LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Politiskie komentāri

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

VAI OLIGARCHU IETEKME VALSTĪ TURPINĀSIES?
Apskatīt komentārus (0)


15.06.2011


 

Ojārs Celle

 

VAI OLIGARCHU IETEKME VALSTĪ TURPINĀSIES?

 

Gandrīz, gandrīz jau šķita, ka pēckomūnisma laiks tuvojas beigām, ka tie daži duči bijušo funkcionāru, kuŗi pēc neatkarības atgūšanas nozaga valsti, paši kļuva bagāti un tieši vai netieši kontrolēja Latvijas ekonomiju, beidzot tiks nostumti no skatuves. Taču laikam nevienai ļaužu grupai nav tik sīksta un izturīga daba kā tiem kompartijas un komjaunatnes darbā norūdītajiem funkcionāriem, kuŗi apsviedīgi kļuva par pēckomūnisma vadoņiem, privātizētājiem, no sabrūkošās imperijas pārņemto vērtību lielākajiem ieguvējiem. Šis no komūnistu diktātūras dezertējušais spārns, paši izmanīgākie un negausīgākie, jau sāk nosirmot.

 

Kāpēc viņiem vēl nepietiek, kāpēc viņi tik sīksti turas pie varas svirām? Redzamākais iemesls ir miljardi, kas tagad ieplūst Latvijā no Eiropas Savienības un vēl kādu laiku ieplūdīs. Oligarchiem (šis novazātais vārds tomēr vislabāk apzīmē minēto ļaužu grupu) tā kā arī gribas kaut ko no miljardiem nosmelt sev, tāpēc vien viņi vēl nevar polītisko kaujas lauku pamest.

 

10. Saeimu ievēlējot, par 60% mainījās deputātu sastāvs, bet tagad izrādās, ka oligarchiem kalpojošo vēl pietiek, lai no valsts prezidenta amata izbalsotu Zatleru, kas savos četros amatā kalpošanas gados ir bijis pārāk patstāvīgs, nav pakļāvies tiem, kuŗi viņu amatam izraudzīja.

 

Četri izgājušie gadi, kas sākās ar tautas noraidošu nostāju pret 2007. gadā izraudzīto Valdi Zatleru, tālākā gaitā parādīja, ka cienījamais chirurgs ortopēds Valsts prezidenta amatā izaudzis par tautas iecienītu valstsvīru. Viņš sekoja savai sirdsapziņai, bija godīgs un uzticīgs sava amata veicējs. Maija beigās, sašutis par Saeimas nostāju pret tiesu varu, noraidot ģenerālprokurātūras un KNAB vēlēšanos izdarīt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera īpašumā, Zatlers spēra savu prezidentūras laika drosmīgāko soli – parakstīja rīkojumu Nr. 2 – izsludināt tautas nobalsošanu par 10. Saeimas atlaišanu. Tā vairs nekalpo tautai, bet izpilda vēlmes mazai kliķei, kas „privātizējusi demokratiju” savu interešu labumam, uzrunā tautai paskaidroja Valsts prezidents.

 

Saeima savu oligarchu interesēs ar 53 „par” un 44 „pret” balsīm par ceturto atjaunotās Latvijas Valsts prezidentu otrā balsošanas kārtā ievēlēja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) izraudzīto finanču vīru Andri Bērziņu, Zatleram dodot tikai 41 „par”,  bet veselas 56 „pret” balsis. Zatlers prezidenta pilnvaras noliek 7. jūlijā.

 

Vēlēšanu iznākums, protams, nemaina nolemto - ka 10. Saeimas likteni - padzīt vai ļaut strādāt tālāk - izlems tauta. Ja balsošana notiktu jau tagad, Saeimu izbalsotu ar pārliecinošu balsu vairākumu, jo šobrīd tikai ap 10%  Latvijas iedzīvotāju ieskatā Saeima dara labu darbu, strādā tautas interesēs.

 

Par reformām iesniegtos likumu projektus Saeima ir noraidījusi, vai tie apgūlušies nepadarīto darbu kaudzē. Centrālā vēlēšanu komisija tautas nobalsošanu ir nolikusi 23. jūlijā. Vērotāji pareģo - lai arī tautas dusmas būs jau norimušas, Saeimu atlaidīs. Sekos jaunas vēlēšanas septembrī.

 

Laiks sagatavoties 11. Saeimas vēlēšanām, šķiet,  būs pārāk īss, lai rastos un svaru polītikā iegūtu kāda jauna partija. Pašreizējais spēku samērs Saeimā ir labvēlīgs oligarchiem, kuŗi kontrolē ZZS, Par labu Latviju un Saskaņas centru, kas bijis uzticīgs Parex bankas atlaistajiem šefiem Karginam un Krasovickim, resp.,  izputējušās Parex bankas interesēm.

 

Visvairāk vilšanos 10. Saeimas laika polītikā sagādājusi ZZS, kas kopā ar Vienotību pēc vēlēšanām izveidoja valdošo koaliciju. ZZS kopš tā laika ir pretdarbojusies, kad bija jāvēršas pret oligarchiem. Kaut vai sargājot KNAB direktoru Vilnīti, kas centies KNAB „uzspridzināt” no iekšpuses, padarot to rīcības nespējīgu. Iekšējā cīņā ar padotajiem Vilnītis izrādīja izcilu meistarību efektīvās organizācijas graušanā. Viņa vietnieces Jutas Strīķes vadībā notiek liela apmēra izmeklēšana firmā „Rīgas Tirdzniecības osta”, par kuŗu Ģenerālprokurātūrai un KNAB ir lielas aizdomas, ka tās slepenie īpašnieki ir Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs. Schēma ir ļoti sarežģīta, iejaukti daudzi cilvēki un uzņēmumi. J. Strīķe ir sacījusi: jau savāktie pierādījumi un kratīšanu rezultāti viņu pārliecinot, ka šī lieta neizgāzīsies.

 

No Baltijas valstīm Latvija ir pēdējā, kur vēl tik klaji valda oligarchu parazītisms. Kopumā tas no valsts šajos 20 gados ir izsmēlis miljardus. Šīs vērtības ir atrautas valstij, bremzējot tās attīstību un saimniecisko atveseļošanos. Liela daļa līdzekļu noslēpti t.s. ofšoros.

 

Kad nesen kādā intervijā tika vaicāts Igaunijas valstsvīram Martam Lāram, kā tas nāk, ka Igaunija nesirgst ar oligarchu slimību, viņš norādīja, ka Igaunijā bijušos komūnistu funkcionārus svarīgos amatos neizraudzīja, privātizācija nenonāca  viņu rokās. Igaunija neesot arī ņēmusi „melno naudu” no Krievijas, resp., neielaidās sadarbībā ar Krievijas mafiju. Igaunijas morālo apziņu ļoti stiprināja Lennarts Meri, kas galvenokārt noteica toni valsts godīguma un saimnieciskās morāles standartiem. Jāpiemin arī Somijas labvēlīgā  ietekme uz mazo Igauniju. Latvijai visa tā trūka, un lielā, varenā Rīgā dzīvoja 65% nelatviešu, starp kuŗiem bija pārstāvēta padomijas noziedzīgā pasaule. Ar šo svešķermeni sadzīvoja latviskās padomju nomenklātūras slānis.

 

Vai nākamais prezidents Andris Bērziņš piepildīs oligarchu cerības un veicinās viņu ietekmi Latvijā? Viņa pagātne nedod sevišķas cerības, bet arī nerada lielas rūpes. Īslaicīgi Bērziņš komūnistu laikos bijis Valmieras rajona kompartijas runasvīrs, Tautas atmodas dienās pārsviedies uz šo kustību, ticis ievēlēts Augstākajā padomē no LTF saraksta. Turību guvis Unibankā, vēlākajā SEB, no kuŗas atvaļinājies ar vienu no lielākām pensijām Latvijā. Ir 66 gadus vecs, vēl pie labas veselības. 10. Saeimā ievēlēts no ZZS un veiksmīgi vadījis Saimniecisko lietu komisiju. Pagaidām Bērziņa pagātnē manāms tikai viens lielāks melnais plankums – viņš ieguldījis 178 000 latu valsts un ES financējuma, būvējot viesu namu, kas krizes laikos kaut kā pārtapis par viņa savrupmāju. Bērziņš ar krievu presi runāšot krieviski (Zatlers jau kādu laiku ar vietējiem plašsaziņas līdzekļiem konsekventi runā valsts valodā).

 

Latvijā ir ap 200 Andŗu Bērziņu. Rietumu prese reizēm kļūdījās, mēģinot Andri Bērziņu atšķirt no diviem citiem Andŗiem Bērziņiem, kas strādā 10. Saeimā. Tuvākā laikā varēsim vērot, kādu prezidenta palīgu komandu viņš sastādīs. Pašreiz Bērziņš  dzīvo nereģistrētā laulībā ar sievieti, kuŗai pašai ir sava karjēra, bet abiem kopīgs ir 6 gadus vecs dēls. Bērziņam ir dēls, meita un seši mazbērni no pirmās laulības. Prese uzodusi, ka, iespējams, ir vēl viens ārlaulības pēcnācējs. Bērziņš būs vecākais valsts prezidents Latvijas valsts vēsturē. Viņš ir miljonārs, bet tipiskā oligarchu kompanijā viņu nevar ieskaitīt. Savā banķieŗa darbā bijis visai demokratisks un rūpējies par padotajiem, arī kaimiņiem.

 

Topošā prezidenta pirmās iešanas jauniegūtajos pienākumos būšot satikšanās ar Baltijas valstu prezidentiem un parādīšanās Eiropas Savienības stābā Briselē. Pagaidām tautā radies priekšstats, ka nākamajam prezidentam trūkst amatam nepieciešamo sociālo un sabiedrisko iemaņu, viņš esot strups, nerunīgs attiecībās ar presi.

 

Pašreizējā prezidentu izvēles „sistēma” prasīt prasās pēc pārmaiņām. Valsts mērogā tautas izraudzīts un ievēlēts prezidents būtu ideāls atrisinājums, bet pilsoņu polītiskā neizglītotība un šāda uzdevuma neizpratne diezin vai tagad dotu apmierinošus rezultātus. Latvijas skolu sistēmā izglītošana valsts institūciju zināšanās un polītiskās domāšanas izpratnē nenotiek. Arī pašreizējā Saeima nemaz nav ieinteresēta no savām rokām izlaist privilēģiju pašai izvēlēt prezidentu. Ja atceramies, kā līdz šim tikuši izraudzīti trīs pirmie (un nākamais) prezidenti, nav grūti atzīt, ka šajā procesā ir lieli trūkumi un nepilnības.

 

Var jau manīt, ka Lemberga varas stūrītis Saeimā – ZZS – gatavojas mainīt taktiku. Saklausāmi solījumi, ka ZZS atlikušajās nedēļās koaliciju vairs negraušot, kļūšot pozitīvi, sadarbīgi, palīdzēšot šo to no iekrājušās likumprojektu čupas izlaist cauri komisijām un pieņemt nobalsošanā. Taktikas maiņa nodrošinātu, ka Saeimas izbalsošanas gadījumā ZZS pēdējie labie darbi nodrošinātu tai labākas izredzes septembŗa vēlēšanās.

 

Vērojot to, rodas jautājums, cik 11. Saeima atšķirsies no priekšgājējas. Ja balsos vairāk pasīvo latviešu, kas uz 10. Saeimas vēlēšanām neatnāca, ietekme nedaudz samazinātos Saskaņas centram. Ir neskaidrība par Šķēles-Šlesera-Latvijas ceļa palieku kombināciju. Daļa no bijušās Tautas partijas Vidzemē vēlas dibināt jaunu polītisku grupu. Aktīvs solās būt arī aizejošais prezidents Zatlers. Šī raksta tapšanas brīdī viņš gan nav izlēmis, kur un kādā veidā viņa aktīvitāte izpaudīsies.

 

Liela jautājuma zīme liekama Vienotības galā, jo tā nav kļuvusi par sevišķi ietekmīgu polītisko spēku sadiegumu. Plaisa starp Jauno laiku, Pilsonisko savienību un citādiem polītikāņiem nav aizvērusies un diezin vai aizvērsies. Pabrikam, Štokenbergam un Co varbūt derēs atgriezties jaunveidotās Tautas partijas ierindā, jo viņi jau no tās ir nākuši un Vienotībā īsti neiederas.

 

Un kas notiks ar nacionālo spārnu? Vai tas nebūs spējīgs 11. Saeimā savākt vairāk balsu?

 

Ja nākamajā Saeimā ievēlēs vairāk deputātu, kas bez minstināšanās atbalsta latvisku Latviju, tad 10. Saeimas atlaišana būs attaisnojusies.

 




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA