Gaidāma Bruno Skultes baleta pirmizrāde Rīgā
Apskatīt komentārus (0)


26.10.2011

---

Attēlā: Evalda Dajevska zīmējums, kas 1970. Gadā kalpoja par pamatu izrādes „Koklētājs un velns” plakātam un programmai, reproducēts no P. Dajevska archīva

Gaidāma Bruno Skultes baleta pirmizrāde Rīgā

 

Komponists Bruno Skulte 1969. gadā sarakstīja baletu „Koklētājs un velns”, 1970. gadā tas piedzīvoja izrādes Ņujorkā un Toronto, kad iestudējuma panākumu pamatā bija ne tikai mūzika, bet arī Evalda Dajevska dekorācijas un tērpi.

 

Tagad, kad vēl svaigā atmiņā saviļņojums, kas valdīja vasaras sākumā,  kad dzimtenē tika pirmizrādīta B. Skultes opera „Vilkaču mantiniece”, pienākusi kārta arī citam komponista darbam – baletam „Koklētājs un velns”. Šī notikuma rosinātāja ir Rīgas Latviešu biedrība (RLB), un piektdien, 4. novembrī, biedrības Zelta zālē notiks baleta pirmizrāde Latvijā.

 

Choreografe ir Regīna Kaupuža, dejos Rīgas Choreografijas vidusskolas audzēkņi, diriģēs Andrejs Jansons, mūziķu vidū būs Nacionālā operas orķestŗa  mākslinieku grupa, koklētāju ansamblis „Kārta” Māras Vanagas vadībā, RLB dieviešu koris „Ausma”, ko vada diriģents Jānis Zirnis.

 

Tuvās pirmizrādes intrigu pastiprina arī  Evalda Dajevska mākslas līdzdalība šai nozīmīgajā notikumā. Baleta izrādē tiks izmatoti mākslinieka oroiģinālie dekorāciju gleznojumi, kas brīnumainā kārtā labi saglabājušies bija noglabāti kādos bēniņos Kanadā. Tagad tie nogādāti dzimtenē un pirmizrādē Rīgas Latviešu biedrībā palīdzēs radīt šim skatuves darbam autoru iecerēto noskaņu.

 

Pirmizrādes sagatavošanā lielu atbalstu sniedz galvenie labvēļi – a/s Kokapstrāde 98 un Māra Dole. 

 

***

 

Taču vēl pirms šī notikuma skolēnu brīvdienu nedēļā 27. oktobrī diriģents un komponists Andrejs Jansons kopā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas koka pūšaminstrumentu kvintetu aicināja uz sarunu par mūziku, komponistiem, diriģentiem un pūšaminstrumentiem. Šī koncertprogramma, kas bija veltīta skolu audzēkņiem un citiem interesentiem, veidojās kā saruna starp klausītājiem un mūziķiem. Starp sarunām notika atsevišķu skaņdarbu demonstrējumu un tika stāstīts, kas ir melodija, kas pavadījums, kas ir komponists, kā notiek instrumentācija, kao dara diriģents utt. Skanēja K. V. Gluka, J.S. Bacha, J. Haidna, L. van Bēthovena u.c. komponistu skaņ’darbi. Kaut arī koncerta ievirze bija uz 3.-4. klašu skolēniem, saruna par mūziku un instrumentiem pulcēja dažādu vecumu interesentus.

 

G.S.