Tas brîdis ir klât
Apskatît komentârus (0)
02.10.2018
13. Saeimas vçlçðanu diena klât.. Kâ zinâms, ðogad sevi apskatîðanai izlikuðas 16 partijas un partiju apvienîbas, par trim vairâk nekâ pirms èetriem gadiem 12. Saeimas vçlçðanâs, bet krietni mazâk nekâ bija, piemçram, piektajâs Saeimas vçlçðanâs, kad bija 23 saraksti, no kuºiem ar èetru procentu barjçru Saeimâ mandâtus ieguva astoòi, un ïoti daudz mazâk nekâ pirmskaºa Latvijâ, kad vçlçðanâs rçgulâri piedalîjâs 30 un vairâk sarakstu, turklât bez jebkâdas barjçras, mandâtus arî ieguva liels skaits deputâtu, tostarp vairâkos gadîjumos ar tikai vienu mandâtu. Lieki teikt, ka tas parlamentâ radîja lielu chaosu, un tas arî bija viens no iemesliem, kâpçc toreizçjais valsts premjçrministrs Kârlis Ulmanis nolçma veikt apvçrsumu un parlamentâro iekârtu likvidçt kâ ðíiru.
Ðoreiz râdâs, ka cerîbas uz ievçlçðanu pilnîgi noteikti ir trim partijâm, kuºas Saeimâ ir pârstâvçtas patlaban, tâtad – Saskaòai, Zaïo un Zemnieku savienîbai (ZZS) un Nacionâlajai apvienîbai, sabiedrîbas aptaujâs tâs saòem vairâk nekâ piecus procentus atbalsta. Jaunâkajâ aptaujâ pâri pieciem procentiem tikusi arî ekscentriskâ kâdreizçjâ aktieºa Artusa Kaimiòa dibinâtâ KPV LV (Kam pieder valsts?) partija, Jaunâ konservâtîvâ partija (JKP) un partiju apvienîba Attîstîbai/Par. Savukârt Jaunâ Vienotîba, kas patlaban ir pârstâvçta Saeimâ kâ Vienotîba, aptaujâ ir ar 3,8 procentu atbalstu. Visai ievçrojams skaits vçlçtâju joprojâm nav izlçmuði, par ko tie domâ balsot, ja to balsis tiek proporcionâli pârdalîtas visu partiju starpâ, tad visas septiòas minçtâs partijas varçtu iegût mandâtus parlamentâ, taèu tâ pagaidâm ir tikai prognoze. Aptaujâm Latvijâ (un ne tikai) ne vienmçr var uzticçties. Pçrnajâs paðvaldîbu vçlçðanâs minçtâ JKP aptaujâs kotçjâs ne îpaði augstâ vietâ, taèu vçlçðanu dienâ tâ Rîgâ ieguva 13,42 procentus balsu un deviòus mandâtus Rîgas domç. Arî sestdien paredzçtajâs Saeimas vçlçðanâs var sanâkt visâdi.
Attiecîbâ uz tiem, kas vçl nav izlçmuði, teikðu tâ –, ja man aptaujas ietvaros jautâtu par atbalstu kâdai partijai, arî es bûtu teicis, ka neesmu vçl îsti izlçmis. Jebðu esmu liberâli noskaòots cilvçks, un ir trîs partijas – Attîstîbai/Par, Jaunâ vienotîba un partija Progresîvie, kuºas visumâ atbilst manai domâðanai, it îpaði sociâlâs polîtikas jomâ. Esmu gauþâm skumjð, ka tâs nav spçjuðas atrast kopsaucçju un nav izveidojuðas vienu vairâk vai mazâk liberâli noskaòotu polîtisko spçku. Visticamâk sestdien es doðos uz iecirkni un ilgi un dikti aplûkoðu visus trîs biïetenus pirms nonâkðu pie secinâjuma, un man bûs þçl, ka neesmu varçjis balsot par atlikuðajiem diviem, jo visâs trîs partijâs un apvienîbâs ir cilvçki, kuºus uzskatu par nudien spçjîgiem Latvijâ veidot pozitîvu polîtiku.
Atminos, ka aizvadîtajâs paðvaldîbu vçlçðanas brîdî, kad ierados iecirknî, man nebija skaidras izpratnes, par ko balsot. Minstinâjos, minstinâjos, un tad beidzot izvçlçjos sarakstu, kuºâ bija viens man tuvs draugs. Pieliku viòam krustiòu, visus pârçjos kandidâtus izsvîtroju, un biïetenu ieliku kastç. Nâkamajâ rîtâ izrâdîjâs, ka partija bija ieguvusi vietas Rîgas domç, bet draugs bija palicis pirmais aiz svîtras. Gadâs arî tâ.
