LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















14049

Pieaug ārzemnieku interese par īpašumiem Latvijā
Apskatīt komentārus (0)


19.04.2011


 

Pieaug ārzemnieku interese par īpašumiem Latvijā

 

Kā konstatē advokātu biroja „Sorainen” pārstāvis nekustamo īpašumu jomā Ģirts Rūda, aizvadītajā gadā interesi par objektiem Latvijā ir veicinājusi iespēja iegādāties īpašumus un vienlaikus iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Līdz ar to lielākā interese atšķirībā no iepriekšējiem gadiem vērojama Krievijas un citu bijušās padomijas valstu iedzīvotāju vidū.

 

Tīmeklī atrodamas nekustamā īpašuma kompānijas, kas reklamējas krievu valodā, piedāvājot vienistabas dzīvokļus Līvānos, sākot ar 3000 ASV dolāriem. Pircējiem no Krievijas tiek apsolīta iespēja iegūt Šengenas valstu multivīzu un nākotnē – uzturēšanās atļauju Latvijā, respektīvi, Eiropas Savienībā. Kā vēsta informācija, kuru sagatavojis Baltic Screen, apkopojot Valsts zemes dienesta datus, ārvalstu uzņēmumi joprojām iespaidīgos apmēros iegādājas zemi. Latvijā 2010. gadā ārzemnieki nopirkuši vairāk nekā 36 000 hektāru, kas ir par 50% vairāk salīdzinājumā ar 2009. gadu. Zīmīgi, ka pircēji nav privātpersonas, bet gan tieši ārzemju uzņēmumi, kuru rokās nonāk zeme un meži, kas līdz šim piederēja Latvijas pilsoņiem. Pircēji pārsvarā ir Skandināvu lauksaimniecības un meža izstrādes kompānijas vai viņu meitas uzņēmumi. „Zemnieku saeimas” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš jau gadu atpakaļ izteicās, ka jāaizliedz ārzemniekiem Latvijā iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo ekonomiskās krīzes iespaidā daļa zemnieku ir spiesti pārdot savus īpašumus. Tā kā vietējiem iedzīvotājiem nav naudas to iegādei, par to īpašniekiem kļūst ārzemnieki. Te gan jāuzsver, ka aizliegums Eiropas Savienības pilsoņiem brīvi iegādāties Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir pagarināts līdz 2014. gada 1. maijam. Taču tas neliedz īpašumus iegādāties, izmantojot starpniekus un meitas uzņēmumus. N

 

ekustamā īpašuma tirdzniecības jomā strādājošie uzskata, ka ārzemnieku interese par īpašumiem Latvijā atdzīvinās nekustamā īpašuma tirgu. Šis secinājums vairāk gan attiecas uz Jūrmalu, kur pirms krīzes dzīvokļus un savrupmājas reizēm pat par miljoniem iegādājās pašmāju miljonāri. Taču tagad tos no viņiem par lētāku naudu atpērk ārzemnieki vai vienkārši atņem bankas. Kā vēsta portāls Kas jauns.lv, aizvadītajā gadā 20 lielāko nekustamo īpašumu darījumus veikuši pircēji no Krievijas un citām NVS valstīm.

 

Padomju laika nostalģija un iespēja iegūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā šķiet ir pietiekošs vilinājums, lai kāds Uzbekistānas pilsonis izdotu 2,45 miljonus latu par īpašumu Rožu ielā 4. Kāds cits ārzemnieks par krietni mazāku summu – 800 000 latu nopircis 2239 kvadrātmetrus zemes, dzīvojamo māju un slēgtu baseinu Bulduru prospektā 122. Kā vēsta Kas jauns lv,  ārzemnieki gan nemetas masveidā iegādāties joprojām par miljoniem pārdodamās villas, daudz pieprasītāki esot dzīvokļi jaunajos projektos, kuru cena bieži vien tiek nolaista uz pusi, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku. Aizvadītajā gadā, pamatojoties uz vērtīga nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, pie termiņuzturēšanās atļaujām valstī ticis 121 ārzemnieks.

 

Lielāko interesi par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā izrādījuši Krievijas pilsoņi, atsevišķi pieteikumi pienākuši arī no Ukrainas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, kā arī no ASV, Ķīnas pilsoņiem. Uzturēšanās atļauja ir izsniegta ne tikai pašam pieprasītājam, bet arī viņa ģimenes locekļiem, tādējādi reāli uzturēšanās atļaujas Latvijā, pamatojoties uz pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, pērn izsniegtas kopumā 206 personām. Kā vēsta portāls Varianti.lv, pašmāju uzņēmēji, nonākuši finansiālajās grūtībās, spiesti pārdot savus ilgus gadus lolotos projektus, kā tas noticis ar Mārim Gailim piederošo „Ģipša fabriku 2” Ķīpsalā. Kā liecina pieejamā informācija, projektu M.Gailis nevarējis turpināt, jo banka pārtrauca finansējumu.

 

Latvijas uzņēmējs gadu atpakaļ projektu pārdevis ASV investīciju grupai "New Century Holding", kas šomēnes plāno vairākus ekskluzīvos dzīvokļus pārdot. Jaunie īpašnieki cer, ka projekts ieinteresēs pircējus no Krievijas, kas mājokli pērk ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju. Pamatots ir jautājums, kāds labums Latvijas ekonomikai no valdības akceptētajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas ir spēkā kopš 2010.gada 1.jūlija?

 

Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) uzskata, ka šie Imigrācijas likuma papildinājumi ir atceļami, jo „daudzos gadījumos ārzemnieka ieguldījums nesniedz nepieciešamo ekonomisko labumu Latvijai, savukārt personas gūtais labums uzturēties Latvijā un tiesības brīvi pārvietoties Šengenas telpā ir ievērojami lielāks nekā pienesums Latvijas tautsaimniecībai, kas sākotnēji bija Imigrācijas likuma grozījumu nodoms.”

 

D.M. (Foto: liepajniekiem.lv)




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA