Kapu svētki latviešu leģionāru
Lestenes Brāļu kapos
Katrai tautai ir savi vissvētākie kapi,
pie kuŗiem pieskaitāmas kaujās kritušo kaŗavīru apbedījumu vietas.
Lestenes Brāļu kapi sevī glabā ap
50 000 Otrajā pasaules kaŗā kaujās kritušu, pazudušu latviešu un dažu vācu
kaŗavīru mūžīgu piemiņu tautā.
To liecināja Lestenes Brāļu kapu
sarīkojums 21. augustā, kas bija veltīts šo kapu 10 gadu darbības atcerei. Sarīkojums
sākās ar Goda ozola iestādīšanu un pieminekļa iesvētīšanu Anglijā dzīvojošam
latviešu leģionāram Emīlam Gailim. Viņš plaši financēja kapu izveidošanas un
kritušo ekshumācijas darbus. Financēšanu vēlāk pārņēma pasaules DV
organizācija, mūsu AM un tautas ziedojumi.
Kritušo kaŗavīru kapu kopiņas ziediem
greznojām klusībā. Organizāciju un polītisko partiju pārstāvji bez skaļiem
vārdiem un uzrunām pie pieminekļa nolika vainagus.
Kaŗā sagrautās un daļēji atjaunotās Lestenes
baznīcas zvans aicināja svētku dalībniekus uz sēru un piemiņas dievkalpojumu. To
vadīja mācītāji J. Smilgainis un K. Kovaļevs. Dievkalpojumu papildināja koŗa un
solista dziedātas dziesmas. Baznīca bija dievlūdzēju pārpildīta. Tas liecina,
ka no tautas atmiņas nav izdzēšama kaujās par Latviju kritušo kaŗavīru piemiņa.