PIRMAIS PUSGADS IEPRIECINA, BET KĀ BŪS TĀLĀK
Apskatīt komentārus (0)


18.09.2012

Ojārs Celle

PIRMAIS PUSGADS IEPRIECINA, BET KĀ BŪS TĀLĀK

Latvija 2008. gadā saņēma vienu no sāpīgākajiem belzieniem vispārējā pasaules krizē. Bija jāglābj Parex banka. Tas aprija visus Latvijas brīvos līdzekļus. Sabruka eksporta tirgus, kritās ieņēmumi. Pirms tam aizvadītajos gados vieglprātīgi netika uzkrāti līdzekļi, bet visu iztērēja, un saradās vēl jauni parādi. Tas viss šajā brīdī dubulti atriebās. Valsts bija financiālās sprukās, bija steidzīgi jāmeklē aizdevēji. Laimīgā kārtā tie atradās. Atradās arī vadībā valstij labāki saimniekotāji, un lielās bankrota briesmas tika novērstas. Tās tomēr Latvijai maksāja gandrīz ceturto daļu zaudētas saimnieciskās vērtības, ko atgūt bija iespējams tikai palēnām, ļoti taupīgi un piesardzīgi saimniekojot.

Ieturētā saimnieciskā disciplīna, izrādās, bija pareizais ceļš uz atkopšanos. Tā rit strauji tieši svarīgākajā sektorā – eksportā, kas jau 2011. gadā pārsniedza pirmskrizes līmeni. Manāmi pieauga produktīvitāte, kas uzlaboja Latvijas preču spēju konkurēt pasaules tirgos. Diemžēl šim procesam ir negātīva puse - daudzi krizes laikā atlaistie darbinieki arī ražošanas kāpuma apstākļos vairs nebija vajadzīgi, bezdarbs valstī nenoplaka tā, kā uzplaukumā to varēja sagaidīt.

Vairāk lasiet Laiks Nr.36 14.lpp.