Òujorkâ kopð 1949.gada iznâkoðais laikraksts LAIKS ir plaðâkais latvieðu izdevums ârpus Latvijas. Ievietojot sludinâjumu, jûs sasniedzat (vai sasniegsit) vairâku tûkstoðu lielu lasîtâju auditoriju ASV, Kanâdâ un citviet pasaulç.
LAIKS iznâk reizi nedçïâ. Èetras reizes gadâ – „Jauno Laika” krâsains pielikums.
Ik nedçïu
Ziòas par latvieðu sabiedrisko dzîvi Amerikâ un citâs mîtòu zemçs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartâna komentâri par notiekoðo Latvijâ un starptautiskajâ politikâ;
Intervijas ar latvieðu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultûras apskatnieku vçrojumi un vçrtçjumi;
Ceïojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jaunieðu komentâri un viedokïi par latvieðu sabiedrîbas nâkotni ASV un citâs mîtòu zemçs;
Amerikas Latvieðu Jaunatnes Apvienîbas lapa;
Pasâkumi ASV un Kanâdâ;
Intervijas ar jaunajiem mâksliniekiem, mûziíiem un sportistiem;
Gaºezera superjubilejas nedçïas nogalç ð.g. 25. jûlijâ, kad tika baudîtas gan garîgas, gan kulinâras veltes, svçtdienas pçcpusdienâ atradâs vieta un laiks, kad pielikt punktu rûpîgi sagatavotajam, jau kuºo gadu tradicionâlajam Gaºezera Vasaras vidusskolas (GVV) jaunieðu talantu koncertam.
Ir 2010. gada 23. jûlijs, un tiek svinçta latvieðu centra Gaºezers 45. gadu darbîbas jubileja. Bez vairâkiem citiem jubilejai veltîtiem sarîkojumiem, ar vçrienîgu lieluzvedumu Gaºezera Dziesmu lejâ skan ðai jubilejai veltîts koncerts.
Îkðíîðu nometnes otrais posms no 12. lîdz 17. jûlijam bija domâts tiem mazuïiem, kas saprot un runâ latviski. No tuvienes un tâlienes salidoja kulturâli vienota ìimeòu grupa, kuºai latviskâ vide bija nozîmîgs nometòoðanas mçríis. Îkðíîðu bija veseli 32; galveno kodolu veidoja 4 lîdz 6 gadus vecie, ar mazajâm mâsiòâm un brâlîðiem perifçrijâ. Îkðíîði dzîvoja Òujorkas draudzes lauku îpaðuma Atpûtas namâ un Viesu mâjâ. Par viòiem rûpçjâs 44 vecâki un 8 vecvecâki, kas viòus rîtos steidzinâja, vakaros midzinâja, naktîs mierinâja un atrada arî laiku vçlâs stundâs parunâties un papriecâties paði savâ pulkâ.
Rit latvieðu mâcîbu, kultûras un atpûtas centra Gaºezers pastâvçðanas 45. jubilejas gada vasara Mièigânas pavalstî, ASV. Kaut arî negaidîti karstâ vasara iespaido visa veida aktîvitâtes, ar çnainâm takâm un veldzçjoðiem ûdeòiem ikvienu joprojâm sagaida smuidro koku paçna un ezera mirdzoðie ûdeòi. Arî latvieðu centrâ Gaºezers enerìiski rit mâcîbu darbs Gaºezera vasaras vidusskolâ (GVV), Gaºezera sagatavoðanas skolâ (GSS) un Gaºezera bçrnu nometnes (GBN) posmos. Gaºezera paðu mazâko iemîtnieku Biz-Biz bçrnudârza grupiòa savu audzinâtâju pavadîbâ jûtas lieliski. Vçsinâtajâs telpâs GVV un GSS vueglâk apgût zinâðanas. apgûðanai. Vidusskolas audzçkòiem tâs turpinâsies visas seðas nedçïas. Vçsâkâs rîta stundas GBN tiek izmanotas dienâ paredzçtajâm sporta aktîvitâtçm un dienas vidus lîdz pat pievakarei pârmaiòus ir atvçlçts ûdens priekiem ezera peldvietâ ûdens sargu pârraudzîbâ. Viss, ko ðogad Gaºezerâ sniedz daba, saulainâ vasara un administrâcija, tiek likts lietâ, lai aizvadîtais laiks radîtu apmierinâjumu visu paaudþu latvieðu centra apmeklçtâjiem.
Rietumkrasta latvieðu vasaras vidusskolâ pirmâ skolas diena bija 4. jûlijâ. „Kursas” karogs Ðeltonâ tika pacelts jau 36. gadu pçc kârtas. Skolas atklâðanâ piedalîjâs Rietumkrasta latvieðu organizâciju pârstâvji un sirsnîgi apsveica skolas saimi. Ðogad vasaras skolâ ir vienpadsmit audzçkòu, mâcîbas notiks piecas nedçïas, lîdz 7. augustam.
Vasara sevi Mièigânas pavalstî ir pieteikusi ar pilnu atdevi. Visapkârt zaïo, zied un pretîm saulei tiecas visa apkârtçjâ daba. Lai arî apkârtçjos laukos ir sâkuðas zeltçt ziemâju vârpas, dabas pilnbrieda izteiksme joprojâm nav mazinâjusies ðajâ, saulç vizoðo ezeru, stalto koku apmeþoto pakalnu un lauku ziedu pârpilno pïavu vidç, kur savu mâjvietu ir radis latvieðu izglîtîbas, kultûras un atpûtas centrs Gaºezers. Ðeit jau 45 gadus esam liecinieki mûsu tautas sveðatnç daudzslâòu kultûras un izglîtîbas saglabâðanas un vairoðanas centieniem no paaudzes uz paaudzi.
Pçc Daugavas Vanagu ASV 50 gadu jubilejas svinîbâm 2000. gada aprîïa sâkumâ toreizçjais apvienîbas priekðnieks Voldemârs Sproìeris teica, ka, cerams, pçc desmit gadiem 60 gadu jubileju atkal svinçsim Vaðingtonâ. Ðî cerîba ir piepildîjusies, un Daugavas Vanagu apvienîba Vaðingtonâ atkal gaida staltos vanagus un èaklâs vanadzes un viòu piederîgos no visas Amerikas, kâ arî lûgtus viesus un ciemiòus no Kanadas, Austrâlijas, Latvijas un citâm vietâm, lai no 16. lîdz 18. aprîlim svinçtu Daugavas Vanagu ASV 60 gadu jubileju un tai paðâ reizç pulcçtos DV ASV delegâtu sapulcei. Slavenie Vaðingtonas íirði gan jau bûs noziedçjûði, bet varbût delegâtiem palaimçsies kâdu vçlînu ziedu atrast.
Valsts neatkarîbas svçtki vienmçr man liek pârdomât latvieðu sabiedrîbas stâvokli ârzemçs. Ðis bija îpaði interesants gads pârdomâm, jo daþas dienas pirms mûsu vietçjâ Ziemeïkalifornijas 18. novembra akta, saòçmu interesantu îsziòu no kâda drauga. Atbildot uz jautâjumu, „Vai tu bûsi namâ sestdien?” viòð atbildçja: „Vajadzçtu, jo latvieðu sabiedrîba Sanfrancisko mirst.” Pirms daþiem mçneðiem es tam bûtu piekritusi, un pati bûtu jutusi to bezcerîbu, ko jût daudzi ârzemçs dzîvojoðie mûsu paaudzes latvieði. Bet tajâ vakarâ viòa bailes par mûsu latvieðu sabiedrîbas uzturçðanu mani mazliet pârsteidza.
Pagâjuðâ gada nogalç Wilhelm-Hittorf ìimnazijas Minsterç, Vâcijâ, 11. klases skolçni - vçstures pçtnieki iepazîstinâja Minsteres sabiedrîbu ar îstenoto projektu – dokumentâlo DVD video filmu Ghetto ohne Zaun (Geto bez þoga), kuºâ stâstîts par rosîgâs Minsteres latvieðu kopienas vçsturi.