Savukârt attiecîbâ uz tâm partijâm, kuºâm ir izredzes iekïût Saeimâ, acîmredzams jautâjums ir par to, kuºas no tâm pçcâk veidos valdoðo koaliciju. Var gadîties, ka vairâkumu saòems Saskaòa, ZZS un KPV LV, un tâdâ gadîjumâ ir iespçjams, ka pirmo reizi Latvijas vçsturç Saskaòa tiks uzòemta koalîcijâ. KPV LV cilvçki ir teikuði, ka tiem ðajâ ziòâ nekâdu „sarkano lîniju” neesot. ZZS vadîtâji ir teikuði, ka koaliciju ar Saskaòu tie nekâdâ gadîjumâ neveidotu, bet, pirmkârt, atseviðíi partijas pârstâvji to ir pieïâvuði un, otrkârt, tâ kâ tas bûtu vienîgais veids, kâ ZZS var atgriezties koalicijâ, jo matçmatiski citi varianti nesanâk, kârdinâjums varçtu bût pârâk liels.
Kâ zinâms, Saskaòa joprojâm ir tâ partija, kuºa uztur viscieðâkâs attiecîbas ar kaimiòvalsti Krieviju vai vismaz tâs domâðanu. Jâ, no oficiâla lîguma ar Krievijas diktâtora partiju Vienotâ Krievija Saskaòa pirms kâda laika atteicâs, taèu tâ joprojâm atsakâs atzît, ka Latvija pçc Otrâ pasaules kaºa bija okupçta valsts, tâ arî uzskata, ka Krimas nelikumîgâ aneksija bija pamatota, un par visu vairâk tâ iebilst pret jau apstiprinâtajâm reformâm Latvijas izglîtîbas sistçmâ, kuºas paredz arvien lielâku latvieðu valodas lomu mâcîbu procesâ. Man gan nekâdi nav saprotams, kâpçc ðâdas reformas netika veiktas jau tûlît pçc Latvijas neatkarîbas atjaunoðanas. Saskaòai noteikti nedrîkst uzticçt Izglîtîbas ministrijas vadîðanu, nedz arî Ârlietu ministriju, òemot vçrâ tâs uzskatus par ârpolîtiku (tâs kampaòas programmâ solîts "veidot labas, savstarpçjâ cieòâ balstîtas attiecîbas ar Krieviju" laikâ, kad kaimiòvalsts nekâdu cieòu nav pelnîjusi). Tiesa, man vienmçr licies, ka nebûtu nekâdas vainas Saskaòai uzticçt, piemçram, Veselîbas ministriju vai Labklâjîbas ministriju, jo par to pârraudzîtajiem jautâjumiem partija allaþ ir sûdzçjusies, un tâdâ gadîjumâ, lai pamçìina kâds no tâs cilvçkiem kaut ko uzlabot. Taèu, òemot vçrâ minçtos partijas principus, labâk tomçr bûtu Saskaòu no valdîbas veidoðanas turçt attâlâk. Taèu, ja ne Saskaòu, tad ko tâs vietâ? KPV LV ir kliedzoði demagoìiska partija, Jaunajai konservâtîvajai partijai noteikti ir diametrâli pretçji uzskati par daþâdiem jautâjumiem attiecîbâ uz Jauno Vienotîbu un it îpaði Attîstîbai/Par. Negribas ticçt, ka situâcija nonâks tik tâlu, ka sestdien ievçlçtâs partijas vispâr nespçs sastâdît koaliciju un tâpçc bûs vajadzîgas ârkârtas vçlçðanas, jo kas gan liktu ticçt, ka pçc pâris mçneðiem balsu sadalîjums varçtu bût krietni citâdâks, taèu jautâjums man tomçr liek drusku nervozçt. Dzîvosim, redzçsim.
Attiecîbâ uz ârzemçs dzîvojoðiem Latvijas pavalstniekiem Centrâlâ vçlçðanu komisija (CVK) ðonedçï paziòoja, ka vçlçtâju skaits ðogad varçtu bût rekordliels kaut vai tâpçc, ka ðogad ârvalstîs iecirkòu bûs par 23 vairâk nekâ pirms èetriem gadiem, Amerikâ vien 21.
Taèu ârpus infrastruktûras jautâjumiem man par ârvalstîs dzîvojoðo pilsoòu piedalîðanos vçlçðanâs allaþ bijuðas dalîtas jûtas. Domâs kavçjos pie jautâjuma, vai latvietis Amerikâ, Vâcijâ vai Japânâ zina pietiekami daudz par Latvijas polîtiskajiem jautâjumiem, lai izvçle bûtu Pamatota? Piemçram, cik ârvalstîs dzîvojoðu latvieðu zina, kas ir obligâtâ iepirkuma komponente (OIK), par kuºu Latvijas polîtikâ lauzti ïoti lieli ðíçpi? Ar to vçlos aicinât ârvalstîs dzîvojoðos balsotâjus vispirms ïoti rûpîgi izpçtît partiju programmas (tâs visas var atrast CVK mâjaslapâ), kâ arî atminçties vai pârlasît visu to informâciju, komentârus un intervijas, kas rûpîgi gatavotas un publicçtas mûsu Laikâ un Brîvâ Latvijâ! Lai Latvijas simtgades gadâ izdodas ievçlçt tâdu Saeimu, kuºa ir ðîs jubilejas cienîga!