LV
 TAVS LATVIEÐU LAIKRAKSTS ÂRPUS LATVIJAS / Mîtòu zemçs

 

 

 

 

 

PASÛTINI LAIKRAKSTU ÐEIT

 

  TAS IR DROÐI UN ÇRTI!


 

--> 

LAIKS IR VÇRTÎBA

ABONÇÐANA

SLUDINÂJUMU IZCENOJUMS

Òujorkâ kopð 1949.gada iznâkoðais laikraksts LAIKS  ir plaðâkais latvieðu izdevums ârpus Latvijas. Ievietojot sludinâjumu, jûs sasniedzat (vai sasniegsit) vairâku tûkstoðu lielu lasîtâju auditoriju ASV, Kanâdâ un citviet pasaulç.

LAIKS iznâk reizi nedçïâ. Èetras reizes gadâ – „Jauno Laika” krâsains pielikums.

Ik nedçïu

  • Ziòas par latvieðu sabiedrisko dzîvi Amerikâ un citâs mîtòu zemçs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartâna komentâri par notiekoðo Latvijâ un starptautiskajâ politikâ;
  • Intervijas ar latvieðu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultûras apskatnieku vçrojumi un vçrtçjumi;
  • Ceïojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jaunieðu komentâri un viedokïi par latvieðu sabiedrîbas nâkotni ASV un citâs mîtòu zemçs;
  • Amerikas Latvieðu Jaunatnes Apvienîbas lapa;
  • Pasâkumi ASV un Kanâdâ;
  • Intervijas ar jaunajiem mâksliniekiem, mûziíiem un sportistiem;
  • Informâcija par vasaras nometnçm Ziemeïamerikâ;

  • Padomi par dzîvoðanu un mâcîbâm Latvijâ. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziòas
TAVS LATVIEÐU LAIKRAKSTS ÂRPUS LATVIJAS
Ìertrûdes iela 27,
Rîga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tâlr:. 727-385-4256

Sarîkojumu un dievkalpojumu ziòas:
Inese Zaíis
e-pasts: [email protected]

 

127509

Amerikâ, un ar domâm par Latviju
09.07.2022


 

Kârlis Streips


Ðogad pirmoreiz trîs gadu laikâ pârlidoju pâri Atlantijas okeanam ciemos pie mâsâm Èikâgâ. Divus gadus vasaras ceïojums izpalika pandçmijas dçï. 

 

Vasaras atpûtu pavadu mâsas Þubîtes dzîvoklî. Pa dienu dzeru tçju, vçlâk alu. Latvijâ esmu vîna dzçrâjs, bet Amerikâ tieði pie sirds iet alus. Sçþu uz saulainâ balkona, iedzeru, uzpîpçju pa cigâram un lasu, lasu, lasu. Katru rîtu aizeju uz vietçjo veikalu nopirkt tâs dienas The Chicago Tribune numuru. Netâlu no Þubîtes mâjâm ir grâmatu veikals, kurâ iepçrkos. Citâ veikalâ izlasîtâs grâmatas var nodot un saòemt pretim mazu daïiòu no iztçrçtâs summas. 

 

Þubîte zina, ka man brokastîs garðo beigeïi ar to, ko Latvijâ sauc par Filadelfijas sieru. Te varu izstâstît ðî produkta pirmsâkumus mûsu valstî. Pagâjuðâ gadsimta 90. gadu sâkumâ veikalâ ieraudzîju Philadelphia mîksto sieru. Sapriecâjos ïoti. Nopirku pâris pakas, pârnesu tâs mâjâs un…  sazinâjos ar kâdu kulinârijas þurnâlu un teicu –  klau, Rîgâ uzradusies jauna prece no Amerikas. Varbût vçlaties, lai es par to uzrakstu rakstiòu ar receptçm? Protams, man atbildçja. Pagatavoju vistas aknu pastçti (vistu aknas, Filadelfijas siers, vistu aknu desa, citronu sula, kaltçti kapâti sîpoli) un siera kûku. Kâdu gadu es katru mçnesi rakstîju par kâdu jaunu pârtikas preci no Amerikas, kâda bija parâdîjusies  Rîgâ.

 

Man arî ïoti garðo tâ dçvçtie angïu mafini, kas gan nav mafini ierastajâ veidolâ. Angïu mafini ir plakani, un iekðpusç tiem ir daudz bedrîðu. Sagriezti uz pusçm un sagrauzdçti, tie ir perfekti sviesta uzsmçrçðanai. Þubîte arî allaþ sagâdâ daþâda veida brokastu pârslas, kâdas mums garðoja, kad bijâm bçrni. Pârslas bïodâ ar pienu – gardi, jo gardi.

