LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Latviešu organizācijas

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

Jaunā gada rezolūcija
Apskatīt komentārus (0)


27.12.2011


 

Jaunā gada rezolūcija

 

Veco gadu aizvadot, daudzi no mums pārdomās, kā uzlabot sevi un savu dzīvi nākamajā gadā. Laba daļa to darīs, solot sevi kaut kā labot un visu labāk kārtot. Šādus solījumus sev parasti saucam par Jaunā gada rezolūcijām un šīs rezolūcijas cenšamies, cits dedzīgi, cits tikai formas pēc izpildīt un ieviest par savas dzīves sastāvdaļu.

 

Arī mums, Latvijas pavalstniekiem ārzemēs, būtu jāseko šai tradicijai un jāpieņem sev un savai valstij par labu viena rezolūcija, ko varam iedzīvināt tikai ar dažu stundu darbu.

 

Ļoti iespējams, ka 2012. gada februārī notiks tauta nobalsošana par to, vai pieņemt krievu valodu par otru valsts valodu. Šī tautas balsošana notiks, jo Saeima noteikti noraidīs šādu propoziciju un Satversme nosaka, ka tādā gadījumā jautājums nododams tautas nobalsošanai. Tautas balsojumā, tāpat kā Saeimā, šī propozicija izkritīs cauri, jo krievu valodas kā otras valsts valodas atbalstītāju starp Latvijas pavalstniekiem ir pārāk maz, lai savāktu nepieciešamo balsu skaitu.

 

Tātad, pat ja neviens, kas ir pret krievu valodu kā otru valsts valodu, tautas balsojumā nepiedalās, krievu valoda nekļūs par otru valsts valodu. Bet padomāsim drusku tālāk nākotnē - kas notiks pēc šīs tautas nobalsošanas, kuŗā tie, kas atbalsta krievu valodu kā otru valsts valodu, būs piedalījušies vismaz tik lielā skaitā kā parakstu vākšanas akcijā, bet latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas atbalstītāji nebūs piedalījušies vai piedalīsies tikai minimāli. Pasaules acīs tas skaidri parādīs, ka krievu valodas atbalstītāji būs teikuši savu vārdu samērā iespaidīgā skaitā, bet viņu pretnieki, mēs, šajā jautājumā esam viealdzīgi.

 

Faktiski šis balsojums ir nevis vairs par valodām, bet drīzāk par spēku samēru Latvijā un par izdevīgāko propagandas poziciju.

 

Visa šī lieta, no parakstu vākšanas līdz tautas nobalsošanai, ir vienkārša un atklāta provokācija, kuŗas atbalstītāji labi saprot, ka viņi neuzvarēs. Viņi drīzāk grib radīt neapstrīdamu faktu, ka krievu valodas atbalstītāji pilnīgi demokratiski un likumīgi prasa ievērojamai pavalstnieku daļai līdzīgas tiesības un ka pret šādu prasību nav ne mazākās pretastības vai tā ir tikai minimāla. Šāda situācija radīsies, ja mēs, Latvijas pavalstnieki ārzemēs un mūsu brāļi un māsas Latvijā, šajā tautas nobalsošanā nepiedalīsimies.

 

Iedomāsimies milzīgo propagandas ieroci, ko būsim uzdāvinājuši krievu mērķu atbalstītājiem ar to, ka balsojumā nepiedalīsimies. Iedomāsimies, cik un kādi laba nodoma rosināti, bet naīvi cilvēki no ES, EDSO, ANO un citām starptautiskām iestādēm brauks uz Latviju, lai pārmestu mūsu valdībai, ka tā diskriminē krieviski runājošos un neievēro savu pašu pavalstnieku skaidri izteikto attieksmi šajā jautājumā. Tieši tas ir rezultāts, uz ko cer šīs propozicijas ierosinātāji un atbalstītāji.

 

Tāpēc aicinu katru Latvijas pavalstnieku ārzemēs pieņemt šo jaunā gada rezolūciju par piedalīšanos tautas balsojumā par krievu valodu kā otru valsts valodu un balsot „PRET”. Zinu, ka tas daudziem prasīs vairākas stundas, lai nokļūtu tuvākajā vēlēšanu iecirknī, zinu, ka tas daudziem būs ļoti neērti un dārgi, bet tas ir jādara, lai rezultāts nepārprotami rādītu, ka lielais pavalstnieku vairākums ir pret krievu valodu kā otru valsts valodu un ka mēs neļausim saviem ienaidniekiem iegūt morālu pārsvaru tikai tāpēc vien, ka esam kūtri vai slinki.

 

Iesim balsot un balsosim „PRET”!

 

PBLA saimes vārdā novēlu visiem veiksmīgu un veselīgu Jauno gadu!

 

Ints Rupners,

PBLA valdes priekšsēdis




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA