Mi guitarra es mi mujer
Apskatīt komentārus (1)


13.04.2011

---

 

Mi guitarra es mi mujer

Pieminot Andri Kārkliņu, El Leton †2011.26.03.

 

Tajā tālajā vasarā, kad bija degošas smiltis, zili zaļa jūra, cikādes pīnijās, glāze veterano maksāja 30 centus un tranzistorā varēja uztvert vienīgi Radio Kairo transā novedējas arabu melodijas, Andrès spēlēja San Fernando.

 

Skatuve bija par mazu bāriņu galvenās ielas malā stāvoša garāža ar vienā pusē atvērtām, noputējušām divviru dturvīm.

 

Mugursienā mūŗa lete. Aiz tās apbrīnojami sievišķīgas, izmeklēti skaistas meitenes ar pārliecinošu erotiku – blūzītēm vaļā, viena podziņa par daudz. Gar sienām mazi galdiņi ar diez kur salasītiem krēsliem. Uz tiem grozījās, kā no darba nākuši, kantaini, netīri, sasvīduši, ar veselīgu mačismu apveltīti lokālmatadori.

 

Andrès iesāk Malagēnu. Kā karsts Sahāras vējš tā pārpūš pāri telpai un senajai Malagas ostai. No publikas skaļi izsaucieni, piezīmes. Varētu pieņemt, ka tā pārkāpusi slieksni jebkādiem saprātīgiem argumentiem.

 

Atmosfaira sabiezē. Jāsāk baidīties par drošību. Pieceļos kājās, jo arī Andrim piemita neaprēķināms temperaments. Un taisni tad, it kā pieliekot uguni mīnas auklai, motoru dārdinādams, pie ieejas piebrauc puisis ar enduro (iecienīts motocikls, sevišķi piemērots liedaga postīšanai).  Saskatāmies. Vai atkal vecais triks – traucēt spēlēšanu?

 

Pasūtinu sev dubulto konjaku. Andrès, ģitaru no rokām neizlaizdams, nesteidzīgi aiziet līdz durvīm. Varēja pieņemt, ka viņš ar to gāzīs. Tomēr nekas nenotiek. Nezinu, ko viņi runāja, bet motoru izslēdza.

 

Tad cēlās kāds no vietējiem param-param grāvēju stīgu sitējiem. „Iedod man savu ģitaru, es tev parādīšu, kā jāspēlē!” Bārā iestājas nāves klusums. Visi pieceļas. Bezizejas situācija.

 

Andrès paskatās apkārt un saka: „Es to nevaru darīt... es to nevaru darīt, jo mana ģitara ir mana sieva.”

 

To saprata. Vēl viens elpas vilciens, tad eksplozīvi aplausi, uzdzeršana, apkampšanās, vīrišķības apliecinājumi.

 

Tajā naktī dziļā draudzībā kopā ar dažiem entuziastiem aizklīdām līdz Fondai Pepē, tad līdz Vardītēm – Las Ranas, kur korķus pacilātā omā mums izsita vēl vienai otrai labai pudelei. Andrès spēlēja visu nakti.

 

Pēteris Purmalis

 

P. S. Mēs Andri Kārkliņu Spānijā saucām par Andrès, tāpēc rakstīju gan Andris, gan Andrès. Stāstītais atbilst patiesam notikumam.