Pārdomas par latviešu sabiedrības nākotni Amerikā
Apskatīt komentārus (1)


03.02.2010

Aiva Ieviņa
„Jauno Laiks”

Valsts neatkarības svētki vienmēr man liek pārdomāt latviešu sabiedrības stāvokli ārzemēs. Šis bija īpaši interesants gads pārdomām, jo dažas dienas pirms mūsu vietējā Ziemeļkalifornijas 18. novembra akta, saņēmu interesantu īsziņu no kāda drauga. Atbildot uz jautājumu, „Vai tu būsi namā sestdien?” viņš atbildēja: „Vajadzētu, jo latviešu sabiedrība Sanfrancisko mirst.” Pirms dažiem mēnešiem es tam būtu piekritusi, un pati būtu jutusi to bezcerību, ko jūt daudzi ārzemēs dzīvojošie mūsu paaudzes latvieši. Bet tajā vakarā viņa bailes par mūsu latviešu sabiedrības uzturēšanu mani mazliet pārsteidza.

Es tieši tajā mirklī biju ceļā mājās no tautas deju uzveduma, kurā uzstājos ar Sanfrancisko jauniešu tautas deju grupu „Ritenītis”. Pirms pāris nedēļām biju apmeklējusi dziesmu vakaru Sanfrancisko pilsētā, un vēl pirms tam biju bijusi uz trīs tenoru koncertu mūsu latviešu biedrības namā. Kopš es te šovasar pārcēlos, Ziemeļkalifornijas latvieši ir bijuši daudz draudzīgāki un sabiedriskāki, ne kā es biju  gaidījusi. Jaunieši bija ļoti atsaucīgi, ātri iepazinos ar vairākiem jauniem draugiem. Man likās, ka latviešu sabiedrība te ir aktīvāka ne kā daudzās citās Amerikas pilsētās! Kāpēc tad manam draugam likās ka sabiedrība šeit mirst?

Atbilde, man liekas, saistās ar jauniešu vienotību. Te, Sanfrancisko, ir daudz latviešu jauniešu, bet tie visi dzīvo diezgan tālu cits no cita, un ne visi savā starpā ir pazīstami.  Tie, kas cits citu labi pazīst, ir iepazinušies latviešu skolās, nometnēs un ALJA sarīkojumos, bet ir vēl daudzi, kas nesen pārcēlušies uz šejieni no citām pilsētām vai no Latvijas, viņi nav paspējuši ar to centrālo jauniešu grupu iepazīties.

Ir viegli nejauši aizrauties ar negatīviem spriedumiem par latviešu sabiedrības nākotni, kad latviešu skolas un vasaras nometnes mūs vairs tik cieši nesaista, kad obligātie latviešu sarīkojumi nav vairs obligāti, kad mūsu universitātes gaitas ir beigušās un mums ir jāsāk uzvesties kā nopietniem pieaugušiem cilvēkiem. Mūsu tuvāki latviešu draugi atrod darbus citās pilsētās, un mums sāk likties, ka mūsu vietējā latviešu sabiedrība sajūk. Bet tā nav. Protams, ir grūti atvadīties no vecajiem draugiem, bet mums ir jaatceras, ka viņi droši vien nav vienīgie latvieši mūsu pilsētās. Ir jāatceras, ka ikkatru gadu Amerikā iebrauc ļoti liels skaits latviešu no Latvijas, oficiāli gan 150-300 (European Migration Network numuri) un daudzi no tiem nonāk mūsu pilsētās. Jo vairāk mēs viņus uzmeklējam un iesaistām mūsu vietējās latviešu sabiedrībās, jo stiprākas tās būs.

Mēs nevaram sagadīt, ka viņi mūs atradīs. Daudzi nezina, kā atrast latviešu sarīkojumus, un varbūt pat nezina, ka Amerikas pilsētās vispār ir pietiekami daudz latviešu, lai kaut ko organizētu. Un pat, ja viņiem laimējas tos atrast, vietējie latvieši ne vienmēr ir draudzīgi pret svešiniekiem. Dzirdēju stāstu par kādu meiteni, kas pārcēlās no Latvijas un aizgāja uz kādu latviešu biedrības sarīkojumu, kurā neviens ar viņu nerunāja, un viņa tāpēc vairākus gadus tur neatgriezās. Kāpēc atgriezties sabiedrībā, kur nevienam neinteresē pat ar tevi sasveicināties?

Visur dzird par to, cik daudzi latvieši pēdējā laikā izbrauc no Latvijas, bet cik bieži mēs mēģinām uzmeklēt mūsu vietējos jauniebraucējus? Ja mēs pie tā nepiestrādāsim, cietīs ne tikai mūsu vietējās sabiedrības, bet arī visas pasaules latviešu sabiedrība. Mēs nevaram atļauties zaudēt tautiešus mūsu pašu slinkuma dēļ!

Ja mēs gribam uzturēt latviešu sabiedrību ārzemēs, mums vajag sameklēt šos jauniebraucējus un iesaistīt viņus mūsu nodarbībās un draugu pulkos. Komunikācijas tehnoloģija mūsu gadu gājuma cilvēkiem nav nekas svešs – mēs visi mākam lietot internetu, un zinām, cik ātri varam iegūt informāciju un izplatīt ziņas caur pazīstamām saitēm facebook.com un draugiem.lv. Piemēram, draugiem.lv portālā, meklējot “Sanfrancisko” parādās 29 rezultāti, no kuriem es pazīstu tikai divus (pārējie draugi pārsvarā raksta “San Francisco” ar c burtu). Ja mēs varētu izsludināt mūsu latviešu pasākumus tiem divdesmit septiņiem nepazīstamiem latviešiem, pat ja atbildētu tikai pieci, tas par pieciem cilvēkiem kuplinātu mūsu sabiedrības skaitu!

Atrast vēl latviešus tomēr nav jēgas, ja mums nav nekas padomā, kā viņus iesaistīt mūsu sabiedrībā. Mums ir jāsanāk kopā, lai iepazītos un uzturētu šīs draudzības. Pie tā kādam ir jāpiestrādā; ir vajadzīgi regulāri pasākumi, un vajag tos plaši izsludināt gan latviešu centros, skolās, un baznīcās, gan bieži apmeklētos interneta portālos. Un nav tikai jauni pasākumi, kas ir vajadzīgi; jauniešu palīdzība ir vajadzīga latviešu biedrībās, skolās, un baznīcās, lai tās varētu turpināt darboties un dot mums iespēju sanākt kopā.

Mēs katrs esam atbildīgs par mūsu latviešu sabiedrības labklājību – ja mēs katrs nepiestrādājam pie tās uzturēšanas, sabiedrības drūmi paradzētā nāve būs mūsu vaina. Mums katram ir talants, ko varam lietot latviešu sabiedrības labā; katrā pilsētā ir kāds jaunietis, kas prot labi organizēt pasākumus, kāds, kas prot labi tos izsludināt, un vēl cits, kas var visus par to sajūsmināt. Trūkst tikai uzņēmības. Kādam vajag to visu ierosināt. Aicinu TEV, latviešu jaunieti, uzņemties atbildību par Tavu vietējo latviešu sabiedrību. Ko TU šodien darīsi tās labā?

Amerikas Latviešu aunatnes apvienības pasākumu rīkošanas fonds piedāvā palīdzību latviešu jauniešiem rīkot pasākumus savās vietējās pilsētās. Tuvāka informācija,  rakstot ALJA priekšsēdim Markum Apelim – [email protected].