 

Pusdienâs parasti dodos uz kâdu no vietçjiem restorâniem. Tâdu tur ir daudz. Seviðíi meklçju jûras velðu çstuves, kur piedâvâ çdamo gliemju zupu, kâ arî vçþa gaïas kotletes. Nedz çdamos gliemjus, nedz arî vçþa gaïu Latvijâ nekad neesmu atradis, tâpçc tâ ir ïoti garda maltîte Amerikâ.

 

Katru gadu uz Ameriku dodos jûnija beigâs, cita starpâ tâpçc, ka tad te esmu  4. jûlijâ, kas ir ASV neatkarîbas diena. 

 

4. jûlijâ mçs dodamies ciemos pie mâsas Katrînas, kuºa dzîvo tajâ paðâ Èikâgas priekðpilsçtâ, kuºâ uzaugu. Vietçjâ parkâ allaþ ir izpriecas, bçrni (un ne tikai) var braukt panorâmas ratâ.  Vienâ malâ ir slçgta zona pieauguðajiem, kur tiek pârdots alus. Uz skatuves uzstâjas âkslinieki, lai gan apmeklçtâji tiem îpaðu vçrîbu nepievçrð. Ir par ko sarunâties. Vakarâ, kad norietçjusi saule, sâkas salûts. Tas allaþ ir grandiozs un elpu aizraujoðs. Salûta laikâ parkâ atskaòo kâdu dziesmu, kuºas nosaukumâ ir vârds “Amerika.” Vienreiz dzirdçju dziedâtâja Dona Makleina dziesmu “American Pie.” Teicu vienam no darbiniekiem, jûs taèu zinât, ka dziesma ir par mûziíiem, kuºi gâja bojâ aviokatastrofâ. Darbinieks izteiksmîgi paraustîja plecus. Viòam ðî informâcija nebija interesanta. Vçl viena dziesma, kuºa tâs autorei droði vien ir nesusi  miljonus, ir Keitijas Perijas dziesma “Firework.” Tâ sauc raíetes, kuºas salûta laikâ tiek laistas gaisâ, un lieki teikt, dziesma ir perfekta jebkuºâ vietâ, kur tâ kaut kas notiek. Vçlâk vakarâ alejâ aiz Þubîtes mâjas labu laiku var dzirdçt paukðíinâðanu, kur bçrni rotaïâjas ar daudz mazâka apmçra raíetçm. Katru gadu nâkamajâ dienâ laikrakstâ bûs stâsts par tiem, kuºi ir apdedzinâjuðies vai citâdâ veidâ sevi ievainojuði. Taèu, kopumâ òemot, 4. jûlijs allaþ ir ïoti jauka diena. Katrînas vîrs Viesturs grillç daþâda veida gaïu un mielasts allaþ ir lielisks.

 

Ilgus gadus uz Ameriku allaþ lidoju biznesa klasç, jo to varçju atïauties. Pirms pâris gadiem mani  ienâkumi samazinâjâs pamatîgi. Tâpçc nâcâs arî pârdot lielu dzîvokli Rîgas centrâ un pârcelties uz mazâku dzîvokli Purvciemâ. Ðogad, savukârt, mâsas man biïeti uzdâvinâja, un tâ bûs parastajâ klasç. Par to drusku nervozçju, kâ arî par to, ka reiss no Rîgas izlido 9:15 no rîta, un tas nozîmç, ka iepriekðçjâ naktî man bûs ïoti caurs miegs, baidoties aizgulçties. Bet, kâ mans tçtis allaþ teica – lidmaðînas pakaïgals nonâk lidostâ precîzi tad pat, kad priekðgals. Bûs labi!  Reiss atpakaï uz Eiropu no Èikâgas bûs 17.00. 

 

Latvijâ, savukârt, 4. jûlijs ir ar krietni sçrîgâku nozîmi. Tajâ dienâ 1941. gadâ nacisti nodedzinâja trîs sinagogas Rîgâ un vairâkas citas citur okupçtajâ valstî. 4. jûlijs sçru kalendârâ atzîmçts kâ Ebreju tautas genocîda upuºu piemiòas diena. Mûsu valstî nosacîti laimçjâs tiem ebrejiem, kuºi tikai daþas nedçïas pirms nacistu ieraðanâs tapa deportçti uz Sibiriju. Pirms diezgan daudziem gadiem mûsu laikrakstâ bija mana intervija ar ASV apelâcijas tiesas tiesnesi èikâgieti Ilânu Daimondu, kura piedzima Rîgâ un no Latvijas tika aizvesta kâ zîdainis. Viòa stâstîja par tçvoci, kuºð pçc soda izcieðanas Tâlajos Austrumos atgriezâs Latvijâ un konstatçja, ka neviens no viòa ìimenes nab palicis dzîvs…Ebreju skaits mûsu valstî saruka gandrîz par 90 procentiem.  1998. gadâ vizîtes laikâ Izraçlâ tolaik Valsts prezidents Guntis Ulmanis atvainojâs un pauda noþçlu. 

  

 




      Atpakaï