LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

84083

Vai sabiedrības cerības sākušas vaiņagoties?
Apskatīt komentārus (0)


13.02.2018


 

Ligita Kovtuna 

 

6. februārī Ārlietu ministrijā un 7. februārī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā, ko vada deputāts Ritvars Jansons (NA),  norisinājās sēdes, kuŗās valsts institūciju, diasporas organizāciju pārstāvji un sadarbības partneŗi diskutēja par diasporas budžetu, reģionālās attīstības pasākumiem remigrācijas veicināšanai, kā arī apmainījās ar informāciju par diasporas likuma izstrādes procesu, Eiropas Latviešu kongresa ceļa kartes īstenošanu, Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju ikgadējo forumu (PLEIF) 28. – 29. jūnijā Valmierā, bet Saeimas sēdē – īpaši par financējumu diasporas izglītībai.  

 

Ārlietu ministrijas vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts atzīmēja, ka Latvijas diaspora ārvalstīs šobrīd ir tik liela kā nekad, un tā nekad nav bijusi tik dažāda, kāda tā ir šobrīd. Ir nepieciešams likumisks pamats valsts un ārzemes mītošo tautiešu sadarbībai. Diasporas likuma mērķis ir noteikt, ka sadarbība ar diasporu un atbalsts tiem valstspiederīgajiem, kas vēlas atgriezties, ir valsts pienākums. Ārlietu ministrija atbalsta, ka diasporas likuma projekta izstrādē iesaistās arī ārzemju latviešu organizācijas. Lai veicinātu tālāk Latvijas valsts un savas diasporas skaidras un ilgtermiņa attiecības, ir būtiski sagatavot juridisko bazi tās atbalstam.

 

Kas konkrēts jau paveikts? Izglītības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja, runājot Saeimas komisijas sēdē, darīja zināmu, ka saņemts papildu financējums apmēram 200 tūkstošus (733 tūkstošus eiro iepriekš, 931 tūkstotis tagad) eiro apmērā, kas ļauj nodrošināt sešas skolotāju vietas Austrumu diasporai; paplašināt nedēļas nogales skoliņu skaitu no 25 līdz šim līdz 45 turpmāk; financiāli atbalstīt Gaŗezera un Kursas skolas ASV un A. Ziedares Latviešu skolu Austrālijā, sniedzot iespēju vēl 26 latviešu skolēniem doties uz tām mācībās; nostiprināt Eiropas Vasaras vidusskolu un atvērt vēl divas vasaras skolas Latvijā tām ārvalstīs dzīvojošo latviešu atvasēm, kas pošas studēt Latvijas augstskolās. Izglītības ministrijas pārstāve Dace Dalbiņa vēl arī pastāstīja par jauno „izglītības rīku” – e-laipa, kur 17 apmācīti latviešu valodas skolotāji tīmekļa vidē palīdz tālmācībā apgūt latviešu valodu. Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāve Vija Buša un Kultūras ministrijas pārstāve Inita Pavloviča ziņoja, ka tiek veidoti plaši un konkrēti rīcības plāni, uz kuŗu pamata pieprasīt papildu financējumu, un abas uzsvēra, ka cīnās (!) par to, lai šis financējums tiktu nodrošināts ilgtermiņā. 

 

Jaunā PBLA valdes priekšsēde Kristīne Saulīte uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi, lai tas tiktu iestrādāts valsts pamatbudžetā, par ko runāts no gada gadā. Uz reāliem soļiem aicināja ar Eiropas latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto, vēl piebilstot, ka diasporas tautiešiem jādod iespēja sagatavot savu atgriešanos dzimtenē, un ļoti būtiski šai ziņā ir sakārtot jautājumus par savu bērnu izglītības iespējām Latvijā, pavisam konkrēti – kuŗā skolā bērns mācīsies. „Latviskā izglītība un latviešu valodas prasmju uzturēšana diasporā ir tā sirdsstīga, kas pulsē ikvienā latvietī, tā nodrošina ceļu atpakaļ uz Latviju. Mēs augstu novērtējam valsts financiālo atbalstu, bet vēlamies arī, lai tiktu īstenots nākamais solis – ilgtermiņa plāns. Jo latviskās identitātes jautājumi nav atrisināmi ne dienas, ne pat gada laikā,” teica Elīna Pinto.

 

Diasporas organizācijas vēlas aktīvi iesaistīties valstiski svarīgajā darbā – uzturēt latviešu valodu un gādāt, lai jaunieši saņemtu izglītību un pēc tam veiksmīgi iesaistītos darba vidē, tādējādi strādājot Latvijas attīstībai un labklājībai – tāds bija mūsu organizāciju vadošo personu uzstādījums darba pārrunu gaitā.

 

No mums pašiem, Latvijā un ārvalstīs mītošajiem, acīmredzot tiek sagaidīta ieinteresētība un aktīva iesaistīšanās šajā, kā bilda E. Pinto, „kritiski svarīgajā” procesā. 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA