LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Sākumlapa
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS

 

 
Latvian Newspaper Laiks

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

LAIKS IR VĒRTĪBA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Sešas reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums. Gada abonētāji bez maksas saņem mākslas kalendāru.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;
  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā.

 


Textbook125x125

 

 

  


 

 

  



<< Jūnijs 2012 >>
POTCPSSv
123
45678910
11121314151617
18192021222324
252627282930
·  ABONĒŠANA
·  SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ausekļa ielā 14-2,
Rīga,LV-1010
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

 


 JAUNĀKAJĀ NUMURĀ LASIET



Par Vācijas kancleres Angelas Merkeles viesošanos Latvijā




Franks Gordons polītiskajā komentārā piemin 75 gadus kopš Molotova-Ribentropa pakta. Kārlis Streips - par atgriešanos Irakā. Amerikāņi jau tagad, vai latvieši arī?




Pošamies uz 12. Saeimas vēlēšanām - Sallija Benfelde iepazīstina ar partijām un deputātiem




LR Goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš palīdz atklāt mazāk zināmas Latvijas vēstures lappuses


   
Par tautas deju lieluzvedumu Hamiltonā - veiksmes un sarūgtinājumi  






















22970

Kas notiek ar Brāļu kapiem un Ulmaņa pieminekli?
Apskatīt komentārus (0)


17.04.2012


Attēlā: Pikšās pie Ulmaņa pieminekļa. No kreisās: Ivars Feldbergs, Arta Dumpe un Laimonis Šmits

 

Sallija Benfelde

 

Kas notiek ar Brāļu kapiem un Ulmaņa pieminekli?


Kā lasītājiem solījām, esam turpinājuši pētījumus - kas notiek ar Rīgas Brāļu kapu renovācijas projektu un Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanu Turkmēnbašī. Lai to uzzinātu, tika norunāta tikšanās ar Mirdzu Stirnu – Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda un Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda vadītāju.

 

Pirms stāstām par sarunā uzzināto un to, cik no Stirnas kundzes teiktā vēlāk, pētījot fondu darbību, apstiprinājās, mūsu lasītājiem jāpastāsta dažas Latvijas likumdošanas normas, kas nosaka biedrību, nodibinājumu jeb fondu tiesības un pienākumus.

...

 

Uzreiz jāteic, ka mūsu sarunā, kas ieskaņota diktofonā, Stirnas kundze apgalvoja, ka abi fondi ir sabiedriskā labuma organizācijas, bet VID mājaslapā sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā bija iekļauts tikai Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonds – tātad Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fondam šāda statusa nav.

 

Rīgas Latviešu biedrības un nacionālās kultūras attīstības fonda dokumentos rakstīts, ka tā darbības mērķi ir kultūras veicināšana, pilsoniskās sabiedrības attīstība un labdarība. Gada pārskati liecina, ka kopējie ieņēmumi ir bijuši:

 

2005. gadā – 156 518, 55 lati, no tiem mērķziedojumi 28 604, 93 lati;

2006. gadā – 5639,22 lati;

2007. gadā – 11 990,00 lati;

2008. gadā – 260 452,28 lati;

2009. gadā – 47 376,97 lati;

2010. gadā – 52 580, 00 lati.

 

Savukārt par Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda kopējiem ieņēmumiem šobrīd redakcijai ir pieejami šādi dati:

2004. gadā – 35 811 lati;

2006. gadā – 54 540 lati;

2009. gadā – 17 886 lati;

2010. gadā – 11 487 lati;

2011. gadā – 16 080 lati.

 

Abu fondu darbības lauks ir ļoti plašs, bet mērķziedojumu skaits neliels, tāpēc saziedoto naudu fondi var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja vien naudas izlietošana atbilst fondu mērķiem. Piemēram, saistībā ar pieminekli Ulmanim Turkmēnbašī tika organizēta pārraide televīzijā „Sašķeltā pasaule” kā veltījums Latvijas dibinātājiem, un tās laikā tika vākti ziedojumi piemineklim. Šajos gados ir notikuši daudzi dažādi koncerti, lekcijas, sarīkojumi, kuŗos ieeja ir bijusi bez maksas, tāpat arī Austrālijas un Kanadas latviešu organizācijas ir vākušas humāno palīdzību Latvijas nabadzīgajiem iedzīvotājiem, ir notikuši izglītotāji sarīkojumi skolās. Daudz naudas, pēc Mirdzas Stirnas teiktā,  aiziet nodokļos un pasākumos, kas reklāmē fondus.

 

...

 

Architekts Laimonis Šmits, kuŗam jautājām par „Pikšām”, atbildēja, ka, pirmkārt, tā sauktos labiekārtošanas darbus veikusi Valsts aģentūra „K. Ulmaņa piemiņas mūzejs „Pikšas””, – zālāji, celiņi, apstādījumi bijuši aģentūras ziņā. Kopējā architektoniskajā plānojumā darbu gaitā notikušas dažas pārmaiņas, kuŗas vēlējies mūzeja direktors Gunārs Ulmanis, un tas, protams, tikušas saskaņotas. L. Šmits atsūtīja arī vēstuli par „Pikšām” un Ulmaņa pieminekli Turkmēnbašī:

 

„Piemineklis „Pikšās” ir uzstādīts un atklāts 2010. gada 6. septembrī.

 

„Pikšās” ir paveikti visi tēlnieka, architekta un akmeņkļa darbi. Ja tā nebūtu, prezidents nevarētu pieminekli atklāt. Zatlers apmeklēja Ivara  (Feldberga) darbnīcu īsi pirms pieminekļa uzstādīšanas „Pikšās”, lai personiski pārliecinātos, ka piemineklis ir pabeigts iecerētajā veidolā un to var uzstādīt un augstākajā līmenī atklāt. Esmu fotografijās fiksējis  pieminekļa tapšanas procesu. Unikāls ir īpaši tēlnieka darbs, jo izveidot portretisku līdzību, atspoguļojot personības raksturu, nebūt nav vienkārši.  Veidošana un oriģināla atliešana ģipsī tiek veikta daudzos etapos. Artai Dumpei bija nepieciešama ģipša atliešanas speciālista līdzdalība.

 

...

 

Savukārt akmeņkalis Feldbergs stāsta, ka faktiski naudu par darbu „Pikšās” ir devusi Zaļo un zemnieku savienība (ZZS): „Viņi to pārskaitīja fondam, kuŗam nauda bija jāpārskaita man. Kādēļ ZZS to nedarīja „pa tiešo”, neprotu teikt. Summa kopumā bija aptuveni 4000 latu, no kuŗiem es maksāju dažādus nepieciešamos izdevumus, lai darbu vispār varētu veikt – piemēram, no šīs naudas iekārtoju grants ceļu pāri zālājam, lai varētu braukt autopacēlājs. Protams, samaksāju arī nodokļus, tāpēc nekas daudz pāri nepalika. Saprotiet, man ir uzņēmums, tātad esmu juridiska persona, tāpēc man ir jāmaksā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un visu laiku man ir nācies lūgt Stirnas kundzi to ievērot, jo es gribu godīgi samaksāt visus nodokļus. Stirnas kundze savukārt ik pa laikam ir teikusi, ka varbūt varētu pārskaitīt mazāk naudas, ka varbūt to PVN var nemaksāt. Laikam jau tāpēc esmu kļuvis „sliktais” viņas acīs, jo gribu visu darīt atklāti un pēc likuma. Es negribu vairāk naudas sev, bet vēlos tādu samaksu par darbu, lai varētu samaksāt arī nodokļus.”

 

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 17)

 

 

 



      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA