekšlietu ministres Lindas
Mūrnieces (Jaunais laiks) ar prasību
paskaidrot, kāpēc priekšvēlēšanu laikā pastiprināti ir pievērsta uzmanība ASV,
Kanadā un Austrālijā dzīvojošo Latvijas pavalstnieku pasu izsniegšanai.
Mūrniecei adresētajā vēstulē Saskaņas
centra frakcijas deputāti norāda, ka, pēc plašsaziņas līdzekļu ziņām,
pēdējā laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki ir devušies
daudzos komandējumos uz ASV, Kanadu un Austrāliju, jo komandējumu mērķis bijis
Latvijas Republikas pavalstnieku pasu izsniegšana tautiešiem, kuŗi dzīvo šajās
valstīs, un kopumā runa varot būt par 1800 pasēm. "Mēs vēlamies iegūt
informāciju par to, vai pases tiks izsniegtas arī mūsu tautiešiem, kuŗi dzīvo,
piemēram, Krievijā, Izraēlā vai Īrijā," raksta SC deputāti, acīmredzot aizmirstot, ka pases tiek izsniegtas tiem,
kas to pieprasa, un ka uz Īriju bez pases aizlidot vispār nav iespējams.
Vārdu sakot, SC deputāti nesaprot vai izliekas
nesaprotam, ka nesenie aizbraucēji, kuŗi viesstrādniek statusā devušies peļņas
meklējumos, bez pasēm nekur nevarēja doties un ka Latvijas pavalstnieku pases
lūdz latvieši, kuŗiem ir ne tikai mītnes zemes, bet arī Latvijas pavalstniecība
un kuŗi vēlas balsot Saeimas vēlēšanās rudenī. Tiesa gan, SC deputāti labi saprot, ka diez vai ASV, Kanadā un Austrālijā
dzīvojošie Latvijas pavalstnieki gribēs par viņiem balsot, jo SC ir visai prokremliski noskaņots. Tad
nu tiek taisīts neliels tracītis, lai krievvalodīgos vēlētājus, kuŗi nesaprot,
par ko ir runa, vismaz kārtējo reizi noskaņotu pret latviešiem.
Pašā vasaras svelmē
notikusi arī kārtējā vadītāju maiņa akciju sabiedrībā (AS) Diena un SIA
Dienas mediji,
kā arī laikrakstā Diena. Par Dienas mediju galveno redaktoru iecelts
Guntis Bojārs, kas jūnija vidū sāka veikt laikraksta Diena galvenā
redaktora pienākumus, par laikraksta DienaDienaDienas mediji un AS
Diena
vadībā. Redzot laikraksta Diena
redaktora un viņa vietnieka amatos divus cilvēkus, kas ar žurnālistiku
nav
bijuši saistīti jau labi sen, jādomā, ka beidzot kļūs skaidrs, kam un kā
interesēs pieder laikraksts Diena.
Varbūt lasītāji atceras, ka pirms gada laikraksts tika pārdots, jo nesa
lielus
zaudējumus. Taču līdz ar īpašnieku maiņu lielu daļu redakcijas
darbinieku itin
vienkārši izlika uz ielas. Tāpat ilgu laiku nebija zināms, kas ir jaunie
īpašnieki, jo formālais avīzes pircējs Aleksandrs Tralmaks (aizgājis no
laikraksta pagājušā nedēļā) nespēja noslēpt, ka pirkumu izdarījis ne jau
par
savu naudu, bet atteicās atklāt, kuŗš šo naudu aizdevis. Pēkšņi pār
laikraksta
īpašnieku parādījās Lielbritanijas miljonārs Džonatans Roulends. Viņš
apgalvoja,
ka laikrakstu nopircis, lai vēlāk ar peļņu to pārdotu. galveno redaktoru kļuvis Sergejs
Ancupovs, bet par laikraksta galvenā
redaktora pirmo vietnieku iecelts Dzintars Zaļūksnis. Pārmaiņas notikušas arī
SIA
Avīze tika vadīta un
veidota tā, ka kļuva aizvien mazāk kvalitatīva, līdz šogad jūnija vidū tika
nomainīts Dienas redaktors. Nepilna
mēneša laikā avīze pamazām atgūst savu seju. Minējumi par to, ka patiesībā arī
Roulends ir tikai aizsegs, bet avīzi pirms vēlēšanām nopircis kāds no vietējiem
oligarchiem, Latvijā skanēja jau sen. Iemesls šādām runām bija visai dīvainā
laikraksta vadīšana, kas nekādi nevarēja tā vērtību paaugstināt, lai vēlāk to
ar peļņu pārdotu. Turklāt pirms vēlēšanām interese par plašsaziņas līdzekļiem
vienmēr pieaug, un nesen par TV5 un LNT īpašnieku kļuva Andrejs Ēķis, Šlesera
un Šķēles dibinātās polītiskās apvienības Par
labu Latviju kvēls piekritējs un aizstāvis.
Vai pārbīdes un maiņas
amatu krēslos sola neatkarīgu, objektīvu un profesionālu Dienu? Rīgas
Stradiņa universitātes Komūnikācijas fakultātes Komūnikācijas studiju katedras
lektore un studiju programmas "Multimediju komūnikācija" vadītāja
Anda Rožukalne jau paudusi bažas, ka laikrakstam Diena jau tāpat pietrūkst izcilības un jaunajos amatos apstiprināto
cilvēku profesionālais līmenis neliecina, ka laikraksta saturs tiks piepildīts
ar izcilu žurnālistiku. Plašsaziņas līdzekļu ekspertes ieskatā atrunas par Dienas financiālajām problēmām nav
pamatotas. Visticamāk, tiek mērķtiecīgi un samērā viltīgi novājināta laikraksta
vadība, lai pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām netiktu atspoguļota dažiem cilvēkiem
neizdevīga informācija, jo viņi bažījas, ka varētu zaudēt savus amatus. Arī es,
šī komentāra autore, pilnīgi piekrītu Rožukalnes sacītajam. Ielūkosimies kaut
vai Ancupova īsā biografijā.
Sergejs Anvupovs dzimis
1963.gada 5.augustā Krievijā, Chabarovskas apgabala Sovjetskaja Gavaņ pilsētā.
Kopš 1964. gada dzīvo Latvijā.
2001. gada augustā
Ancupovs ieguvis Latvijas pavalstniecību. Jaunais Dienas galvenais redaktors Rīgas Politechniskajā institūtā apguvis
radio elektronisko aparātu technoloģiju un konstruēšanu. Savulaik bijis Latvijas TV redaktors, režisors un
vairāku polītisko programmu vadītājs. Bijis arī Krievijas sabiedriskās
Televīzijas korespondents. Jau agrāk strādājis laikrakstā Diena, kur bijis galvenā redaktora vietnieks, krievu valodas
izlaiduma galvenais redaktors. Strādājis arī Latvijas Radio, bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes preses
dienesta vadītājs, kā arī Ministru prezidenta Valža Birkava (LC) laikā vadījis Ministru kabineta
preses dienestu, bet 1994. gada novembrī kļuvis par savienības Latvijas ceļšBizness & Baltija prezidentu, taču
šo amatu atstājis 2003. gada februārī. priekšsēža Birkava preses
sekretāru. 2002. gada decembrī Ancupovs kļuvis par izdevniecības
2004. gadā Ancupovs
iecelts par izglītības un zinātnes ministra Juŗa Radzeviča (LPP/LC) padomnieku nacionālo mazākuma
tautību jautājumos. No 1996. līdz 2009. gadam Ancupovs bijis konsultants korporātīvo
un mārketinga komūnikāciju jomā, konsultants stratēģiskā menedžmenta jomā, viņš
ir Indijas klasiskās mūzikas skolas Saraswati
dibinātājs, bet 2009.gadā kļuvis par Nacionālo resursu institūta (NRI)
direktoru, tajā darbojas kopā ar ekspremjēru Birkavu, vienu no pirmajiem
kustības Par labu Latviju manifesta
parakstītājiem un Latvijas Juristu biedrības priekšsēdi Aivaru Borovkovu un
biznesa konsultantu Mārci Bendiku. Starp citu, Šķēles valdīšanas laikā Mārcis
Bendiks bija viņa padomnieks un viens no tā dēvētajiem asiņainajiem punduŗiem, jo viņu, tāpat kā Jurģi Liepnieku, ētikas
un morāles principi nekad nav traucējuši atbalstīt un celt Šķēli. Tiesa gan,
atšķirībā no Liepnieka Bendiks joprojām ar Šķēli ir labās attiecībās.
Pagājušā nedēļā vienā no tīmekļa
portāliem bija publicēts Ancupova raksts par ekonomisko okupāciju. Galvenā doma
tajā - Latvijai iet tik slikti tāpēc, ka kapitālisti sazvērējušies pret mūsu
valsti un Ministru prezidents Dombrovskis neko nesaprot. Lasot biju pārsteigta,
kas Ancupovam lēcies, kāpēc viņš sācis dziedāt mūsu oligarhu dziesmiņu, bet
tagad saprotu, ka viņš acīmredzot paveicis savu pirmo mājas darbu.
Atliek cerēt, ka Diena nekļūs par Šlesera un Šķēles
ruporu, tāpat kā atliek cerēt, ka lasītāji pratīs atšķirt patiesību no viltus
un meliem.