Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā Jauno Laika krāsains pielikums.
Ik nedēļu
Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.
JAUNO LAIKS
Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
Pasākumi ASV un Kanādā;
Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
NATO Stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra (STRATCOM) direktors Jānis Sārts par Latvijas robežas apdraudējumu un komunikāciju ar iedzīvotājiem intervijā Sallijai Benfeldei
ALAs mūzeja vadītāja Renāte Grāvere intervijā Ligitai Kovtunai
Šā gada pavasarī, kad ALA ģenerālsekretāre Marisa Gudrā darīja zināmu ALA valdes lēmumu apstiprināt tevi par Latviešu mūzeja direktori, P. Dajevskis teica: Renātes stāsts ir fantastiska mutvārdu liecība, kas paver citu dimensiju par latviešu neatkarības centieniem. Mūzejs ir kā heritage center, kas kalpo ne vien kā vēstures atstāsts, bet ir arī mūsdienu un laikmeta sarunu veicinātājs, kas dod kontekstu un cerību. Kā tas tev izdevies un kur smēlies savas zināšanas?
Mārtiņš Andersons: "Jāpiezīmē, ka lielie Amerikas investori nekad neskatīsies uz Latviju kā vienu izolētu vietu viņiem interesē vismaz Baltijas reģions ar tā septiņiem miljoniem iedzīvotāju, vai pat Ziemeļeiropa, bet vislabāk visa Eiropa. Rezultātā mērķis ir noslēgt sadarbības ar Latvijas uzņēmumiem kā pirmais solis uz plašāku sadarbību Eiropā. "
"..cilvēki tiecas tur, kur ir interesanta dzīve. Nu, laikam taču pie latviešiem ir interesanti, ja jau, piemēram, Gaŗezerā un Kursā jaunieši ir pat gatavi vasaras laikā iet skolā! Acīmredzot iespējas iegūt jaunus draugus, jaunu latviskuma pieredzi ir spēcīgs motīvs."
"Sapnis par Baltijas valstu vienotu institūciju un kopīgu saskaņotu darbību viena liela kopīga projekta īstenošanā neīstenojās. Katra valsts savu deķi arvien vairāk velk uz savu pusi. Es personīgi vienmēr esmu iestājies par to, ka jāsaglabā projekta kopīgā ideja, un mēģinu panākt, ka starptautiskais uzņēmums pārstāv mūsu visu trīs valstu kopīgo vīziju un tādu to arī īsteno. Jātiek vaļā no līdzšinējā izolētā jeb katram sava dzelzceļa tīkla. Un visvairāk negribētos norobežošanos katram savās ekonomiskajās interesēs. Jābūt vienotam tirgum, kuŗā varētu ienākt arī starptautiskie spēlētāji un kurā varētu iekļauties arī starptautiskie investori."
"Iesaistot jaunus ieviržu un projektu vadītājus, izdevies 2x2 kustībai nodzīvot līdz 60. jubilejai tiekoties ar savējiem, saprast, ka esmu latvietis, un ko tas man nozīmē. Turklāt nometņu vadītāji vienmēr bijuši paša augstākā ranga latvieši, kuŗi dinamiski prata ietekmēt un iedvesmot jaunatni Vaira Vīķe-Freiberga, Andris un Jānis Trapāni, Andris Ritmanis, Ģirts Kaugars, Voldemārs Gulēns no Kanadas, Vilis Vītols no Venecuēlas un daudzi citi."
"Jāteic, kultūras vide ir ļoti draudzīga, iekļaujoša. Veidojas un stiprinās diasporas kultūras saites ar Latviju. Īpašs prieks ir par Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienību, ko vada Renāte Albrehta, kā arī par Austrāliju, kur jau gadiem strādā diasporas koru virsdiriģents Ivars Cinkuss, arī Eiropā, kur ELA Kultūras nozari vada Anda Baltmane. Cieša vienotība ir gan starp mītnes zemju organizācijām, gan tām ar Latviju. Vienoti daudzveidībā kā Eiropas Savienības lozungā!"
"Pirms divdesmit gadiem starp latviešiem bija jūtama lielāka nesaskaņa nekā patlaban, jo tie cilvēki, kuri bija atbraukuši pēc kara, bija politiskie bēgļi un savā domāšanā atšķīrās no tiem, kas iebrauca vēlāk nekā ekonomiskie bēgļi labākas dzīves meklējumos. Bet situācija ir ļoti mainījusies, un es uzskatu, ka saskaņa starp latviešu paaudzēm ir ļoti laba, jo cilvēki ir iemācījušies viens otru pieņemt. Sanfrancisko diasporu patlaban vada tie gados jaunie latvieši, kuri ir iebraukuši nesen, kuriem ir ģimene un kuri vēlas, lai viņu bērniem ir latviešu skola. Ziemeļkalifornija ir attīstīts biznesa centrs, kur ir daudz jaunuzņēmumu, un Latvijas jauniešiem ir profesionāla interese meklēt iespējas savas karjeras izaugsmei. "
"Eiropas diasporu veido galvenokārt jauniebraucēji, liela daļa no kuriem Latviju ir pametusi ar rūgtumu. Rūgtums ir par to, ka netika saņemts valsts atbalsts krīzes gados, kālab nācās aizbraukt. Ir vilšanās un viedoklis, ka Latvijas valstij vajadzētu atbalstīt aktivitātes, lai cilvēki savu valstisko piederību saglabātu."
