LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Recenzijas

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















15488

Gotlande – sala, kur krustojušies daudzu Latvijas bēgļu dzīvesstāsti
Apskatīt komentārus (0)


08.06.2011


 

Gotlande – sala, kur krustojušies daudzu Latvijas bēgļu dzīvesstāsti

 

Grāmata par latviešu dzīvesstāstiem Zviedrijā rosina jaunas sarunas un tikšanos. Drīzumā tā notiks Gotlandē – salā, kur krustojušies daudzu Latvijas bēgļu dzīvesstāsti.  

 

Tūlīt pēc Jāņiem Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku un talcinieku grupa ieradīsies Visbijā, kur 28. un 29. jūnijā Almendālens bibliotēkā tiks atvērta foto izstāde. Tajā redzēsim Gotlandes fotografu acīm skatīto baltiešu bēgļu izkāpšanu no laivām un pirmos mirkļus krastā. Vienlaikus risināsies saruna par šo notikumu ietekmi cilvēku dzīvē un stāstos.

 

Melnbaltās fotografijas šodien atgādina  drāmatiskos mirkļus, kad cilvēki pēc gaŗām pārdzīvojumu un neziņas stundām izkāpa uz cietas zemes. Šai mirklī krustojās divi skatpunkti – bēgļu pirmais skats uz jauno vietu un skats no otras – no salas iedzīvotāju puses. Dāvida Holmerta un vairāku citu Gotlandes fotografu darbos abi skati krustojas  – notikumos, kas risinās krastā, ietvertas bēgļu emocijas. Bet, kā vietējie gotlandieši redzēja bēgļu laivas, –  to latviešu dzīvesstāstu pētnieki uzklausīja  pērn Fore (Fåröbor) salā.

 

Ar talcinieku – Zviedrijas latviešu līdzdalību  tika organizēts lauka pētījums un veiktas vairākas intervijas ar salas vecākās paaudzes ļaudīm. Intervijas zviedru valodā vadīja  Maija Runcis, Pēteris Ininbergs, Jūle Rozīte. Tās atklāja vietējo iedzīvotāju iejutīgo attieksmi un caur gadiem atmiņās glabātās drāmatiskās ainas. Atrmiņas papildināja Visbijas archīvā aplūkotie saraksti, kuŗos fiksēti arī to cilvēku vārdi, kuŗi nomira laivās, kas piestāja krastā. Salenieki bija ievadījuši laivas, snieguši bēgļiem pirmās tases kafijas un palīdzējuši ievainotiem cilvēkiem.

 

Divas dienas Almendālens bibliotēkā uz bēgļiem veltītās foto izstādes fona risināsies sarunas par dzīvesstāstiem. Pirmajā dienā Latvijas Universitātes profesore Baiba Bela runās par pētījumu un nesen iznākušo grāmatu ”Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem”, kā arī  rakstu krājumu angļu valodā Oral History: Migration and Local Identity. Maija Runcis, Baltijas un Austrumeiropas studiju centra pētniece no Stokholmas, stāstīs par intervijām Fore salā un gotlandiešu atmiņām. Igauņu zinātnieku pētījumus par trimdu raksturos Tartu universitātes doktorande Maarja Holo. Piedalīsies arī  mūzeja un pētniecības centra ”Latvieši Pasaulē’” ( ”La-Pa”) pārstāvji no Latvijas.  Otrā dienā varēs noskatīties  laivu vadītājam Pēterim Jansonam veltīto video filmu, kuŗā viņš stāsta mazmeitai Marie savas atmiņas zviedru valodā. Sarunu ar pašu Pēteri un viņa kundzi Inger varēs turpināt arī sarīkojumā uz vietas. Sarīkojumā vēl piedalīsies laivu kapteiņa Ērika Tompsona (dzīvo Valmierā),  meita Daiga Siliņa no Latvijas. Tiekoties Almendālens bibliotēkā 27. un 28. jūnijā, liela grupa dzīvesstāstu pētnieku un talcinieku no Latvijas cer uzklausīt arī vēl līdz šim neizstāstītus atmiņu stāstus.

 

Rīkotāji ir Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija „Dzīvesstāsts” sadarbībā ar biedrību  Gotland- Baltikums un Almendālenas bibliotēku  Nordplus projekta ietvaros.

 

Māra Zirnīte,

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas „Dzīvesstāsts” valdes priekšsēde

 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA