Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
Kāds
ir galvenais akcents šai jūsu darba vizītē Latvijā?
M.
S.
Vēlēšanas, protams, vēlēšanas. Turpināt tos darbus un
projektus, ko PBLA iesākusi jau labu laiku iepriekš. Agādināšu, ka PBLA
ietvaros darbojas īpaša komisija Inta Rupnera vadībā, un tā koordinē
visus
pasākumus, kas saistīti ar 10. Saeimas vēlēšanām. Par PBLA kopā ar citu
trimdas
organizāciju un vēlēšanu reformu apvienību VĒL lielo panākumu
grozījumiem vēlēšanu
likumā, izslēdzot tā saukto lokomotīvju principu, laikrakstos Laiks
un BL jau ir bijis rakstīts. Šobrīd tiek īstenoti jauni projekti, un
viens no tiem ir vērienīga priekšvēlēšanu kampaņa ar nosaukumu Tava
balss ir
svarīga Latvijai!. Šajā projektā iesaistījušies Trīs tenori, kuŗi
uzstāsies bez atlīdzības, viņiem
pievienosies grupa Dzelzs vilks, 2 3 minūšu klipā katrs apsolījuši
piedalīties visi trīs atjaunotās Latvijas Republikas prezidenti
Guntis
Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers. Šajos
koncertizbraukumos
dosies līdzi arī PBLA pārstāvji, kas uzrunās cilvēkus, aicinot doties
uz balsošanu. Tas šobrīd ir pats svarīgākais
pārliecināt cilvēkus doties uz vēlēšanu iecirkņiem un atbildīgi
nobalsot. Jā,
cilvēki ir dusmīgi, vīlušies, braucs prom no dzimtenes. Liela daļa
nezina, par
ko balsot. Mēs nevaram un nedrīkstam aģitēt par kādu noteiktu polītisko
spēku
vai partiju un, lai nekļūdītos, lai nepārkāptu likuma normas, kopā ar
minētā
projekta vadītāju Lauri Krastkalnu bijām uz tikšanos ar KNAB
(Korupcijas
novēršanas un apkaŗošanas biroja) vadītāja vietnieku Alvi Vilku.
Piebildīšu, ka koncerti notiks 25 30 Latvijas vietās,
aptveŗot pēc iespējas vairāk novadu. Bet 22. septembŗa vakarā mākslinieki
sniegs koncertu Rīgas Latviešu biedrības zelta zālē.
PBLA
gadskārtējā sēde šogad notiks no 22. līdz 24. septembrim Rīgas Latviešu
biedrības namā. Šādam patiešām vērienīgam projektam taču nepieciešams financējums.
Kur to ņemat?
Visu aprīli pavadīju
ceļā, piedaloties ārzemju latviešu organizāciju sarīkojumos: no 9. līdz 11.
aprīlim LNAK sesijā Toronto, no 16. līdz 18. aprīlim Vašingtonā Daugavas Vanagu
ASV gada sanāksmē, no 24. līdz 25. aprīlim DV Kanadas gadskārtējā sapulcē
Toronto, no 30. aprīļa līdz 2. maijam ALAs kongresā Sanfrancisko un visur
guvu atbalstu. Tātad projektu Tava balss ir svarīga Latvijai! financiāli
atbalsta PBLA, ALA, LNAK, DV ASV un Kanadā, kā arī DV Toronto nodaļa. Esam
aicinājuši šai kampaņā iesaistīties arī Anglijas un Austrālijas tautiešus.
Kā
zināms, šogad ārzemēs ir arī vairāk vēlēšanu iecirkņu.
Jā, un par to
jāpateicas labajai sadarbībai ar LR Ārlietu ministriju un Centrālo vēlēšanu
komisiju. Ļoti nozīmīgu darbu ir paveikusi ALA, nodrošinot 15 vēlēšanu iecirkņu
darbību, arī Kanadā šogad būs trīs vēlēšanu iecirkņi. (Žēl, ka neizdevās
izveidot vēl vienu Vankuverā, kur ir daudz t. s. jauniebraucēju!) Kā zināms,
darbojas arī mobilās darbstacijas Amerikā un Kanadā, lai cilvēki varētu saņemt
jaunas pases un atjaunot vecās. Tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi
Dombrovski, pateicu viņam lielu paldies par šo nozīmīgo jautājumu financiālo un
organizātorisko izkārtojumu no Latvijas valdības puses.
Par
ko vēl runājāt, tiekoties ar Dombrovska kungu?
Mūsu tikšanās laikā 9. jūnijā saņēmu no Ministru prezidenta
Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanas plānu Latvijas
skolās 2011. gadam- kā zināms, arī šis temats arvien ir starp PBLA
prioritātēm. Izglītības un zinātnes ministrijā ir tapusi attiecīga koncepcija,
kas gan vēl prasās papildināma. Šai darbā iesaistījies mūsu konsultants Valters
Nollendorfs kopā ar pārstāvjiem no Okupācijas mūzeja. Tas ir vērtējams par
nozīmīgu soli PBLA mērķu īstenošanā.
Un vēl Dombrovska kungs apsolīja, ka tad, ja viņš būs arī
nākamajā valdībā, viņš darīs visu, lai tiktu pieņemta Delarācija par sadarbību
ar ārzemju latviešiem, tostarp arī ar jauno trimdu. Kā zināms, iepriekšējām
valdībām šādas stratēģiskas programmas nebija. Gribu piebilst, ka ļoti cienu un
augstu vērtēju Valdi Dombrovski un viņa veikumu Latvijai tik ļoti smagā posmā.
Cilvēks ar valstisku domāšanu un atklātu valodu.
Runājot par PBLA stratēģiju, jāmin vēl viena nozīmīga
tikšanās ar ārlietu ministru Aivi Roni un ĀM speciālo uzdevumu vēstnieku Juri
Audariņu, lai pārrunātu Ārlietu ministrijas un PBLA sadarbības memorandu. Tas
ir vienkāršāks, ne tik birokratisks, kāds tas bija ar ĪUMSILS, pašlaik ir nodots
izvērtēšanai juristiem, un es ceru, ka manas nākamās vizītes laikā Rīgā tiks
parakstīts.
Darba kārtībā, protams, ir arī aktuāls jautājums par dubultpavalstniecību.
Šai sakarā tikos ar konsultanti Andu Ozolu apspriedām Satversmes tiesas 13.
maija lēmumu.
Turam roku uz pulsa arī jautājumā par Okupācijas mūzeja
būvdarbu financēšanu. Nosūtītas vēstules V. Dombrovskim un kultūras ministram
I. Dālderim, lūdzot paskaidrojumus par vilcināšanos ar financēšanu.
Raksturojot
reformas Latvijā, pazīstamais ekonomikas profesors Gundars Ķeniņš Kings
izteicās ar zināmu ironijas devu tas izskatās kā jēru pārdzīšana no viena
aploka nākamā pa ceļam kāds pazūd, kādu nokauj...
Par valstisku reformu polītiku tiešām grūti
runāt. Ikreiz, būdams Latvijā, nebeidzu brīnīties par lielo birokratiju, par
lielo ierēdņu skaitu, par pēkšņi dubultotām un trīskāršotām algām... Tas taču
nav iespējams, nekur! Birokratiskais aparāts tiešām bija jāsamazina, kā arī ar
to saistītie milzu izdevumi. Gribot negribot jāmin Igaunija, kas saimniekoja
prātīgāk. Mēs taču arī varējām būt turpat.
Un
tomēr vai esat optimists?
Vienmēr
tāds esmu bijis! Un arī krizes mācībās saskatu pozitīvo. Tiekoties ar radiem
un draugiem Latvijā, arī Latvijas laukos, esmu novērojis sarunas sākumā
cilvēki sūrojas, raizējas, pauž sašutumu, taču, kad aprunājamies un es pastāstu par savu pieredzi, iesaku būt
rosīgākiem darba meklējumos un prātīgāk plānot savu sadzīvi, manu, ka esmu
cilvēkus iedrošinājis un pārliecinājis, ka viss ir lielākoties pašu spēkos un
pašu rokās. Beigās sarunas kļūst gluži konstruktīvas. Joprojām esmu
pārliecināts, ka krizes skartam cilvēkam ir jādod rokās makšķere, nevis zivs.
Tā ir labākā un godīgākā palīdzība.