Uzņēmējs un inženieris no Ņūdžersijas, bijis arī Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Bostonā Reinis Sīpols, uzaudzis patriotiskā latviešu ģimenē, lielu daļu savas dzīves vienmēr ir veltījis darbam Amerikas latviešu kopienā, bet pēdējos gados viņa interešu lokā ir arī atbalsts Latvijas ekonomikai un ASV latviešu diasporas pārstāvju atbalsts Latvijas uzņēmumiem.
Latvijas Goda konsulāts Dienvidkalifornijā darbojas kopš 2011.gada, un pa šo laiku Latvijas goda konsuls Dienvidkalifornijā Juris Buņķis ir uzņēmis neskaitāmas valsts amatpersonu vizītes, palīdzējis neskaitāmi daudziem tautiešiem gan vīzu, gan pasu jautājumos, un vienmēr, kad vien laiks atļauj, redzams arī latviešu sarīkojumos Losandželosas Latviešu namā. Mūsu saruna notiek dažas dienas pirms Jāņiem, un jau otro reizi Juris Buņķis ir aicinājis latviešu sabiedrību uz Saulgriežu svinībām savās mājās netālu no Losandželosas.
Dakterei Dainai Dreimanei ir darba pieredze gan Latvijā, gan Amerikā, kur viņa dzīvo jau vairāk nekā divdesmit gadus un patlaban strādā par endokrinoloģi bērnu slimnīcā Kalifornijā. Viņa ir arī asociēta klīniskā profesore Kalifornijas Universitātes Ērvainas Medicīnas skolā, kā arī viesprofesore Rīgas Stradiņa universitātē. Daina Dreimane kopš šī gada janvāra ir arī Latviešu ārstu un zobārstu apvienības vicepriekšsēde.
Annemarija Linaresa, ārste un juriste ar doktora grādu, 2022. gada nogalē no Amerikas pārcēlās uz Latviju apņēmības pilna, lai palīdzētu valstī ieviest hospisa mājas aprūpi pēc vienotām prasībām.
Esmu pavisam pārliecināta, ka šī ir Latvijas sirdsvieta. Redzu, kā sasaucas abi arhitekta Gunara Birkerta lolojumi Gaismas pils un Nākotnes nams. Blakus mūzejam ir Memoriāls padomju represiju upuriem, pie kuŗa noliek ziedus piemiņas dienās un valsts protokola vizīšu viesi. Mēs bieži sakām mēs neesam valsts mūzejs, bet mūzejs valstij! Mūsu ekspozīcija un arī mūsu stāja ir pierādījusi, ka esam cienīgi tādi būt.
Īstenībā amats nāca nejauši kā daudz kas šai dzīvē. Kad dzīvoju Latvijā, rēgulāri apmeklēju operu un baletu, ko darīju savam priekam, nevis kā eksperts jeb žanra pazinējs. Mēdzu jokot, ka dažkārt man vairāk interesēja starpbrīži nekā pašas izrādes, jo esmu ļoti sabiedrisks un Operā taču var satikt daudz interesantu cilvēku! Īsi pirms kovida pandēmijas mani ievēlēja valdē.Līdz vienā brīdī vajadzēja izraudzīt jaunu prezidentu, un izvēle krita uz mani.
Šis stāsts bija domāts latviešu bērniem ne tikai Latvijā, bet arī diasporā. Latviešiem, kas izkaisīti pa pasauli. Vairākos skatos grāmatā jūs ievērosiet latviešu namus no seniem laikiem. Man izdevās apmeklēt Brīvdabas mūzeju pie Juglas, un es centos uzzīmēt šīs senās lauku ēkas. Vairākas nobildēju un pētīju jumtus, guļbaļķu sienas. Latvieši Latvijā var lepoties ar dabu, vēsturi un kultūru. Latvijas architektūra Rīgā ir ļoti interesanta, bet lauku mājas un dzīve arī ir bezgala interesanta. Ar šo stāstu vēlējos iepazīstināt lasītājus ar Latvijas lauku dzīvi un dabu.
Dziesmu un Deju svētki ārzemēs sen vairs nav tikai kultūras sarīkojums, un priecājamies, ka visa latviešu sabiedrība uzskata tos par vareniem tikšanās svētkiem.