LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Jauno LAIKS

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

26207

Jauns projekts „Trimda dimd”
Apskatīt komentārus (0)


04.09.2012


"Vai tiešām mēs toreiz bijām rik traki?" Arnolda Kārkla stāstījums pārsteidz Gati Gaujenieku "Akacis"

 

Jauns projekts  „Trimda dimd”

 

„Jauno Laiks” saruna ar dokumentālo filmu režisori un operatori Māru Pelēci no Mineapoles.

 

Milvoku dziesmu svētkos varēja redzēt, kā tu intervē dzejnieku Juri Kronbergu, kā arī pazīstamus trimdas populārās mūzikas pārstāvjus. Vai vari pastāstīt par savu jaunāko projektu?

Es, Mārtiņš Sīmanis un Korijs Avots (Cory McLeod) taisām īsfilmas un video par trimdas mūzikas vēsturi un trimdas mūziķiem.

Kā radās šāda ideja? Sēžot un klausoties „Trīs no Pārdaugavas” ?

Apmēram tā. Es jau 2004. gadā Latviešu fondam iesniedzu pilnmetrāžas filmai līdzīgu projektu, bet tas tika nolikts pie malas, jo atbalstu nepiešķīra. Nolēmu strādāt pie citiem projektiem,  sevišķi „Souvenirs” . Šis projekts veiksmīgi gāja uz priekšu, jo bija atbalsts. Šogad Latviešu fondam, Latviešu organizāciju apvienībai Minesotā (LOAM), kā arī TILTAM iesniedzām trimdas mūzikas projektu. Un TILTS bija pirmais, kas atbalstīja, tad LOAM.

Man vienmēr ir bijusi mīļa trimdas populārā mūzika, interesē ne tikai diskogrāfija, bet man patīk aprunāties ar cilvēkiem, kā ir tapusi mūzika, gan kā rakstīti teksti,   kā mūziku sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados ierakstīja – mājas studijās. Tā ir mūsu vēsture, tāpēc mani tas arī interesē, jo katram laikmetam ir sava mūzika, savi tehniskie risinājumi. Pagājušo vasaru, sēžot ar Mārtiņu Sīmani tepat „Atbalsīs” pie Garezera, sākām spriest par Ilmāra Dzeņa platēm, un to, ka viņš lietoja instrumentus, kas nebija raksturīga latviešiem. Tekstos viss ir latvisks, bet viņš paņem kaut ko no tās vides, kur dzīvo, un izveido ko jaunu.

Jūs vēlaties radīt virkni īsfilmu, kas būs redzamas tīmeklī. Kas ir tās personības, kuras jūs intervējat?

Vispirms tie ir paši mūziķi, piemēram, intervējām Gati Gaujenieku un Arnoldu Kārkli (Akacis), arī tekstu autorus. Visiem, ar kuriem es satiekos, es saku, ka mēs cenšamies dziļāk iepazīties, jo bieži vien var parunāties stundu, bet otrajā, trešajā stundā var uzzināt vēl vairāk par sīkumiem, kas pašam radītājam nešķita būtiski. Mērķis ir radīt īsus sižetus starp sešām un desmit minūtēm un tad salikt kopā filmā, lai redz arī tie,  kas internetā varbūt nevar mūsu materiālu noskatīties.

Ar fotogrāfijām ir vienkāršāk, taču vislielākās grūtības būs iegūt filmētu materiālu, teiksim no Akača, Frikadeļu zupas, Arvīds un Mūrsitēji, Trīs no Pārdaugavas koncertiem. Varēti aicināt „Laika” lasītājus, ja viņiem ir ar video vai filmu kamerām uzņemti materiāli no sešdesmitajiem, septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem, nodot tos tavā rīcībā?

Tieši tā. Un labi, ka šodien varam to pārrakstīt uz HD. Mēs to atlīdzinātu, bet, ja materiāls nav pārrakstīts digitāli, tad mēs varētu palīdzēt: teiksim, cilvēkam ir vecās filmiņas vai video, kas nav šodien vairs tik bieži sastopams, un ja tas projektā iederētos, tad varat mums atsūtīt ar apdrošinātu pastu un mēs oriģinālo materiālu atsūtīsim jums atpakaļ līdz ar DVD kopiju. Ja cilvēks negrib sūtīt oriģinālu, mēs varam viņa pilsētā uzzināt, kur to vislabāk var pārrakstīt, ja persona pati vēlas to aizvest, mēs šo pakalpojumu  apmaksātu. Tikai jāraugās, lai materiāls būtu augstākajā kvalitātē (HD), jo bieži vien cilvēki ņem un ieraksta uzreiz DVD”.

Kādus mūziķus tu gribētu intervēt, kas varbūt nav tik bieži sastopami latviešu sabiedrībā?

Dziesmu svētkos bija dzejnieks un dziesmu tekstu autors Juris Kronbergs, Vilnis Baumanis (Trīs no Pārdaugavas), arī Gatis Gaujenieks un Arnolds Kārkls. Ļoti vēlamies satikt arī Ilmāru Dzeni, kuram man vēl jāuzraksta. Baumaņa kungs atnāca uz interviju un viņam jau bija DVD ieraksts ar materiāliem, viņš man iedeva arī liela formāta fotogrāfijas, ko ieskenēt. Tātad mums jau ir, ar ko strādāt.

Pirmā trimdas rokgrupa bija „Saules brāļi”, kur spēlēja brāļi Graši. Tas bija ļoti, ļoti sen, un jāšaubās, vai saglabājušies filmu ieraksti… .

Jā, un ir grupas, kuras neierakstīja savas dziesmas pat audio formātā. Tagad mēs varam viņu stāstīto ierakstīt video.

Ja skatāmies nākotnē, šī nav tava vienīgā iecere. Filma „Suvenīrs” ir pazīstamākā, bet tu strādā arī pie citiem projektiem.

 „Suvenīrs” būs šoruden redzams divos festivālos ASV, filma tātad turpina izplatīties. Nākamo vasaru, kad būšu Latvijā, atkal strādāšu pie projekta „Burts”, tā ir dokumentālā filma par burvestībām Latvijā. Dzīvojot Latvijā, nākas sastapties ar dažādiem ticējumiem, sakāmvārdiem, ticību  pūšļotājiem, tāpēc man radās jautājums, kādā līmenī tie tiek lietoti un kādu lomu ieņem cilvēku ikdienā?

 

Sekot informācijai par „Trimda Dimd!” varat atrast informāciju Facebook „MaraPele Films”;

epasts [email protected]

un drīzumā www.trimdadimd.com




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA