LV
 TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS / Latvijas ziņas

 

 

 

 

 
Latvian Newspaper Laiks
  

 

PASŪTINI LAIKRAKSTU ŠEIT

 

  TAS IR DROŠI UN ĒRTI!

 

 

--> 

LAIKS IR VĒRTĪBA

ABONĒŠANA

SLUDINĀJUMU IZCENOJUMS

Ņujorkā kopš 1949.gada iznākošais laikraksts LAIKS  ir plašākais latviešu izdevums ārpus Latvijas. Ievietojot sludinājumu, jūs sasniedzat (vai sasniegsit) vairāku tūkstošu lielu lasītāju auditoriju ASV, Kanādā un citviet pasaulē.

LAIKS iznāk reizi nedēļā. Četras reizes gadā – „Jauno Laika” krāsains pielikums.

Ik nedēļu

  • Ziņas par latviešu sabiedrisko dzīvi Amerikā un citās mītņu zemēs;
  • O.Celles, P.Goubla, F.Gordona, K.Streipa, S.Benfeldes, D.Mjartāna komentāri par notiekošo Latvijā un starptautiskajā politikā;
  • Intervijas ar latviešu sabiedriskajiem darbiniekiem;
  • Ekonomistu un kultūras apskatnieku vērojumi un vērtējumi;
  • Ceļojumu apraksti un sporta jaunumi.

JAUNO LAIKS

  • Jauniešu komentāri un viedokļi par latviešu sabiedrības nākotni ASV un citās mītņu zemēs;
  • Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības lapa;
  • Pasākumi ASV un Kanādā;
  • Intervijas ar jaunajiem māksliniekiem, mūziķiem un sportistiem;
  • Informācija par vasaras nometnēm Ziemeļamerikā;

  • Padomi par dzīvošanu un mācībām Latvijā. 

 


Our content: collegefootballfaniacs.com

Our store: collegefootballfaniacsstore.com

 

 

 

Textbook125x125

 

 

  


 

 

  


 
Visas ziņas
TAVS LATVIEŠU LAIKRAKSTS ĀRPUS LATVIJAS
Ģertrūdes iela 27,
Rīga,LV-1011
Latvija
+371 67326761
+371 67326784
redakcija@laiks.us

Kantoris ASV
Rasma Adams
114 4th Ave NW,
Largo, FL33770
727-953-6313
727-286-8543
rasma@laiks.us

Laiks esam mēs paši!

 

Pasūtiniet Laiku un Jauno Laiku sev, saviem bērniem un mazbērniem!

 

Mudiniet arī savus draugus, paziņas un kaimiņus atbalstīt mūsu avīzes turpmāko pastāvēšanu!

 

















Zviedrija atvainojas Baltijas valstīm par padomju okupācijas ignorēšanu
Apskatīt komentārus (0)


17.08.2011


 

Zviedrija atvainojas Baltijas valstīm par padomju okupācijas ignorēšanu

 

Stokholmas laukumā, kur 1990. un 1991.gadā notika tā dēvētie pirmdienas mītiņi, kuŗu dalībnieki pauda atbalstu Baltijas valstu neatkarības centieniem, notika ceremonija par godu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai. Ceremonijā piedalījās arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vadītāji.

 

Zviedrijas premjērministrs Frēdriks Reinfelts uzrunā  sacīja, ka  Zviedrijai ir "goda parāds"  Baltijas valstīm, jo tā likās nemanām padomju okupāciju.  Zviedrija bijusi starp pirmajām, kas atzina padomju okupāciju Baltijas valstīs.

 

Pievēršoties baltiešu kaŗavīru izdošanai PSRS 1945. gadā, Reinfelts norādīja, tas bijis Zviedrijas ārpolītikas "tumšais brīdis". Stokholma ilgi ignorējusi savas kaimiņvalstis Baltijas jūras pretējā krastā. "Gadu desmitiem zviedri neatzina baltiešu ciešanas," norādīja Reinfelts. "Es  turu rokā  zviedru mācību grāmatu, kas tika izmantota astoņdesmitajos gados. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas liktenis pēc Otrā pasaules kaŗa tajā vispār nav pieminēts. Patiesībā ir grūti atrast jebkādu norādi uz faktu, ka jebkad ir pastāvējušas tādas Baltijas valstis. Tā bija reālitāte, kad es gāju skolā.  Zviedrijai ir goda parāds Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām. Mēs esam to parādā paši sev, un mēs esam parādā to Baltijas tautām - atcerēties pagātni, taču veidot arī kopīgo nākotni,” sacīja Reinfelts

 

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Lietuvas valdības vadītājs Andrjus Kubiļus un Igaunijas premjērs Andruss Ansips pateicās Zviedrijai par atbalstu, ko tā sniegusi Baltijas valstīm pēc to neatkarības atjaunošanas.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA