Pusaudzis Alperovičs nenokļuva Šķēdes kāpās
Apskatīt komentārus (0)
25.05.2011
Franks Gordons
Pusaudzis Alperovičs
nenokļuva Šķēdes kāpās
NEPARASTA GRĀMATA
Pirmskaŗa Latvijā žīdu
kopiena nebija viengabalaina: Daugavpilī, Ludzā, Krāslavā, Preiļos mita t.s. litvaki
(Latgale taču ilgu laiku ietilpa Polijas un Lietuvas kopvalstī), viņu sarunas
valoda bija jidišs. Turpretim Liepājā, Kuldīgā, Grobiņā, Aizputē dzīvoja t.s. kūrlenderi,
kuŗi runāja vāciski ar "baltisku" pieskaņu. Liepājā tādā ģimenē 1926.
gadā piedzima Eduards (Edja) Alperovičs. Ierauts holokausta virpulī, pusaudzis zaudēja
tēvu, brāli un 24 radiniekus. Pašam ar māti izdevās izsprukt no nāves, kas tos 1941.
gada decembrī gaidīja Šķēdes kāpās, un patiešām brīnumainā kārtā izdzīvot Liepājā
- latviešu vidū, zem Lielvācijas varas.
Šo sava mūža posmu Eduards
Alperovičs, nu būdams izcils emeritēts amerikāņu zinātnieks Edvards Anderss, atainojis
grāmatā Latviešu vidū holokausta laikā, kuŗu izdevis apgāds Jumava un
kuŗas atvēršana notiks Okupācijas mūzejā 13. jūnijā un Ebrēju mūzejā 4. jūlijā.
Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 21, 10. lpp.)