Vācu skolēni uzņēmuši filmu par latviešiem Minsterē
Apskatīt komentārus (0)


02.02.2010

Valija Berkina

Pagājušā gada nogalē Wilhelm-Hittorf ģimnazijas Minsterē, Vācijā, 11. klases skolēni - vēstures pētnieki iepazīstināja Minsteres sabiedrību ar īstenoto projektu – dokumentālo DVD video filmu Ghetto ohne Zaun (Geto bez žoga), kuŗā stāstīts par rosīgās Minsteres latviešu kopienas vēsturi.

Ar Latviešu kopības Vācijā valdes locekles sevišķiem uzdevumiem Aijas Ebdenes gādību filma nonākusi arī Latvijā.

Filmā Ghetto ohne Zaun skatāmi dokumentāli kadri no Latvijas vēstures, kad pagājušā gadsimta 40. gados divas agresīvas varas mala cilvēku likteņus kā starp dzirnakmeņiem, izkliedējot latviešus plašajā pasaulē. Apmēram 200 tūkstoši Latvijas cilvēku Otrā pasaules kaŗa laikā atstāja dzimteni un devās bēgļu gaitās. Aptuveni 120 000 nonāca Vācijā DP (displaced persons) nometnēs, kas bija ierīkotas visā Vācijā. Nometņu laikā 1946. gada 15. februārī Detmoldā tika dibināta Minsteres Latviešu ģimnāzija (MLĢ), kas pēc tam pārcelta uz Augustdorfu un kopš 1957. gada atradās Minsterē, Ziemeļreinas-Vestfāles pavalstī.

MLĢ bija viena no trim privātģimnāzijām Rietumvācijā un pasaulē vienīgā pilna laika akreditēta skola ar latviešu mācībvalodu. Līdz tās slēgšanai 1998. gadā MLĢ bija vienīgā latviešu mācību iestāde pasaulē, kur sagatavoja skolēnus tādā līmenī, lai viņi spētu konkurēt Rietumeiropas izglītības un darba tirgū. MLĢ laika gaitā beiguši vairāki simti audzēkņu, arī pasaulē un Latvijas sabiedrībā pazīstamas personības politikā, kultūrā un ekonomikā.

Latviešu ģimnazijas un Latviešu centra sabiedriskās aktīvitātes pamanījusi un novērtējusi Minsteres vietējā sabiedrība. Iespējams, tāpēc vācu skolēni savai dokumentālajai filmai Ghetto ohne Zaun izvēlējušies intervēt latviešu sabiedrībā labi pazīstamos cilvēkus – Aiju Ebdeni, Ieviņu Picku, ārstu Andri Kadeģi, architektu Juri Trauciņu, mākslinieku Pēteri Purmali un Jāni Neimani, lai iegūtu maksimāli precīzu ieskatu latviešu vēsturē no 20. gadsimta 40. gadiem līdz mūsdienām. Kā viņi vairāk nekā pusgadsimta pēc lielajiem pārdzīvojumiem bēgļu gaitās, pēc dzīves DP nometnēs spējuši tik labi iedzīvoties vietējā vācu sabiedrībā, kļūstot par īstiem eiropiešiem un vēl saglabājot savu nacionālo identitāti. Interesanti, ka stāstītāji toreiz bijuši pat jaunāki nekā šodienas vācu skolēni, kas viņus intervēja!

Tā, piemēram, Aija Ebdene uzauga bēgļu nometnēs, kur 1960. gadā (14. izlaidums) beidza Minsteres Latviešu ģimnāziju (MLĢ). Vēlāk viņa tur bija izpalīdze un audzinātāja. Tikai 1961. gada janvārī abas ar māti atstāja Minsteres nometni. Dzīvošana nometnē bija izolācija no apkārtējās vācu sabiedrības. Par šo laiku vēsturiski materiāli rodami arī Alberta Spoģa grāmatā Minsteres Latviešu ģimnāzija izdzīvoja (1946 – 1998, apg. Valters un Rapa, izdevējs Latviešu centrs Minsterē, Pētera Purmaļa vāks).

Wilhelm-Hittorf ģimnāzijas Minsterē uzņemtā filma Ghetto ohne Zaun sasaucas ar latviešu režisora Anša Epnera dokumentālo filmu „Es esmu latvietis”(Imanta Ziedoņa scenārijs, uzņemta 1988.–1990. gadā), kuŗā stāstīts par latviešiem ne tikai Vācijā, bet arī ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Francijā, Zviedrijā, Austrālijā un Venecuēlā.

Dokumentālā filma Ghetto ohne Zaun pieejama DVD vācu valodā ar latviešu subtitriem. Interesenti šo filmu var iegādāties, sazinoties ar Latviešu centru Minsterē, Zuze Krēsliņa-Sila, Salzmannstr. 152, 48159 Muenster, tālr.: 0049 - 251 - 21 70 17 , e-pasts: Info@lcm. lv.