LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Mītņu zemēs

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

7762

Daugavas vanadžu 60 darbības gadi Anglijā
Apskatīt komentārus (0)


13.10.2010


Attēlā no kr.: Sarīkojuma vadītāja Ilze Grickus un māc. Gita Putce nolasa apsveikumu no Latvijas ev. lut. Baznīcas Lielbritanijā pārvaldes

 

Daugavas vanadžu 60 darbības gadi Anglijā

 

Daugavas Vanagu organizāciju nodibināja 1945. gada 28. decembrī leģionāri gūstekņu nometnē Cēdelgemā, Beļģijā. Anglija bija pirmā valsts, kas pieņēma darbā bēgļus no nometnēm Vācijā, sākot ar 1946. gadu.

 

Sūtņa K. Zariņa un vairāku nacionāli domājošu virsnieku ierosmē tika nodibināts DV fonds Anglijā. Pirmā sēde notika 1947. gada 21. decembrī Londonā. Par valdes locekli ievēlēja  arī žēlsirdīgo māsu Veltu Krustiņu (vēlāk Alksne).

 

Pirmais mērķis bija palīdzības darbs Vācijā palikušajiem kaŗa invalidiem.

 

1948. gadā bija 77 DVF nodaļas - kopas Anglijā, tagad 21.

 

DVF sēdē 1950. gada 16. martā aicināja Mariju Ķeņģi organizēt sieviešu darbu DV organizācijā. Ar šo sākās vanadžu patstāvīga darbība, kaut vanadzes pirms tam bija veikušas saimnieciskos un aprūpes darbus nodaļās, jo organizācijā par biereem varēja būt arī sievietes. Sākumā bija „vanadžu komitejas”, bet 1960. gadā tās pārdēvēja par „vanadžu kopām”.

 

1968. gadā DVF nodaļas apvienojās novados: Ziemeļanglijas, „Saules”, Vidusanglijas un Dienvidanglijas. Katram novadam bija sava vanadžu pārstāve - vadītāja. Novadu sanāksmes rīkoja divreiz gadā.

 

Salidojumi notika katru gadu vai ik pārgadus: Londonā divi, Notinghamā – viens, Almelijā – četri, Bradfordā – divi, Korbijā – divi, „Mūsmājās”- pieci,  Ročdālē – 1, Donkasterā – viens, Boltonā – viens, Līdsā – divi, Volverhamptonā – viens, Stokportā – viens, Halifaksā – viens, Lesterā – viens, Birminghamā – viens, „Straumēnos”- 19 (kopš 1995. gada).

 

Vanadzes ir iekārtojušas DVF un nodaļu namus, strādājušas latviešu skolās, bibliotēkās, rakstījušas presē, dziedājušas koŗos, spēlējušas teātŗos, piedalījušās tautasdeju kopās, nodarbojušās ar sportu, izkārtojušas aušanas kursus, rokdarbu izstādes, vakarēšanas, Ziemsvētku tirdziņus, loterijas un kārtojušas saimniecisko darbu sarīkojumos. Kas var izskaitīt tos pīrāgu kalnus, sagatavotās maizītes, kūku cepšanas, kafijas katlus utt.?!

 

Apmeklēti slimie un vecie tautieši, kopti kapi. Atbalstīta Minsteres ģimnazija, latviešu skolas un bērnu nometnes, tautasdeju kopas. Ielasītas grāmatas skaņu lentē neredzīgajiem leģionāriem, kas palika Vācijā. Lasīti referāti gan latviešu, gan angļu sabiedrībai, rīkotas literārās pēcpusdienas, video izrādes.

 

Izdotas vairākas grāmatas: Juŗa un Tamāras Sinku „Latviešu valodas mācība”- sveštautiešiem, mag. phil. Terēzes Lazdiņas „Teach yourself  Latvian”, V. Rulliņas „Soli pa solim”, M. Ķeņģes un I. Auziņas-Smitas „Kaucmindes Mājturības seminārs un Latvijas Mājturības institūts”, „Latvieši Lielbritanijā” un Veltas Kingas un Sarmītes Janovskas „Sienāzīša ceļojums uz Mēnesi”.

 

Kopš Latvijas brīvības atgūšanas daudz darīts palīdzības darbam dzimtenē: leģionāriem, daudzbērnu ģimenēm, skolām un bāriņu namiem, turpinot darbu arī pašu mājās, ārējā informācijā.

 

Gadiem aizejot, mūsu biedru skaits ir samazinājies:

1957. gadā 2249 vanagi – 300 vanadzes

1992. gadā 1735 vanagi – 555 vanadzes

2009. gadā 1008 vanagi – 448 vanadzes

 

Vanadzes darbus ir veikušas ar latvietēm iedzimto darba tikumu un mīlestību, neprasot nekādu atlīdzību, bet varbūt – paldies.

 

Patiesībā ir grūti nošķirt vanadzes un viņu darbu no Anglijas latviešu sabiedriskās dzīves ainas. Tās ir rosīgās latvietes, kuŗām rūp uzturēt un izkopt latvietību – tīru latviešu valodu un kultūru – senās latviešu tradicijas - un daudzināt Latvijas vārdu un likteni un cīnīties par brīvu Latviju.

 

Padarītais darbs būs tas pūrs, ko atstāsim nākamajām paaudzēm. Liels paldies M. Ķeņģei, kas vanadžu kustību ierosināja un ar sirdsdedzi mūs vadīja ar saviem padomiem.

 

Paldies arī nākamajām vanadžu priekšniecēm: Ērikai Sarkanbārdei, Gundegai Zānei, Veltai King, Ausmai Šillerei, un novēlam jaunievēlētai Maritai Grunts vadīt mūs tāpat arī nākotnē.

 

Un lielais paldies ikvienai latvietei un arī latviešu sievām – sveštautietēm, kas nesavtīgi strādājušas DV organizācijas mērķu īstenošanai.

 

No sevis novēlu jums, vanadzēm, vienprātīgi sekot un strādāt tiem mērķiem, ko vanadžu kustībai pamatā lika DVF vanadžu nozares dibinātāja un vadītāja Marija Ķeņģe.

 

Daugavas vanadzes, sasauksimies!

I. B. Birzgale  




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA