Traģēdija Norvēģijā: par ko būtu jādomā latviešiem?
Apskatīt komentārus (0)


03.08.2011

Kārlis Streips

Traģēdija Norvēģijā: par ko būtu jādomā latviešiem?

Cik var spriest, cilvēks procesam gatavojies ilgi un pamatīgi. Gaŗu jo gaŗu manifestu par „kristīgām” vērtībām sacerējis. Un tad, paņēmis rokās vairākas šautenes, devās uz salu Norvēģijā, kur pulcējās Norvēģijas Darba partijas jauniešu grupas aktīvisti, un deva vaļu ieročiem. Kad process bija beidzies (tas piedevām notika tandemā ar sprādzienu Oslo pilsētas centrā – arī to cilvēks bija „sarīkojis”), desmitiem jauniešu dzīvība bija izdzēsta. Tas bija briesmīgākais terrorisma akts Norvēģijas vēsturē, un tas pamatīgi satrieca ne jau norvēģus vien.

Kad cilvēki nolemj pastrādāt masu slepkavības, viņi pēc tam lielākoties nošaujas arī paši. Tā tas bija bēdīgi slavenajā gadījumā Kolumbainas vidusskolā Amerikā, par kuŗu pēcāk kinorežisors Maikls Mūrs izveidoja dokumentālu filmu Bowling for Columbine. Taču šajā gadījumā cilvēks mierīgi gaidīja līdz brīdim, kad ar visnotaļ lielu nokavēšanos salā ieradās norvēģu policisti, un ļāva sevi apcietināt. Viņš lepojās par to, ko bija izdarījis. Tiesas zālē viņš iebilda pret izteikto domu, ka tiesāšanai jānotiek aiz slēgtām durvīm, lai cilvēks nevarētu paust savu pārliecību pārāk plaši. Notikušajā manāma arī krietna deva narcisma – pirms sāka slepkavīgo procesu, cilvēks rakstīja, ka terroristam ir labi jāizskatās. Solārijā jāiet, lai āda nebūtu bāla, mati jāsasukā.

Cilvēka uzvārdu es neminu ar nolūku, jo viņš to nav pelnījis. Taču notikušais izraisa vairākus nopietnus jautājumus gan starptautiski, gan arī pie mums Latvijā.

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 30, 10. lpp.)