LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Mītņu zemēs

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















19028

Lai Latvija nezaudētu savus pavalstniekus
Apskatīt komentārus (0)


09.11.2011


 

Lai Latvija nezaudētu savus pavalstniekus

 

Ar Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes priekšsēdi Aldi Austeru sarunājas Ligita Kovtuna

 

Jūs nule esat atgriezies no Īrijas, kur kopā ar vēstnieku Rolandu Lappuķi tikāties ar turienes latviešiem. Ko tur vērojāt, kādas atziņas atvedāt un ko darīsit turpmāk?

 

Kopā ar vēstnieku R. Lappuķi Īrijā ciemojāmies pēc tīmekļa portāla www.baltic-ireland.ie galvenās redaktores Laimas Ozolas ielūguma. Šis bija mans pirmais īpašais brauciens pie latviešiem ārpus Latvijas, kopš esmu ievēlēts par ELA priekšsēdi. Īrijā mums bija iespēja tikties ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem, latviešiem Korkā un Dublinā, kā arī noskatīties izrādi “Stroika: ar skatu uz Londonu”. Vēstniekam bija tikšanās arī Īrijas Ārlietu ministrijā (Īrija, izrādās, tāpat “cieš” no emigrācijas, un pēdējā gada laikā to pametuši ap 100 tūkstošu šīs valsts iedzīvotāju), savukārt man – paciemošanās Google Eiropas centrā Dublinā, kuŗu laipni izrādīja mans draugs no „Briseles laikiem” Didzis Vilcāns.

 

Dublinā mums abiem ar vēstnieku bija īpaša tikšanās ar aktīvāko Īrijas latviešu sabiedrisko organizāciju, pašdarbības kopu un plašsaziņu līdzekļu pārstāvjiem. Vēstnieks Lappuķe iepazīstināja ar Latvijas valdības veikumu sadarbībā ar latviešu diasporu, es prezentēju ELA darbības principus un mērķus, savukārt klātesošie Īrijas tautieši izklāstīja savus aktuālos jautājumus, piemēram, atbalsts skoliņu darbībai, financējuma trūkums sarīkojumu organizēšanai, airBaltic atceltie lidojumi uz Dublinu, fiktīvās laulības ar Latvijas sievietēm u. c.  Secinājums pēc sarunas – ir nepieciešama ciešāka savstarpējā sadarbība: gan starp aktīvajiem Īrijas latviešiem, gan latviešu organizācijām citur Eiropā, gan Latvijas valdību. Mūsu tikšanās laikā radās ideja par Īrijas latviešu kopīgu vēstījumu Latvijas valdībai un sabiedrībai par Īrijas latviešiem aktuāliem jautājumiem.

 

Kas jūsu ieskatā visvairāk satrauc šai latviešu vidē, kas prasa neatliekamu risinājumu, un kas jums viesa labas cerības?

 

Visvairāk satrauc, protams, jautājums par latviešu bērnu straujo integrāciju īru vidē. Bērniem zūd latviešu valoda, nereti to veicina arī vecāki paši, runājot ar bērniem lauzītā angļu valodā (absurds – beigās bērni neiemācās nedz latviešu, nedz angļu valodu). Nedēļas nogales skoliņas cenšas darīt, ko var, tomēr šo skolu tīkls nav pārāk plašs un nodarbību skaits ir nepietiekams. Latvijas valsts bija nosūtījusi pāris skolotāju uz Īriju, bet arī tas ir piliens jūrā. Lai glābtu situāciju, nepieciešams kardināls risinājums, proti, latviešu valoda jāmāca īru skolās, ko apmeklē latviešu bērni! Mūsu sarunu laikā aicinājām vecākus uzrunāt savu bērnu skolu direktorus par šo jautājumu, jo mums šajā pusē – gan ELA, gan Latvijas valdībai – ir jāsaprot, kas un kā būtu darāms, lai veicinātu latviešu valodas iekļaušanu mācību programmās.

 

Pirms Īrijas brauciena šķita, ka dārgākās Eiropas valstis ir Šveice un Lielbritanija. Izrādās, Īrija šajā ziņā nebūt neatpaliek! Tā kā latvieši pieskaitāmi pie šīs valsts visvairāk pelnošiem iedzīvotājiem, tad arī tas, protams, atstāj iespaidu uz latviešu pasākumu „bilanci”. Turklāt Īrijā, kā izrādās, sabiedriskiem sarīkojumiem nepieciešama arī speciāla apdrošināšana, un tā maksājot vairākus tūkstošus eiro. Tomēr bija patīkami apzināties, ka arī dzīves dārdzības apstākļos latviešiem Īrijā netrūkst apņēmības uzturēt latvisku vidi savā apkaimē. „Pašiem sava republika” - tāda ir Īrijas latviešu devīze. Priecē, ka turienes latviešiem netrūkst ne entuziasma, ne jaunu ideju, piemēram, nākamajā vasarā Īrijā plānota pirmā 3x3 nometne. Jāpiemin arī Latvijas vēstniecības, īpaši jau vēstnieka Pēteŗa Elferta, bijušā trimdas latvieša, ieguldījums Īrijas latviešu kopienas attīstībā.

 

Vairāk lasiet laikrakstā Laiks (Nr. 43)




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA