Latviešu leģenda
Apskatīt komentārus (0)


23.03.2011

Attēlā: Pēc sekmīgas izrādes. No kreisās: Uldis Stepe, Laila Baumane, Vladimirs Hohlovs, Indra Burkovska, Aija Pelše.
 

Latviešu leģenda

St. Pētersburgas teātŗa mīļotājiem šā gada 13. martā radās iespēja noskatīties Amerikas latviešu teātŗa Ņujorkas studijas izkārtoto viesizrādi no Latvijas - „Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam” ar aktrisi Indru Burkovsku Emīlijas Benjamiņas lomā.  Interese bija liela, un noteiktajā laikā Latviešu biedrības zāle pildījās ar ļaudīm no dažādām Floridas pusēm.

Zālē skatītājus sagaidīja pārsteigums, jo vietas bija jāieņem uz krēsliem, kas nebija izvietoti pret skatuvi, kā parasti, bet gan norobežoja nelielu laukumu vienā zāles pusē. Šeit sākās pirmā izrādes daļa, kuŗā darbojās zināmā mērā apjukusi sieviete, izsūtītā Emīlija Benjamiņa, viņas pasaule bija sagruvusi, lietu kārtība ap viņu sajaukta, pat viņas savā laikā balstītais un virzītais rakstnieks Vilis Lācis, atrodoties augstā valdības amatā, par viņu vairs nelikās ne zinis. Šeit viņa atceras, kā uzsākusi savas avīžnieces gaitas, kā kļuvusi par Benjamiņa kundzi, kā no savu preses izdevumu lappusēm mācījusi ļaudis pareizi dzīvot modernos laikos. Viņa mēģināja domāt gaišas domas, saglabāt kādu cerību šai drūmajā laikā, diemžēl, uzliktā nasta bija par par smagu, viņa salūza.

Tālākā izrādes darbība norisinājās uz skatuves, uz kuŗas iznāca varenā Emīlija Benjamiņa! Nu skatītājiem bija izdevība piedalīties gan Benjamiņu nama – pils atklāšanā gan pagrozīties Benjamiņa kundzes greznajā salonā, kur šī Latvijā ievērojamākā dāma visus prata izrīkot un visu prata izkārtot pēc labākiem moderno laiku paraugiem. Likās, ka Indra Burkovska ir kā radīta šīs lomas atveidošanai, jo ar savu stāju un aktrises spējām viņa iedzīvināja preses karalienes personību, kādu to varam iedomāties, kā arī gaisotni ap viņu. To ar savu līdzdarbošanos palīdzēja īstenot izrādes vadītāja Laila Baumane, skatuves meistars Uldis Stepe un vietējais pianists Vladimirs Hohlovs, kuŗam bija jārūpējas par mūzikālo pavadījumu. Viņš nu bija pārtapis par Voldemāru, kuŗš izpildīja katru Benjamiņa kundzes mīzikālo iegribu. Aktrise prasmīgi iesaistīja savā tēlojumā arī skatītājus, kuŗi zālē varēja sajust no skatuves uzrunāto dāmu un kungu klātbūtni, pat zināja, ka kaut kur zāles labajā pusē atrodas pats Vilis Lācis. Dažkārt Benjamiņa kundze skatītājiem radīja sajūtu, ka viņi nav ģērbušies atbilstoši prasībām, aizmirsuši uzvilkt cimdus vai sakārtojuši matus nepareizi.

Izrādes beigās galvenās lomas atveidotāja Indra Burkovska un visi viņas palīgi dāsni tika apbalvoti aplausiem un ziediem, bet skatītājiem no Benjamiņas kundzes salona bija jātgriežas turpat Latviešu biedrības zālē, kur pie ierastajiem galdiņiem bez īpašām etiķetes prasībām varēja baudīt Mārītes Rubīnas sagatavotās uzkodas. Arī ar izrādes varoni nu varēja aprunāties kā ar savējo.

Katram skatītājam par izrādi bija savi ieskati un izjūtas, bet ir lieliski, ka aktrisei Indrai Burkovskai kopā ar režisori Baņutu Rubesu ir izdevies radīt izrādi, kas visiem atgādina par Latvijas leģendāro sievieti Emīliju Bejnamiņu, kas ar savu prātu un uzņēmību nepavisam ne vienkāršos vēsturiskos apstākļos spēja sasniegt turību un sabiedrisko stāvokli. Varbūt mēs varētu arī šodien kaut ko no viņas mācīties?