Pusaudzis Alperovičs nenokļuva Šķēdes kāpās
Apskatīt komentārus (0)


25.05.2011

Franks Gordons

Pusaudzis Alperovičs nenokļuva Šķēdes kāpās

NEPARASTA GRĀMATA

Pirmskaŗa Latvijā žīdu kopiena nebija viengabalaina: Daugavpilī, Ludzā, Krāslavā, Preiļos mita t.s. litvaki (Latgale taču ilgu laiku ietilpa Polijas un Lietuvas kopvalstī), viņu sarunas valoda bija jidišs. Turpretim Liepājā, Kuldīgā, Grobiņā, Aizputē dzīvoja t.s. kūrlenderi, kuŗi runāja vāciski ar "baltisku" pieskaņu. Liepājā tādā ģimenē 1926. gadā piedzima Eduards (Edja) Alperovičs. Ierauts holokausta virpulī, pusaudzis zaudēja tēvu, brāli un 24 radiniekus. Pašam ar māti izdevās izsprukt no nāves, kas tos 1941. gada decembrī gaidīja Šķēdes kāpās, un patiešām brīnumainā kārtā izdzīvot Liepājā - latviešu vidū, zem Lielvācijas varas.

Šo sava mūža posmu Eduards Alperovičs, nu būdams izcils emeritēts amerikāņu zinātnieks Edvards Anderss, atainojis grāmatā Latviešu vidū holokausta laikā, kuŗu izdevis apgāds Jumava un kuŗas atvēršana notiks Okupācijas mūzejā 13. jūnijā un Ebrēju mūzejā 4. jūlijā.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 21, 10. lpp.)