LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sports

 

 

 

 

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!


 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
[email protected]

Laika birojs ASV:
Tālr:. 727-385-4256

Sarīkojumu un dievkalpojumu ziņas:
Inese Zaķis
e-pasts: [email protected]

 

5892

Inetai Radēvičai Eiropas meistarsacīkstes zelta medaļa
Apskatīt komentārus (0)


04.08.2010


Inetai Radēvičai Eiropas meistarsacīkstēs zelta medaļa!

 

Latvijai pēc valsts neatkarības atjaunošanas līdz šim Eiropas vieglatlētikas meistarsacīkstēs bija četras medaļas: Staņislavs Olijars 2006. gadā kļuva par čempionu 110 m barjērskrējienā un izcīnīja sudrabu šajā distancē 2002. gadā, Aigars Fadejevs 1998. gadā izcīnīja sudrabu 20 km soļošanā, Māris Bružiks 1994. gadā ieguva bronzu trīssoļlēkšanā.

 

Šogad vieglatlēti uz kārtējām – 20. kontinenta meistarsacīkstēm pulcējās Barselonā. Latviju pārstāvēja 22 sportisti. Spožāko panākumu guva tāllēcēja Ineta Radēviča, mūsu valsts medaļu pūru papildinot ar zelta medaļu.

 

Radēviča jau kvalifikācijas sacensībās pieteica sevi par nopietnu pretendenti uz medaļām. Finālsacensībās jau pēc pirmā mēģinājuma (6,73m) latviete kļuva par sacensību līderi. Pēc brīža viņa tika nostumta no pirmās vietas, bet jau otrā mēģinājumā 6,87 m atkal atguva pirmo vietu. Taču visas konkurentes tika satriektas ceturtajā mēģinājumā. Portugaliete Naide Gomeša aizlēcaa 6,92 m, tikpat spēja arī Radēviča. Tā kā otrais labākais rezultāts Radēvičai bija 6,87 metri, bet Gomešai „tikai” 6,68 m, Ineta kļuva par Eiropas čempioni! Radēviča uzvarēja ar stabilajiem lēcieniem.

 

Līdzšinējais Latvijas rekords bija 6,91 m, un to pirms desmit gadiem sasniedza Valentīna Gotovska. Radēvičas personiskais rekords pirms šīm sacensībām bija 6,90 m un sezonas labākais rezultāts - 6,85 m.
 
 
Pēc triumfa tāllēkšanā jaunā Eiropas meistare Ineta Radēviča goda apli gribēja veikt ar Latvijas karogu rokā, taču līdzjutēji, kas sēdēja tribīnēs, karogu bija... aizmirsuši viesnīcā.
 
 
Pēc apbalvošanas ceremonijas Ineta atzina, ka lieliskajam panākumam viņu iedvesmojis dēls Marks. Pēdējos mēģinājumos viņa riskējusi, pūloties sasniegt vēl labāku rezultātu, lai konkurentes viņu nevarētu apsteigt.
 
 
Uzvara Eiropas meistarsacīkstēs Inetai Radēvičai pavērusi plašākus apvāršņus. Viņai piedāvāts startēt komercsacensībās, arī nozīmīgajā Dimanta līgā. 

Otra Latvijas tāllēcēja Lauma Grīva pirmajā mēģinājumā sasniedza rezultātu 6,23 m, otrā mēģinājumā - 6,41 m, trešajā - personisko rekordu – 6,60 m. Kopvērtējumā Grīva ieņēma 14. vietu, līdz iekļūšanai finālā viņai pietrūka tikai divu centimetru.

 

Valsts prezidenta apsveikums

 

Valsts prezidents Valdis Zatlers nosūtījis apsveikuma vēstuli tāllēcējai Inetai Radēvičai, sveicot viņu par izcīnīto uzvaru Eiropas vieglatlētikas meistarsacīkstēs un jauna Latvijas rekorda sasniegšanu.

 

„Ar talantu, ieguldīto darbu un lielo gribasspēku Jūs parādījāt izcilu sniegumu un sīvā cīņā guvāt spožu uzvaru sev un visai Latvijai. Paldies, ka nesat Latvijas vārdu pasaulē!” apsveikuma vēstulē raksta Valdis Zatlers, kā arī novēl tāllēcējai veiksmīgus startus un sasniegumus arī turpmāk.

 

Mārim Urtānam – ceturtā vieta

 

Māris Urtāns lodes grūšanā finālam kvalificējās ar rezultātu 20,19 m. Pēc tam viņš  rezultātu uzlaboja soli pa solim.

 

Finālsacensībās Urtānam bronzas godalgu "atņēma" līdzšinējais Eiropas čempions vācietis Ralfs Bartelss, kas tikai pēdējā mēģinājumā apsteidza Latvijas lodes grūdēju. Urtāns piektajā mēģinājumā sasniedza savu labāko rezultātu - 20,72 m, izvirzoties trešajā pozicijā. Taču pēdējā mēģinājumā Bartelsa rezultāts bija 20,93 m, kas viņam deva bronzu.

 

Māŗa  izcīnītā ceturtā vieta ir karjēras augstākais panākums un viens no labākajiem Latvijas sportistu sasniegumiem Eiropas meistarsacīkšu vēsturē.

 

Par Eiropas čempionu kļuva baltkrievs Andrejs Michņevičs (21,01),  tikai vienu centimetru viņam zaudēja polis Tomašs Majevskis.

 

Šķēpa mešanā – sestā, astotā un 11. vieta

 

 Latvijas šķēpa metēji Ainārs Kovals un Ēriks Rags iekļuva finālā,  Vadimam Vasiļevskim sacensības nebija veiksmīgas. Pirmajos divos mēģinājumos Vadims palika bez rezultāta, trešajā piegājienā aizmeta 67,56 m, paliekot pēdējā vietā, finālsacensībām nekvalificējoties.

 

Aināram Kovalam labākais bija 81,19 m tāls metiens, kas deva sesto vietu. Ērika Raga rezultāts 76,93 m deva 11.vietu.

 

Madara Palameika  izcīnīja astoto vietu.  Finālā Palameika ar trešo mēģinājumu (59,70 m) iekļuva starp astoņām labākajām, kas vēl veica trīs mēģinājumus. Piektajā mēģinājumā Palameika uzlaboja savu rezultātu (60,78 m), pakāpjoties uz septīto vietu, taču pēdējā mēģinājumā  viena sportiste viņu apsteidza. Par Eiropas čempioni kļuva vāciete  Linda Štāla - 66,81 m.

 

Kā veicās citiem?

 

Sprinteris Ronalds Arājs izcīnīja15. vietu. 100 m distancē viņš pārliecinoši iekļuva pusfinālā, kur izcīnīja piekto vietu – 10,47.

 

1500 m distancē Dmitrijs Jurkevičs priekšskrējienā ilgāku laiku atradās līdeŗpozicijās, taču vēlāk viņam pietrūka spēka, un viņšs palika 11. vietā. Kopvērtējumā viņam ir 24. vieta.

 

Barjērskrējēja Ieva Zunda 400 m distancē  izcīnīja 12. vietu – 56,37.

 

Pirms meistarsacīkstēm daudzi paredzēja, ka līdzšinējais Eiropas čempions Staņislavs Olijars spēs pārvarēt sacensību pirmo kārtu 110 m barjērskrējienā. Līdzīgi kā iepriekš, gada nozīmīgākajās sacensībās Olijaru diskvalificēja par pāragru startu. Pēc jaunajiem noteikumiem sportistu diskvalificē nevis pēc otrā pāragrā starta, kā bija agrāk, bet  uzreiz pēc pirmā.

 

Igors Sokolovs tika minēts par vienu no favorītiem veseŗa mešanā, taču atbildīgās sacensībās viņam neizdodas pārvarēt kvalifikāciju.  Barselonā viņa rezultāts bija 73,29, ar ko bija par maz, lai iekļūtu  starp divpadsmit labākajiem. Sokolovs palika 14. vietā.

 

Desmitcīņnieks Atis Vaisjūns 27 sportistu konkurencē ierindojās 19. vietā, iegūstot 7524 punktus.

 

Tāllēkšanā Jānim Leitim pirmais lēciens bija neveiksmīgs –tikai 6,30 m. Otrā lēcienā Leitis sasniedza savu sezonas labāko rezultātu – 7,87 metri, tikai trīs centimetrus atpaliekot no personiskā rekorda, trešais lēciens netika ieskaitīts. Jānis finālsacensībās neiekļuva. Lai tiktu finālā, vajadzēja pārvarēt astoņu metru robežu vai arī sasniegt rezultātu 7,98 m. Leitim 20. vieta.

 

4x100 m stafetes skrējienā Latvijas skrējējas Marlēna Reimane,Sandra Krūma, Jekaterina Čekele un Ieva Zunda izcīnīja 16. vietu, neiekļūstot finālā. Rezultāts – 44,92 un astotā vieta. Finālā iekļuva trīs labākās vienības no katra pusfinālskrējiena un divas vienības ar labākajiem rezultātiem.

 

Māris Štrombergs – atkal pirmais

 

Olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs pēc gada pārtraukuma atguva pasaules čempiona titulu. Pasaules meistarsacīkstēs Dienvidafrikā Māris izcīnīja otro vietu kvalifikācijas sacensībās, bet pēc tam triumfēja visos sacensību braucienos, turklāt lielāko daļu no tiem sākot no astotā celiņa. Štrombergs iepriekšējo reizi par pasaules čempionu kļuva 2008. gadā, pagājušajā gadā viņš finišēja ceturtajā vietā.     

 

U-18 basketbolistiem – bronzas medaļas

 

Eiropas meistarsacīkstēs basketbolā junioriem (U-18)  Viļņā Latvijas pārstāvji izcīnīja bronzas medaļas. Spēlē par trešo vietu mūsējie negaidīti pārliecinoši ar 75:49 uzvarēja Serbijas līdzaudžus. Latvijas U-18 izlasei tas bija otrais panākums - pirms tam tas izdevās 2007. gadā, 1998. gadā Latvija bija ceturtajā vietā.

 

Latvijas U-18 izlases sastāvs: Jānis Timma, Dāvis Bertāns, Edmunds Dukulis, Kaspars Vecvagars, Kārlis Apsītis, Dāvis Čoders, Renārs Magone, Artūrs Brēmers, Artūrs Vītiņš, Arnolds Helmanis, Aleksejs Rostovs, Andris Misters.  

 

P. Karlsons




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA