LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Politiskie komentāri

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















Svelme
21.07.2010


Sallija Benfelde

 

Svelme

 

Latvijā valda svelme, un dažādās apdzīvotās vietās cits pēc cita tiek pārspēti karstuma rekordi. Rīgā termometra stabiņš sasniedzis pat + 33 gradu atzīmi. Bet svelme turpinās – arī dažādās norisēs, kas saistītas ar polītiku un gaidāmajām vēlēšanām.

 

Polītiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) Saeimas frakcija vērsusies pie iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Jaunais laiks) ar prasību paskaidrot, kāpēc priekšvēlēšanu laikā pastiprināti ir pievērsta uzmanība ASV, Kanadā un Austrālijā dzīvojošo Latvijas pavalstnieku pasu izsniegšanai. Mūrniecei adresētajā vēstulē Saskaņas centra frakcijas deputāti norāda, ka, pēc plašsaziņas līdzekļu ziņām, pēdējā laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki ir devušies daudzos komandējumos uz ASV, Kanadu un Austrāliju, jo komandējumu mērķis bijis Latvijas Republikas pavalstnieku pasu izsniegšana tautiešiem, kuŗi dzīvo šajās valstīs, un kopumā runa varot būt par 1800 pasēm. "Mēs vēlamies iegūt informāciju par to, vai pases tiks izsniegtas arī mūsu tautiešiem, kuŗi dzīvo, piemēram, Krievijā, Izraēlā vai Īrijā," raksta SC deputāti, acīmredzot aizmirstot, ka pases tiek izsniegtas tiem, kas to pieprasa, un ka uz Īriju bez pases aizlidot vispār nav iespējams.

 

Vārdu sakot, SC deputāti nesaprot vai izliekas nesaprotam, ka nesenie aizbraucēji, kuŗi viesstrādniek statusā devušies peļņas meklējumos, bez pasēm nekur nevarēja doties un ka Latvijas pavalstnieku pases lūdz latvieši, kuŗiem ir ne tikai mītnes zemes, bet arī Latvijas pavalstniecība un kuŗi vēlas balsot Saeimas vēlēšanās rudenī. Tiesa gan, SC deputāti labi saprot, ka diez vai ASV, Kanadā un Austrālijā dzīvojošie Latvijas pavalstnieki gribēs par viņiem balsot, jo SC ir visai prokremliski noskaņots. Tad nu tiek taisīts neliels tracītis, lai krievvalodīgos vēlētājus, kuŗi nesaprot, par ko ir runa, vismaz kārtējo reizi noskaņotu pret latviešiem.

 

Pašā vasaras svelmē notikusi arī kārtējā vadītāju maiņa akciju sabiedrībā (AS) Diena un SIA Dienas mediji, kā arī laikrakstā Diena. Par Dienas mediju galveno redaktoru iecelts Guntis Bojārs, kas jūnija vidū sāka veikt laikraksta Diena galvenā redaktora pienākumus, par laikraksta DienaDienaDienas mediji  un AS Diena vadībā. Redzot laikraksta Diena redaktora un viņa vietnieka amatos divus cilvēkus, kas ar žurnālistiku nav bijuši saistīti jau labi sen, jādomā, ka beidzot kļūs skaidrs, kam un kā interesēs pieder laikraksts Diena. Varbūt lasītāji atceras, ka pirms gada laikraksts tika pārdots, jo nesa lielus zaudējumus. Taču līdz ar īpašnieku maiņu lielu daļu redakcijas darbinieku itin vienkārši izlika uz ielas. Tāpat ilgu laiku nebija zināms, kas ir jaunie īpašnieki, jo formālais avīzes pircējs Aleksandrs Tralmaks (aizgājis no laikraksta pagājušā nedēļā) nespēja noslēpt, ka pirkumu izdarījis ne jau par savu naudu, bet atteicās atklāt, kuŗš šo naudu aizdevis. Pēkšņi pār laikraksta īpašnieku parādījās Lielbritanijas miljonārs Džonatans Roulends. Viņš apgalvoja, ka laikrakstu nopircis, lai vēlāk ar peļņu to pārdotu. galveno redaktoru kļuvis Sergejs Ancupovs, bet par laikraksta galvenā redaktora pirmo vietnieku iecelts Dzintars Zaļūksnis. Pārmaiņas notikušas arī SIA

 

Avīze tika vadīta un veidota tā, ka kļuva aizvien mazāk kvalitatīva, līdz šogad jūnija vidū tika nomainīts Dienas redaktors. Nepilna mēneša laikā avīze pamazām atgūst savu seju. Minējumi par to, ka patiesībā arī Roulends ir tikai aizsegs, bet avīzi pirms vēlēšanām nopircis kāds no vietējiem oligarchiem, Latvijā skanēja jau sen. Iemesls šādām runām bija visai dīvainā laikraksta vadīšana, kas nekādi nevarēja tā vērtību paaugstināt, lai vēlāk to ar peļņu pārdotu. Turklāt pirms vēlēšanām interese par plašsaziņas līdzekļiem vienmēr pieaug, un nesen par TV5 un LNT īpašnieku kļuva Andrejs Ēķis, Šlesera un Šķēles dibinātās polītiskās apvienības Par labu Latviju kvēls piekritējs un aizstāvis.

 

Vai pārbīdes un maiņas amatu krēslos sola neatkarīgu, objektīvu un profesionālu Dienu? Rīgas Stradiņa universitātes Komūnikācijas fakultātes Komūnikācijas studiju katedras lektore un studiju programmas "Multimediju komūnikācija" vadītāja Anda Rožukalne jau paudusi bažas, ka laikrakstam Diena jau tāpat pietrūkst izcilības un jaunajos amatos apstiprināto cilvēku profesionālais līmenis neliecina, ka laikraksta saturs tiks piepildīts ar izcilu žurnālistiku. Plašsaziņas līdzekļu ekspertes ieskatā atrunas par Dienas financiālajām problēmām nav pamatotas. Visticamāk, tiek mērķtiecīgi un samērā viltīgi novājināta laikraksta vadība, lai pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām netiktu atspoguļota dažiem cilvēkiem neizdevīga informācija, jo viņi bažījas, ka varētu zaudēt savus amatus. Arī es, šī komentāra autore, pilnīgi piekrītu Rožukalnes sacītajam. Ielūkosimies kaut vai Ancupova īsā biografijā.

 

Sergejs Anvupovs dzimis 1963.gada 5.augustā Krievijā, Chabarovskas apgabala Sovjetskaja Gavaņ pilsētā. Kopš 1964. gada dzīvo Latvijā.

 

2001. gada augustā Ancupovs ieguvis Latvijas pavalstniecību. Jaunais Dienas galvenais redaktors Rīgas Politechniskajā institūtā apguvis radio elektronisko aparātu technoloģiju un konstruēšanu. Savulaik bijis Latvijas TV redaktors, režisors un vairāku polītisko programmu vadītājs. Bijis arī Krievijas sabiedriskās Televīzijas korespondents. Jau agrāk strādājis laikrakstā Diena, kur bijis galvenā redaktora vietnieks, krievu valodas izlaiduma galvenais redaktors. Strādājis arī Latvijas Radio, bijis Latvijas Republikas Augstākās padomes preses dienesta vadītājs, kā arī Ministru prezidenta Valža Birkava (LC) laikā vadījis Ministru kabineta preses dienestu, bet 1994. gada novembrī kļuvis par savienības Latvijas ceļšBizness & Baltija prezidentu, taču šo amatu atstājis 2003. gada februārī. priekšsēža Birkava preses sekretāru. 2002. gada decembrī Ancupovs kļuvis par izdevniecības

 

2004. gadā Ancupovs iecelts par izglītības un zinātnes ministra Juŗa Radzeviča (LPP/LC) padomnieku nacionālo mazākuma tautību jautājumos. No 1996. līdz 2009. gadam Ancupovs bijis konsultants korporātīvo un mārketinga komūnikāciju jomā, konsultants stratēģiskā menedžmenta jomā, viņš ir Indijas klasiskās mūzikas skolas Saraswati dibinātājs, bet 2009.gadā kļuvis par Nacionālo resursu institūta (NRI) direktoru, tajā darbojas kopā ar ekspremjēru Birkavu, vienu no pirmajiem kustības Par labu Latviju manifesta parakstītājiem un Latvijas Juristu biedrības priekšsēdi Aivaru Borovkovu un biznesa konsultantu Mārci Bendiku. Starp citu, Šķēles „valdīšanas laikā” Mārcis Bendiks bija viņa padomnieks un viens no tā dēvētajiem asiņainajiem punduŗiem, jo viņu, tāpat kā Jurģi Liepnieku, ētikas un morāles principi nekad nav traucējuši atbalstīt un celt Šķēli. Tiesa gan, atšķirībā no Liepnieka Bendiks joprojām ar Šķēli ir labās attiecībās.

 

Pagājušā nedēļā vienā no tīmekļa portāliem bija publicēts Ancupova raksts par ekonomisko okupāciju. Galvenā doma tajā - Latvijai iet tik slikti tāpēc, ka kapitālisti sazvērējušies pret mūsu valsti un Ministru prezidents Dombrovskis neko nesaprot. Lasot biju pārsteigta, kas Ancupovam lēcies, kāpēc viņš sācis dziedāt mūsu oligarhu dziesmiņu, bet tagad saprotu, ka viņš acīmredzot paveicis savu pirmo „mājas darbu”.

 

Atliek cerēt, ka Diena nekļūs par Šlesera un Šķēles ruporu, tāpat kā atliek cerēt, ka lasītāji pratīs atšķirt patiesību no viltus un meliem.




      Atpakaļ